Bitkoina juridiskais statuss: kurās valstīs ir ērtāk norēķināties ar kriptovalūtu
Japānas varas iestādes nesen nolēma ielaist vietējā tirgū ārvalstu stabilās monētas. Vai digitālās tās spēs ieiet apritē? Un kur pasaulē vispār kriptovalūtas var izmantot kā oficiālu maksāšanas līdzekli?
Kriptovalūtu legalizācija un regulēšana tiek risināta dažādi – atkarībā no konkrētās valsts, taču gandrīz vienmēr izraisa daudz jautājumu gala lietotājiem un investoriem: vai ar kriptovalūtu var norēķināties par precēm un pakalpojumiem, vai ir vērts maksāt nodokļus par operācijām kripto tirgū?
Daudzas valstis tagad ir uzņēmušas kursu uz nosacītu “kripto industrijas legalizāciju”. Daļēji to veicina pakāpeniska centrālo banku digitālās valūtas (CBDC) ieviešana. Regulatori bieži sagatavo attīstības “ceļa kartes”, lai izvestu kriptovalūtas no “pelēkās zonas”, proti – visbiežāk runa ir nevis par pilnīgu legalizāciju, bet tikai par to, ka tiks atļautas dažas atsevišķas operācijas ar kriptovalūtu. Tādējādi atsevišķās valstīs kriptovalūta tiek legalizēta dažādos veidos – atkarībā no finanšu regulatora direktīvām. Piemēram, Eiropas Savienība pakāpeniski ievieš MiCA regulējumu (Markets in Crypto-Assets), kura galvenās tēzes uzliek kripto biržām par pienākumu nodot lietotāju datus un informāciju par transakcijām īpaši pilnvarotām valsts struktūrām. Protams, tas ir pretrunā ar anonīmo altkoinu koncepciju. Cits piemērs ir Japāna, kura kripto industrijas legalizācijas jautājumu izvirzījusi par vienu no pirmajiem, un kur šobrīd atsevišķi tirgus spēlētāji (tostarp licencētas bankas) ar zināmiem ierobežojumiem bitkoinu pieņem kā maksāšanas līdzekli. Un tomēr – pat Japānā ar tās samērā brīvo kriptovalūtas statusu bitkoins un altkoini nepieder “legal tender” kategorijai.
Kas ir legal tender ?
Legal tender plašākā nozīmē var tulkot kā – “valūta, kas atrodas brīvā apgrozībā kā legāls maksāšanas līdzeklis”. Šādu statusu var piešķirt vai nu atsevišķu valstu centrālās bankas, vai arī tam pilnvarotas personas (valdības, parlamenti un tā tālāk). Ko tas nozīmē vienkāršajiem ļaudīm? Ja kāds aktīvs ir atzīts kā legal tender – tad praksē parasti ar to jūs varat norēķināties it visur valsts teritorijā: nopirkt veikalā apģērbu, pasūtīt kafiju restorānā vai samaksāt par kādiem mācību kursiem.
Tiesa, šeit jāpievērš uzmanība diviem aspektiem
- Dažādas organizācijas var pieņemt BTC vai altkoinus apmaksai par savām precēm un pakalpojumiem, bet tās to darīs uz savu atbildību, ja nav atbilstošas likumdošanas no jurisdikcijas, kurā kompānijas veic savu darbību. Hipotētiski izmantošanas aizliegums var būt nosacīts, vai arī sankcijas par šādām darbībām nebūs pārāk stingras. Tad praksē cilvēki samērā brīvi izmantos kriptovalūtu kā norēķinu līdzekli.
- Ja tās vai citas valsts centrālā banka pieņems bitkoinu kā legal tender – tad tas vēl nenozīmē, ka visi pārējie altkoini arī automātiski būs legal tender. Proti – ar atrunām būtu jārunā par to, ka kriptovalūta ir legalizēta vispārīgā nozīmē.
