Tehnoloģijas

Concorde lidmašīnu vēsture un kāpēc tās vairs nelido

Kāpec nelido vairs Concorde

Foto: agsaz/shutterstock.com

Daudzi cilvēki bieži jautā, kāpēc mēs šobrīd civilā aviācijā nelidojam virsskaņas ātrumā. Uz šo daļēji retorisko jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, jo pārāk daudz faktoru ir noveduši pie šīs situācijas. Varbūt laika gaitā virsskaņas lidmašīnas atgriezīsies parasto ceļotāju dzīvē, bet par to vēl ir pāragri runāt.

Apmēram četrdesmito gadu vidū pasaules līdervalstis ASV, PSRS, Vācija (tad vēl nacistiskā), Lielbritānija un Francija ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību, spēja izveidot lidaparātus, kas darbojas ar reaktīvo vilkmi. Šādas tehnoloģijas palīdzēja radīt pilnīgi jaunas paaudzes militāros lidaparātus, kuriem to ātruma un manevrēšanas spējas dēļ bija priekšrocības salīdzinājumā ar propelleru lidaparātiem.

Notika liela mēroga pāreja uz reaktīvajiem lidaparātiem ne tikai militārajā, bet arī civilajā aviācijā. Tā rezultātā lidmašīnas lidoja ar lielāku ātrumu, un tikai pēc 10 gadiem, apmēram piecdesmito gadu vidū, sāka parādīties pirmās lidmašīnas, kas varēja lidot ātrāk par skaņas ātrumu. Atkal tās bija armijas vajadzībām paredzētas nelielas lidmašīnas, taču tā laika varas pārstāvji nepalaida garām iespēju izveidot civilo lidmašīnu, kas varētu lidot, apsteidzot skaņas ātrumu.

Skaņas ātrums gaisā ir ļoti atkarīgs no tā blīvuma, temperatūras un citiem parametriem. Ir vispārpieņemts, ka skaņas ātrums gaisā ir aptuveni 331 metrs sekundē jeb aptuveni 1190 kilometri stundā.

Pirmā virsskaņas lidmašīna

Pirmā virsskaņas lidmašīna ir nākusi no Ziemeļamerikas un tā ir F-100 Super Sabre, kas pirmo reizi lidoja 1953. gada maijā. Tā paša gada rudenī to sāka izmantot Amerikas armija.

Super Sabre ātrums bija aptuveni 1,3 Mahi. Maha skaitlis ir gaisa kuģa ātruma un skaņas ātruma attiecība noteiktos vides apstākļos. Maha skaitlis var mainīties atkarībā no augstuma, un tas pats kilometru skaits stundā atbildīs dažādiem Maha skaitļiem dažādos augstumos.

Piemēram, 1.3 Mahi ir apmēram 1550 kilometri stundā. Mūsdienu lidaparātu modeļi lido ar ātrumu līdz 3500 kilometriem stundā.

Pirmā virsskaņas pasažieru lidmašīna bija TU-144, kas pirmo reizi pacēlās gaisā 1968. gada 31. decembrī.

Kad radās ideja par “Concorde” lidmašīnu

Pirmais virsskaņas pasažieru lidmašīnas projekts tika izveidots Lielbritānijā un Francijā 1956. gadā. Atšķirībā no pašreizējā Dreamliner (Boeing 787), kura nosaukums tiek tulkots arī kā “sapņu lidmašīna”, “Concorde” lidmašīna patiesi bija šedevrs.

  • Visas lidmašīnas daļas, izņemot nosēšanās palīgierīces, tika ražotas Francijā vai Lielbritānijā.
  • Lidmašīna veica savu pirmo lidojumu 1969. gada 2. martā, un tā paša gada maijā tā tika prezentēta starptautiskajā gaisa šovā. Lidaparātu izstrādāja divas valstis, taču vēsturiskās attiecības starp tām diez vai var saukt par izcilām. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc lidmašīna ieguva savu vārdu, kas franču valodā nozīmē “Vienošanās”.

