Tehnoloģijas

Aptauja: Cik atvērti tehnoloģijām ir latvieši?

Aptauja: Cik atvērti tehnoloģijām ir latvieši?

Pēdējais gads ir pavadīts jaunu mazumtirdzniecības tehnoloģiju risinājumu zīmē, lai nodrošinātu ātrāku un ērtāku iepirkšanos, tajā pašā laikā pasargājot cilvēkus no inficēšanās riskiem. Taču, vai latvieši labprāt izmanto jaunos iepirkšanās risinājumus? Mazumtirdzniecības tehnoloģiju risinājumu piegādātājs “StrongPoint” veica aptauju*, kurā konstatēja, ka vecumam palielinoties, samazinās pašapkalpošanās kasu izmantošanas biežums, izņemot respondentus vecumā 44-54 gadi – 46% atzinuši, ka iepērkas pašapkalpošanās kasēs gandrīz katru reizi – tas ir vairāk nekā jaunieši vecuma grupā 18-24 gadi (45%).

Bez pārsteiguma, jaunieši vecumā līdz 35 gadi visvairāk izmanto pašapkalpošanās kases privilēģijas. Toties 37% aptaujātie Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā 65-74 gadi joprojām labprātāk izvēlās jau ierastās kases ar kasieri. Skatoties caur reģionu prizmu, Rīgā un Pierīgā dzīvojošie izmanto pašapkalpošanās kases biežāk nekā Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē dzīvojošie. Pretēja tendence ir vērojama ierasto kasu izvēlē – Rīgā un Pierīgā dzīvojošie izvēlās retāk, taču pārējos reģionos tieši biežāk, it sevišķi Latgales iedzīvotāji, no kuriem gandrīz puse jeb 42% dod priekšroku kasēm ar kasieri.

“Protams, reģionu tendenci varam skaidrot ar to, ka tur diemžēl pašapkalpošanās kases nav tik plaši pieejamas, kā, piemēram, Rīgā un tai tuvākajās pilsētās, tāpēc arī vēlme un interese par tām ir salīdzinoši mazāka. Taču Rīgā pašapkalpošanās kasu popularitāte ir loģisks rezultāts pandēmijas kontekstā. Pircēji nevēlas ilgstoši uzkavēties veikala telpās, lai pasargātu sevi no iespējamiem inficēšanās riskiem, tāpēc dod priekšroku pašskenēšanas ierīcēm, kas ļauj veikt pirkumu ātrāk, tādējādi samazinot kontaktus ar citiem pircējiem un darbiniekiem,” aptaujas datus skaidro Uģis Začs, “StrongPoint” klientu servisa vadītājs.

Dažādi uzskati un pieredze

Vienlīdz daudz respondenti dažādās vecuma grupās norādījuši, ka garas rindas pie ierastajām kasēm ir galvenais iemesls, lai izvēlētos pašapkalpošanās kases, taču 71% jauniešu vecumā 18-24 gadi un 57% vecumā 25-34 gadi uzskata, ka veicot pirkumu pašapkalpošanās kasēs ir ātrāk. 56% jauniešu vecumā 18-24 gadi norādījuši, ka tieši kontaktu samazināšana ir galvenais iemesls izvēlei par labu pašskenēšanas ierīcēm.

Par spīti lietošanas iemesliem, ne visi aptaujātajie uzskata, ka pašapkalpošanās kasu izmantošana ir viegla. Vecumam palielinoties, pārliecība, ka viss ir saprotams, samazinās. Aptuveni trešdaļai respondentu vecumā virs 45 gadiem ir grūtības atrast pareizo produktu katalogā, it sevišķi, aptaujātie vecuma grupā 55-64 gadi, no kuriem 40% tieši atzinuši sarežģījumus kataloga parlūkošanā. Līdzīgas grūtības izteikti atdzīst tieši Kurzemes iedzīvotāji – gandrīz puse jeb 46% ar grūtībām orientējas kataloga klāstā. Toties ceturtdaļai jeb 24% jauniešu vecuma grupā 25-34 gadi izsaka īpašu neapmierinātību pret ilgo gaidīšanas laiku, lai konsultants pārbaudītu pircēja vecumu.