Valstis, kas atzinušas kriptovalūtas kā legal tender
Tādu valstu ir maz – tikai divas. Pirmā ir Salvadora, otrā – Centrālāfrikas Republika (CĀR). Abu valstu varas iestādes atzinušas bitkoinu par likumīgu maksāšanas līdzekli brīvā apgrozībā. Tiesa – visas pārējās kriptovalūtas tādā pašā statusā tur pagaidām neatzīst un šai ziņā tās nav legalizētas. Taču ir svarīgs fakts: šajās valstīs reāli var ieiet veikalā un samaksāt ar bitkoiniem. Abas valstis nav bagātas un plaukstošas. Drīzāk gluži otrādi. Gan Salvadorā, gan Centrālāfrikas Republikā ir nopietnas fundamentālas ekonomiskās problēmas, bet bitkoina kā legal tender atzīšana vienkārši ļauj piesaistīt potenciālos investorus. Salvadorā gandrīz ceturtā daļa no visa IKP nāk no naudas pārskaitījumiem, kaut arī jebkādas ražošanas īpatsvars joprojām ir zems. Savukārt Centrālāfrikas Republika ir ar minerālu resursiem, zeltu un dimantiem bagāta valsts. Tomēr tas tai pārāk nepalīdz. Pasaules Bankas 2020. gada dati liecina, ka vairāk nekā 70% iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. BTC kā apgrozības līdzekļa pieņemšanas mērķis ir naudas piesaistīšana ekonomikā. Lai gan jā – šis solis parāda, ka šo divu valstu likumdevēji ir gatavi iet kopsolī ar laiku.
Kādas valstis var atzīt bitkoinu
Ja var ticēt CNBC prognozēm – tad nākotnē arī dažas citas valstis var atzīt bitkoinu kā legal tender. Iespējamo kandidātu vidū ir Sentkitsas un Nevisas Federācija. Šīs Karību jūras valsts premjerministrs nesen paziņoja, ka valsts varas iestādes ir gatavas izskatīt altkoinu legalizācijas iespēju. Ņemot vērā to, ka daudzu Karību jūras salu valstu ekonomika balstīta uz nodokļu privilēģijām un labvēlīgu investīciju klimatu, tad nav izslēgts, ka nākotnē mēs saskarsimies ar “kripto ārzonu” fenomenu. Saskaņā ar CNBC analītiķu prognozēm – uzreiz pēc Salvadoras arī Paragvaja var arī atzīt BTC par legal tender. Daudzi pazīstami šīs valsts politiķi publiski paziņo, ka ir jāpārņem noderīga pieredze.
Kriptovalūtu legalizācijas situācija pasaulē
Katrai valstij ir sava pieeja legalizācijai. Dažas izvēlas pilnībā aizliegt kriptovalūtas, piemēram – Ķīna. Ķīnas Tautas Republikā aizliegums tika ieviests 2021. gadā, kas Ķīnai netraucē attīstīt savu CBDS. Interesanti, ka pilnīgs kriptovalūtu aizliegums valstī neizraisīja pilnīgu maininga apturēšanu. Ievērojamu kopējo PoW kriptovalūtu ieguvē iesaistīto skaitļošanas jaudu daļu joprojām veido Ķīnas Tautas Republika, lai arī ne tādā apjomā – kā iepriekš.
Krievijā kriptovalūta – no vienas puses – nav aizliegta, taču no otras – to nevar pieskaitīt legal tender kategorijai. Vienlaikus lietotāji internetā laiku pa laikam sastop sludinājumus par preču un pakalpojumu pārdošanu par bitkoiniem vai altkoiniem. Tiesa – ļoti apšaubāmi, ka pārdevēji par to informēs nodokļu vai citas uzraudzības institūcijas. Kopumā likumdošana vēl ir izstrādes un apspriešanas stadijā. Daudzu jēdzienu joprojām vienkārši nav – vai arī tiem ir neprecīzi formulējumi. Un arī resoru pozīcijas ir ļoti atšķirīgas. Krievijas Bankas pārstāvji iebilst pret kriptovalūtas ieviešanu apgrozībā, savukārt Finanšu ministrijas pārstāvji – gluži pretēji – izskata legalizācijas iespēju. Valsts domē šobrīd tiek izskatīti vairāki grozījumi, kas saistīti ar iespēju nosacīti legalizēt mainingu. Taču to diezin vai var pieskaitīt legal tender kategorijai.
Neviennozīmīga situācija izveidojusies arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Pirmkārt, atsevišķu štatu varas iestādes kriptovalūtu tirgus regulēšanas jautājumam pieiet dažādi, jo vēsturiski Amerikas Savienotajās Valstīs daudzi jautājumi tiek risināti vietējā līmenī, nevis tikai ar federālās valdības spēkiem. Visā valstī kriptovalūta vai atsevišķi bitkoins nav brīvā apgrozībā. Tomēr 2022. gada janvārī Arizonā centās pieņemt likumprojektu, ar kuru saskaņā BTC iegūtu legal tender statusu. Turklāt tas ir jau otrais tamlīdzīgs Arizonas parlamentāriešu mēģinājums. Pirmais bija 2020. gadā, taču arī tad tas nevainagojās ar panākumiem. Vairākos citos štatos atļautas jebkādas transakcijas par jebkādu naudu, taču maksāšanas pamatlīdzekļa statusu joprojām saglabā dolārs.