Lidmašīnas “Concorde” raksturlielumi:

  • Apkalpe: 3 cilvēki (komandieris, pilots, inženieris)
  •  Pasažieru ietilpība: 92 (Air France) vai 100 (British Airways)
  •  Garums: 56,24 (61,66) m
  • Spārna platums: 25,57 m
  • Augstums: 12,19 (11,58) m
  • Spārnu laukums: 358,6 m²
  • Svars: 78 700 kg
  • Maksimālais pacelšanās svars: 187 700 kg
  • Kravnesība: 12 000 kg
  • Dzinēji: 4 × TRDF Rolls-Royce/SNECMA “Olympus” 593
  • Degvielas patēriņš: 20 500 kg/h 2,0 Mahi 18 km augstumā
  • Īpatnējais degvielas patēriņš – 110,0 g/km
  • Kreisēšanas ātrums: 2200 km/h.

    Cik maksāja lidojums ar lidmašīnu “Concorde”

    Neraugoties uz jauno lidaparātu sākotnējiem panākumiem, drīz noskaidrojās, ka no ekonomiskā viedokļa jaunās lidmašīnas ir neizdevīgas. Tā piemēram lidojums no Parīzes uz Ņujorku aizņēma tikai trīs stundas, bet pa šo laiku lidmašīnai bija nepieciešams līdz 8 tonnām degvielas.

    Turklāt lidmašīna prasīja daudz dārgāku un ilgāku apkalpošanu. Tāpat bija nepieciešams biežāk pārbaudīt lidmašīnas konstrukcijas stiprību, dažkārt pat izmantojot rentgeniekārtu. Tas viss prasīja lielus naudas resursus un daudz laika.

    Dažādos laikos lidojums ar “Concorde” maksāja atšķirīgi, bet aptuveni viena lidojuma maksa bija 10-11 tūkstošu dolāru. Tik daudz maksāja biļete no Parīzes uz Ņujorku un atpakaļ. Pat šobrīd summa šķiet ļoti liela. Toreiz tā bija vesela bagātība un ne visi varēja atļauties regulāri lidot šādā lidmašīnā.

Foto: NYC Russ/shutterstock.com

Cik augstu un ar kādu ātrumu lidoja “Concorde”

Lidojumā līdz Atlantai tikai trīs stundu laikā lidmašīna spēja sasniegt lielu ātrumu – aptuveni 2 200 kilometrus stundā 18 000 — 18 500 metru augstumā.

Ilgstoša lidojuma laikā lidmašīnas priekšējās daļas temperatūra varēja paaugstināties līdz 130 grādiem pēc Celsija, bet spārnos līdz pat 100 grādiem pēc Celsija.

Kustība ar tik lielu ātrumu nebūtu iespējama, saglabājot tradicionālo aerodinamikas shēmu. Tā kā gaisa pretestība ir proporcionāli daudz lielāka, lidmašīnas konstrukcijai ir jābūt daudz izturīgākai. Palielinot ātrumu gandrīz trīs reizes, gaisa pretestība palielinās aptuveni deviņas reizes. Arī aerodinamikai ir jābūt ļoti labai. Arī lidmašīnas spārniem ir jābūt kompaktākiem, tāpēc tie tika izveidoti trijstūra formā.

Ja runājam par lidmašīnas sarežģīto degvielas sistēmu, tā sastāvēja no 17 bākām ar kopējo tilpumu 119 280 litri.

Virsskaņas lidmašīnas salons

Sākotnēji bija paredzēti trīs lidmašīnas “Concorde” salona izveides varianti ar ietilpību no 108 līdz 144 pasažieriem. Rezultātā lidmašīna tika sertificēta 128 pasažieru pārvadājumiem. Visas lidmašīnas sākotnēji pārvadāja 108 cilvēkus, bet British Airways un Air France pārvadāja 100 pasažierus.

Lidmašīnas salona platums bija tikai 2,62 metri. Tas ir pat mazāks nekā TU-134. Tā rezultātā lidmašīnas salonā katrā rindā pa kreisi un pa labi no ejas bija tikai divi krēsli. Tajā pašā laikā “Concorde” paaugstinātā spiediena kabīne aizņēma 85% no kopējā apjoma.

Ja runājam salīdzinām lidmašīnu “Concorde” un TU-144, tad starp abiem lidaparātiem ir vairāk kopīga nekā atšķirīga. Pirmkārt, abas lidmašīnas var lidot ar virsskaņas ātrumu, bet maksimālais ātrums burtiski atšķiras par pāris simtiem kilometru stundā (TU-144 ir nedaudz ātrāka). Abām lidmašīnām ir vienāda aerodinamikas shēma, tāpēc nelietpratējs diez vai atšķirs vienu lidmašīnu no otras.