“Visticamāk, šī vecuma grupa piedzīvo nepatiku ar šo pašapkalpošanās kasu risinājumu, jo jau ir atradusi no dokumentu uzrādīšanas, pērkot produktus ar vecuma ierobežojumu. Protams, šis faktors būtu jāuztver tikai kā kompliments, bet cilvēkiem steigā tas var arī nerūpēt. Toties vislielākās grūtības ir izteiktas tieši pie produktu atrašanas katalogā. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā jau ir ieviesti tehnoloģiju risinājumi, kas atrisina abas problēmas – automātiska pircēja vecuma atpazīšana un produktu skenēšana bez svītrkoda. Šādu risinājumu ieviešana arī Latvijas pārtikas veikalos varētu atvieglot pircēju pieredzi pašapkalpošanās kasēs,” izsakās U. Začs.

Aptauja: Cik atvērti tehnoloģijām ir latvieši?

Kādus risinājumus vēlētos Latvijas iedzīvotāji?

Jautājot respondentiem par tehnoloģiju risinājumiem, kas varētu uzlabot viņu pieredzi pašapkalpošanās kasēs, vienprātīgi visas vecuma grupas ir par produktu atpazīšanu bez svītrkoda lasīšanas un viedajiem ratiņiem. Interesanti, ka viedos ratiņus, kā labāko alternatīvu vieglākai pirkumu veikšanai, ir atzinuši tieši iedzīvotāji vecuma grupā 65-74 gadi. Un līdzīgi, kā jaunieši izteica nepatiku pret ilgo gaidīšanas laiku vecuma pārbaudei, tad respondenti vecumā 18-34 gadi vēlētos automātisku vecuma pārbaudi, lai uzlabotu viņu iepirkšanās pieredzi pašapkalpošanās kasēs. Pēc iedzīvotāju sadalījuma reģionos, tieši rīdzinieki (41%) un Pierīgā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji (31%) vēlētos automātisku vecuma verifikācijas sistēmu.

Nesen ieviesto iepirkšanās risinājumu Scan&Go (skenēt preces ar speciālu ierīci vai viedtālruni) lielākā daļa iedzīvotāju nav izmēģinājusi, bet labprāt pamēģinātu, taču ceturtdaļa jeb 25% Latgales iedzīvotāju nav ieinteresēti šādu tehnoloģiju izmantošanā. Līdzīga attieksme ir pret pārtikas automātiem, bet atšķirībā no Scan&Go, tieši 50% Vidzemes iedzīvotāju nevēlētos izmantot šādu risinājumu.

“Protams, ka automātiska vecuma verifikācijas sistēma ir aktuāla tieši jauniešu vecuma grupām, jo šie ir tie pircēji, kas visbiežāk saskarās ar dokumentu uzrādīšanas pieprasījumu. Pārsteidzoši, ka tieši senioru klase jeb respondenti 65-74 gadu vecumā vēlētos iepirkties ar viedo ratiņu palīdzību. Viedie ratiņi ļauj veikt pirkumus ar ratiņos uzstādīta skenera palīdzību, tādējādi samazinot iepirkšanās laiku un nodrošinot visu iepirkšanās procesu pašos ratiņos, kā vienu no ieguvumiem šeit var atzīmēt, ka iepirkšanās laikā var precīzi redzēt kopējā pirkuma vērtību un pārbaudīt preces cenu, lai nerodas pārpratumi pēc pirkuma veikšanas pie regulārās kases. Prieks redzēt, ka ne tikai Latvijas jaunieši ir ambiciozi jauno iepirkšanās tehnoloģiju praktizēšanā, bet arī seniori. Neapšaubāmi šie dati ir rezultāts pandēmijas radīto apstākļu dēļ, taču diez vai jaunie iepirkšanās paradumi mainīsies, situācijai atgriežoties vecajās sliedēs. Cilvēki turpinās vēlēties pavadīt mazāk laika veikalos, lai veltītu to vairāk brīvā laika aktivitātēm, tāpēc noteikti ir gaidāma plašāka jauno tehnoloģiju ieviešana veikalos,” stāsta U. Začs.

*Pētījums veikts pēc “StrongPoint” pasūtījuma šī gada martā un aprīlī trīs Baltijas valstīs, katrā aptaujājot 800 iedzīvotājus.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top