Šveicē kriptovalūta nav brīvā apgrozībā. Taču interesanta situācija veidojas atsevišķi ņemtā pilsētā Lugāno: tur varas iestādes jau 2021. gadā paziņoja, ka grasās stablecoin Tether un bitkoinam piešķirt legal tender statusu de facto. Tiesa, veicot attiecīgas operācijas, kriptovalūta automātiski tiks konvertēta uz Šveices franku, izmantojot starpnieku.
Saistībā ar kriptovalūtām diezgan brīva likumdošana ir izveidojusies Japānā. Atkārtosimies: šeit tā joprojām nav legal tender. Bet neviens neaizliedz turēt kriptovalūtu, tirgot to un atsevišķos gadījumos (vairākiem dalībniekiem) izmantot to kā maksāšanas līdzekli. Par labu turpmākai legalizācijai liecina nesen pieņemtais likums, ar kuru saskaņā biržās atļauta tirdzniecība ar ārvalstu stablecoin. Jāpiebilst, ka – lai gan Japānā kriptovalūta arī nepieder pie legal tender – ir organizācijas, kuras tomēr to pieņem kā maksājumus. Piemēram, lielā kompānija Rakuten pieņem vairākas monētas, lai papildinātu savus servisus Rakuten Pay un Rakuten Point.
2022. gada decembrī Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru parakstīja likumu, ar kuru saskaņā bitkoins tiek atzīts par maksāšanas līdzekli. Turpat ir atruna, ka kriptovalūta netiks atzīta kā legal tender. Turklāt vietējā centrālā banka vēlāk noteiks, kur to tomēr varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli. Tātad maksāt it kā var – bet ne tuvu visur. Visticamāk, ka būs tāds pats stāsts kā Japānā vai Amerikas Savienotajās Valstīs. Bankām šeit simtprocentīgi aizliegts iesaistīties kriptovalūtu procesā. Turklāt 2022. gada vasarā tika piedāvāts ieviest aizliegumu lietot kredītkartes, ja veic operācijas ar kriptovalūtām. Taču par visu pārējo likumdošanas kā tādas nav. Un ja reiz tās nav, tad nomināli pirkt var.
Indijā kriptovalūta būtībā netiek regulēta un nav aizliegta. Var uzskatīt, ka kriptovalūtas kā maksāšanas līdzekļa investēšana, uzkrāšana vai izmantošana ir atļauta. Taču arī šeit ir jāseko līdz likumdošanas iniciatīvām – daudzi formulējumi ir neskaidri un jebkurā brīdī var tikt grozīti.
Austrālijā attieksme pret kriptovalūtām ir diezgan silta: tur tās ir legālas. Tomēr legal tender statusa tām nav. Lai gan nākotnē spēkā esošā kategorija var tikt pārskatīta, – vēsta Forbes. Pašreiz par kriptovalūtu nomināli nav iespējams iegādāties to pašu nekustamo īpašumu. Tomēr ir zināms gadījums, kad iepriekš Austrālijā izsolē tomēr pārdeva māju par BTC.
Secinājumi
Runājot par to, kur par precēm un pakalpojumiem var norēķināties kriptovalūtā, tad visas valstis var iedalīt četrās kategorijās:
- Tās, kur kriptovalūtas ir legal tender (Salvadora un Centrālāfrikas Republika),
- Tur, kur tās ir aizliegtas (Ķīna, Ziemeļāfrikas valstis un dažas citas),
- Tās, kur līdz šim kriptovalūtai nav noteikts precīzs statuss (vai nu pašreiz tiek noteikts, vai atkarīgs no atsevišķa valsts reģiona), tādēļ nav skaidrs: vai var maksāt kriptovalūtā (vairums pasaules valstu: Amerikas Savienotās Valstis, Singapūra, Indija un tā tālāk),
- Tur, kur skaidri noteikts, ka kriptovalūta vai atsevišķas digitālās monētas ir maksāšanas līdzeklis, bet nav legal tender (piemēram, Brazīlija).
