Albānijā atklātas milzīgas ūdeņraža rezerves
Pašlaik galvenās tīra ūdeņraža ražošanas metodes ir ūdens elektrolīze, koksa un metāna konversija. Tas ir diezgan dārgs un sarežģīts process. Tomēr jau 19. gadsimta beigās zinātnieki sāka apspriest varbūtību, ka mūsu planētas dzīlēs varētu būt ūdeņradis.
Astoņdesmito gadu beigās tika atklāts pirmais ūdeņraža urbums. Turklāt zinātnieki ir atraduši vairākas pazīmes, kas liecina par liela daudzuma ūdeņraža esamību Zemes iekšienē. Un šī gāze, visticamāk, ir atjaunojams enerģijas avots, jo tā veidojas kādu dziļi zem planētas virsmas notiekošu procesu rezultātā. Tagad zinātnieki ir atklājuši milzīgu ūdeņraža krātuvi zem vecas raktuves Albānijā, kas apstiprina iepriekš izteiktos pieņēmumus.
Ūdeņraža krājumi Albānijā
Ūdeņraža rezervuārs atrodas Zemes garozas un mantijas daļā, kas reiz atradās okeāna dibenā. Divu plātņu sadursmē šo apgabalu pacēla virs jūras virsmas. Tā rezultātā izveidojās aptuveni 3000 km gara klinšu josla, ko sauc par ofiolītu. Tā stiepjas no Turcijas līdz Slovēnijai.
Jāpiebilst, ka eksperti jau agrāk ir reģistrējuši ūdeņraža gāzes noplūdi no akām un raktuvēm, kas atrodas šajos veidojumos. Taču šoreiz tika atklāts milzīgs rezervuārs, kas atrodas zem raktuvēm. Par tā pastāvēšanu liecināja intensīvi ūdeņraža gāzes mākoņi, kas pacēlās no rezervuāriem Bulkizes raktuvēs. Šī raktuve atrodas 40 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Tirānas pilsētas.
Šādus ūdeņraža rezervuārus varētu izmantot bezoglekļa degvielas ražošanai. Tomēr pašlaik nav infrastruktūras ūdeņraža ieguvei no lieliem dziļumiem. Turklāt gāzes ieguve ir diezgan sarežģīta. Tomēr ūdeņraža ieguves mēģinājumi no urbumiem jau ir veikti.
Lielākās dabiskā ūdeņraža emisijas
Ofiolīti ir senas okeāna garozas fragmenti, kas saglabājušies kontinentālās garozas krokotās vietās. Tie ir sastopami visā planētas teritorijā. Vienlaikus dažādās pasaules daļās ir atrastas daudzas ofiolītu vietas, kur ūdeņradis izplūst uz zemes virsmas. Taču raktuvju iekšienē ūdeņraža, kas izplūst virspusē, intensitāte ir pavisam cita – tas izplūst cauri drenāžas baseiniem, pārvēršot tos par īstām džakuzi, kurās “vārās” gandrīz tīrs ūdeņradis.
Mērījumi liecina, ka katru gadu no raktuvēm izplūst vismaz 220 tonnas augstas kvalitātes gāzes. Šobrīd tā ir viena no lielākajām dabiskā ūdeņraža emisijām, kāda jebkad reģistrēta uz planētas.
Iespējams, ka tieši lielā ūdeņraža koncentrācija Bulkīzes raktuvē ir iemesls, kāpēc no 2011. gada līdz šim ir notikuši trīs sprādzieni. Šajos sprādzienos ir gājuši bojā četri kalnrači un daudzi guvuši ievainojumus. Eksperti lēš, ka rezervuārā zem raktuves pašlaik ir līdz 55 000 tonnu gāzes. Tas nodrošinās cilvēci ar ūdeņradi daudzus gadus, pat ja tā patēriņa intensitāte būs liela.
Zinātnieki pieņem, ka ūdeņradis uzkrāts tektoniskajos plaisās starp diviem iežu blokiem dziļi ofiolīta iekšienē. Domājams, ka šī zona ir 10 metrus plata, 1000 metrus gara un 5000 metrus dziļa.
Ūdeņradi ražo arī rūpnieciski
Ūdeņraža avoti ir visā pasaulē
Pašreizējais pētījums galvenokārt palīdzēs izprast šo fenomenu, t. i., ūdeņraža izkļūšanu virspusē, kas uzlabos drošību. Turklāt dabiskās ūdeņraža atradnes ir daudzsološs enerģijas avots. Ir zināms, ka ūdeņradis ir lieliska alternatīva ogļūdeņražiem videi draudzīgā ziņā.
Avots: Science
