Cilvēce no 2029. gada varētu kļūt nemirstīga?
Vidējais dzīves ilgums ir 70 gadi – ja cilvēks ir nodzīvojis šo vecumu, viņu jau var apsveikt ar ilgmūžību. Taču dzīve mums ir dota tikai vienu reizi, tāpēc gandrīz visi cilvēki vēlētos, lai tā ilgst pēc iespējas ilgāk. Amerikāņu izgudrotājs un futurologs Reimonds Kurcveils (Raymond Kurzweil) tic, ka 2029. gadā cilvēce varēs iegūt nemirstību. Tāpat tuvākajā nākotnē viņš sagaida mākslīgā intelekta attīstību līdz cilvēka prāta līmenim, pateicoties kam viņi spēs tikt galā ar sev izvirzītajiem uzdevumiem dažu sekunžu laikā.
Kāpēc viņš ir tik pārliecināts par visu, un vai tam tiešām ir kāds iemesls un vai mums vajadzētu ticēt viņa prognozēm?
Kas ir Reimonds Kurcveils?
Tas ir ASV izgudrotājs un futurologs, kurš dzimis 1948. gadā un jau kopš bērnības interesējas par tehnoloģijām. Pēc augstskolas beigšanas 1970. gadā viņš nodibināja uzņēmumu, lai izstrādātu runas atpazīšanas tehnoloģiju. Viņš ir arī ir zināms, kā pirmā mūzikas sintezatora radītājs, kas ārkārtīgi precīzi atveido citu instrumentu skaņas. Taču biežāk viņu pazīst kā cilvēku, kurš cilvēcei pareģo gaišu nākotni ar neironu tīkliem un nemirstību. Mūsdienās Reimonds Kurcveils strādā Google LLC kā mašīnmācīšanās un dabiskās valodas apstrādes direktors.
Kad cilvēki kļūs nemirstīgi?
Pirmo reizi par to, ka cilvēki iegūs nemirstību 2029. gadā, Kurcveils paziņoja 2016. gadā. Viņš prognozē, ka līdz tam laikam medicīnā sāks izmantot mikro robotus, kas tiks ielaisti cilvēka asinsritē. Ceļojot uz dažādām ķermeņa daļām, roboti “salabos” bojātās ķermeņa šūnas, novēršot bīstamu slimību attīstību un apturot novecošanu. Būtībā šie roboti aizstās imūnsistēmu un darbosies kā datorā esoši antivīrusi, kas regulāri tiek atjaunināti un mācās novērst jaunus draudus.
Kad iestāsies tehnoloģiskā singularitāte
Reimonds Kurcveils arī uzskata, ka tajā pašā laikā mākslīgais intelekts spēs izturēt Tjūringa testu un iestāsies tehnoloģiskā singularitāte – brīdis, kad tehnoloģiju attīstība kļūs strauja un nekontrolējama. Viņaprāt, no tā nav jābaidās, jo progress nesīs tikai ieguvumus. Ar iepriekš minēto nanorobotu palīdzību būs iespējams savienot cilvēka smadzenes ar internetu un nosūtīt e-pastu, meklēt jebkuru informāciju un pat izveidot atmiņu rezerves kopijas, neizmantojot ierastos datorus.
Prognozes par cilvēces nākotni
Izklausās pēc kaut kā neticama, un cilvēki, kas nepazīst Reimondu Kurcveilu, varētu pat domāt, ka viņš ir traks. Patiesībā daudzi no šī futurologa pareģojumiem par cilvēces nākotni izrādījās precīzi. Piemēram, 1990. gadā viņam bija taisnība, kad viņš teica, ka 21. gadsimta sākumā dators varētu pārspēt pasaules čempionu šahā. Savulaik viņš arī apgalvoja, ka tuvākajā nākotnē cilvēki izmantos viedtālruņus, klēpjdatorus un bezvadu ierīces – un tas arī notika.
2010. gadā Raimonds Kurcveils patstāvīgi pārbaudīja visas savas prognozes par cilvēces nākotni. Divdesmit gadu laikā viņš izteica 147 pieņēmumus, no kuriem 115 izrādījās pareizi. Tikai 12 prognozes bija tikai daļēji pareizas, bet 3 bija pilnīgi nepareizas. Piemēram, viens no pareģojumiem, kurš nepiepildījās, vēstīja, ka 2009. gadā cilvēki aktīvi izmantos bezpilota automašīnas – pat pēc desmit gadiem no paredzētā datuma pilsētās tiek izmēģināts lielākoties tikai autonoms sabiedriskais transports.
Nākotnes tehnoloģijas mūsdienu pasaulē
Precīzi pateikt, cik lielā mērā Reimondam Kurcveilam ir taisnība par cilvēces nemirstību 2029. gadā, nav iespējams. Zinātniskā izdevuma IFL Science autori uzskata viņa prognozi par kļūdainu. No otras puses, ir priekšnoteikumi straujam lēcienam tehnoloģiju attīstības jomā. Vēl pirms pāris gadiem neviens pat neuzdrošinājās pieņemt, ka pavisam drīz pasaulē parādīsies neironu tīkls ChatGPT – tas ne tikai spēj rakstīt tekstus par jebkuru tēmu, bet arī var pildīt personīgā psihologa lomu.
