Tehnoloģijas

Atrasts jauns veids, kā meklēt citplanētiešu eksistenci ārpus Saules sistēmas

Atrasts jauns veids, kā meklēt citplanētiešu eksistenci ārpus Saules sistēmas

80. gados zinātnieki veica lielu izrāvienu astronomijas jomā – viņi pirmo reizi atklāja planētas, kas atrodas ārpus Saules sistēmas. Mūsdienās tā dēvētās eksoplanetas astronomi atklāj regulāri, taču to meklēšana ir ļoti sarežģīta. Lielāko daļu attālo planētu var atrast, izmantojot tranzīta metodi, pie kura optiskais teleskops mēra zvaigznes spilgtumu, un, ja tā nokrīt, tas nozīmē, ka tai kaut kas ir pagājis priekšā – bieži vien tā ir eksoplaneta.

Šī metode ir efektīva, taču ne bez trūkumiem, jo ​​tās pielietošanai ir nepieciešami jaudīgi teleskopi, un planētām jālido tieši zvaigznes priekšā, kas ne vienmēr notiek. Nesen zinātnieki ir atraduši jaunu veidu, kā meklēt eksoplanetus – izrādās, ka šim nolūkam var izmantot radioteleskopus. Bet kā tas ir iespējams, ja planētas neizstaro pietiekami daudz starojuma?

Eksoplanetu noteikšanas tranzīta metode ir balstīta uz optisko teleskopu izmantošanu. Taču šāda veida observatorijas jaudai ir savas robežas, un mūsdienās ar šīs tehnoloģijas palīdzību planētu meklēšana ārpus Saules sistēmas kļūst arvien grūtāka.

Radiācija no Jupitera un citām planētām

Zinātnieki šim nolūkam arvien biežāk izmantotu radioteleskopus, taču šeit ir problēma – atšķirībā no zvaigznēm eksoplanētas neizdala pietiekami daudz starojuma, lai tās varētu atklāt. Tomēr, ja tās ir pietiekami lielas, ar radioteleskopu tomēr var noteikt to klātbūtni. Dažas lielas planētas, piemēram, Jupiters, izdala starojumu, taču atšķirībā no zvaigznēm tas nenāk no paša objekta. Šādas planētas ir redzamas radioteleskopiem, pateicoties starojumam, kas rodas zvaigžņu vēja mijiedarbības rezultātā ar planētas magnētisko lauku. Planēta Jupiters radio izstarojuma ziņā ir tik spoža, ka to var noteikt pat ar paštaisītu radioteleskopu.

Zinātnieki joprojām var mēģināt izmantot radioteleskopus, lai meklētu planētas, kas atrodas ārpus mūsu Saules sistēmas. Līdz šim astronomi nekad nav spējuši atklāt signālus no tādas planētas kā Jupiters, kas griežas ap citu zvaigzni. Taču nākotnē tas var notikt, jo jauna zinātniskā darba gaitā zinātnieki ir atraduši veidu, kā šāds signāls varētu izskatīties.

Jauns veids, kā atrast eksoplanetas

Pētījuma ietvaros zinātnieki izstrādāja planētas magnētisko lauku un jonizēto gāzu mijiedarbības datormodeli. Tas tika piemērots eksoplanētai HD 189733 A b, kas atrodas Vulpecula zvaigznājā un ir salīdzināma ar Jupiteru. Pēc tam zinātniskā darba autori atjaunoja zvaigžņu vēja mijiedarbību ar eksoplanetas magnētisko lauku un aprēķināja, kāds varētu būt no tās nākošais radiosignāls.

Simulācija sniedza savus rezultātus. Izrādījās, ka eksoplanetu ir iespējams atpazīt, izmantojot radioteleskopu pēc vismaz divām izstarotā signāla pazīmēm. Pirmkārt tā intensitāte pastāvīgi mainīsies, kas ir saistīta ar planētas kustību. Otrkārt, signāls krasi mainīsies, magnetosfērai ejot pa priekšu zvaigznei – eksoplanētas HD 18973 A b gadījumā runa ir par oranžo punduri HD 189733 A.

Jā, radioteleskopus var izmantot eksoplanetu noteikšanai. Tomēr zinātniskā darba autori atzīmēja, ka signāli no tik tālu objektiem ir pārāk vāji, lai tos reģistrētu pašreizējās paaudzes ierīces. Tātad jauno eksoplanetu meklēšanas metodi varēs izmantot tikai nākotnē, kad zinātnieki radīs jaudīgākus radioteleskopus.

Kāpēc zinātnieki meklē eksoplanetas

Līdz šim zinātnieki droši zina par 5098 eksoplanetu esamību. Astronomi uztur arī sarakstu ar objektiem, kas potenciāli ir eksoplanetas – to piederība šāda veida kosmosa objektiem vēl nav pierādīta. Zinātnieki lēš, ka Piena Ceļa galaktikā vien var būt aptuveni 100 miljardi eksoplanetu, no kurām dažas ir līdzīgas mūsu Zemei. Un, ja tie patiešām ir, tad uz tiem var pastāvēt dzīvība. Lielākoties zinātnieki nodarbojas ar eksoplanetu meklēšanu tieši cerībā, ka galu galā viņiem izdosies atrast citu civilizāciju.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Lasītākas ziņas

To Top