Lielākā atšķirība ir  tikai priekšējās daļas konstrukcijā. Abām lidmašīnām ir paceļams “deguns”.

Tas viss attiecas uz tehniskiem parametriem, bet bija vēl viena galvenā atšķirība. Lidmašīnas “Concorde” liktenis bija daudz veiksmīgāks. Pirmām kārtām, lidmašīna lidoja kapitālistiskajās valstīs, kur esošajā tirgus ekonomikā pasažieri varēja brīvāk atļauties lidojumus ar jauno lidmašīnu.

Un vēl NT-144 lidmašīna piedzīvoja katastrofu demonstrācijas lidojuma laikā. Pirmā lidmašīnas “Concorde” katastrofa notika tikai 2000. gadā un līdz ar to pēc trīs gadiem šādas lidmašīnas pārtrauca izmantot, kaut arī katastrofa pat nebija saistīta ar tehniskām problēmām vai nepilnībām.

Virsskaņas lidmašīnas priekšdaļas konstrucija

Pasažieru virsskaņas lidmašīnu īpašā priekšgala daļas konstrukcija tika izveidota ne tikai skaistam izskatam. Lidmašīnas “deguns” veic ļoti svarīgu funkciju. Lai lidmašīna varētu labāk pacelties, lidmašīnas “deguna” konuss tika nolaists zemāk par pieciem grādiem, līdz ar to arī pilotam bija nodrošināts labāks skats un  bija lielāka lidojuma drošība.

Ņemot vērā visu sacīto un to, ka virsskaņas aviācijas jau ir vairāk nekā pusgadsimtu, daudzi jautā, kāpēc lidmašīnas nevar lidot ātrāk. Pat nerunājot par virsskaņas lidmašīnām.

Lidmašīnas “Concorde” katastrofa 2000. gadā

Lidmašīnas “Concorde” avārija notika 2000. gada 25. jūlijā – pirms 20 gadiem. Incidenta rezultātā lidmašīna aizdegās un nokrita netālu no Parīzes. Izmeklēšanā konstatēja, ka avārija notikusi metāla loksnes dēļ,  kas bija palikusi uz skrejceļa pēc DC-10 pacelšanās. Lidmašīnai pārbraucot pāri metāla atlūzai, tika sabojātas riepas un atlūzas iekļuva dzinējā, līdz ar to lidmašīna “zaudēja” divus dzinējus un nevarēja nodrošināt pietiekamu vilkmi.

Tik daudzu gadu laikā bija tikai viena “Concorde” lidmašīnas avārija un tā nebija konstrukcijas problēma, bet gan apstākļu sakritība.

Katastrofas rezultātā bojā gāja 100 pasažieri, 9 apkalpes locekļi un 4 cilvēki uz zemes.

Kur tagad ir “Concorde” lidmašīnas?

“Concorde” bija kulta lidmašīnas, kas 23 gadu laikā pārvadāja visā pasaulē aptuveni 4 miljonus pasažieru. Tagad šīs lidmašīnas var apskatīt tikai muzejos.

Kopumā tika saražotas 20 “Concorde” lidmašīnas un visas, izņemot divas, atrodas muzejos vai speciālos lidlaukumos.

Aptuveni divas trešdaļas lidmašīnu tika ekspluatētas līdz 2003. gadam. Tagad “jaunākā” lidmašīna atrodas kara muzejā (Dasfordā, Lielbritānijā). Tā bija nolidojusi tikai 632 stundas (no 1971. līdz 1977. gadam). “Vislielākā” lidmašīna atrodas Jūras, gaisa un kosmosa muzejā (Ņujorkā, ASV). Šī lidmašīna bija nolidojusi 23 397 stundas no 1976. līdz 2003. gadam.

Pirmā lidmašīna “Concorde”, kura tika izgatavota 1969. gada 2. martā ar numuru 001, bija nolidojusi tikai 812 stundas un šobrīd tā atrodas Le Buržē aerokosmiskajā muzejā, Francijā.

Kāpec nelido vairs Concorde

Foto: Falko Fröhlich/Pixabay

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top