Tehnoloģijas

Kravas un pasažieru pārvadājumiem dabasgāze un biometāns ilgtermiņā ir efektīvākais risinājums

Kravas un pasažieru pārvadājumiem dabasgāze un biometāns ilgtermiņā ir efektīvākais risinājums

Foto: Daniel Rodriguez Garriga/shutterstock.com

Informāciju sagatavoja Lelde Vasile, Public ID jaunākā projektu vadītāja.

Dabasgāzei un biometānam ilgtermiņā būs nozīmīga loma kravu un pasažieru transportā, kā arī pārvadājumos pilsētās, taču alternatīvās degvielas lietošanas veicināšanai ir nepieciešama gan infrastruktūra, gan fiskālais un finanšu atbalsts, gan Eiropas Savienību (ES) politiku pārskatīšana, secināts AS “Latvijas Gāze” (LG) diskusijā “Gāze un transports. Mīti. Realitāte. Ieguvumi”.

Sarunas būtiskākais aspekts bija starptautisko klimata mērķu sasniegšana, saglabājot transporta uzņēmumu konkurētspēju un neuzliekot papildu slogu sabiedrībai.

Pašreizējā ES tiesību aktu pieeja nepalīdz samazināt transporta emisijas

Vācijas gāzes uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Dr. Tims Kēlers (Dr. Timm Kehler) analizēja kopējo situāciju transporta un klimata mērķu sasniegšanā Eiropā. Viņš secināja, ka pēdējos 30 gados kopš uzsākts ceļš uz klimata neitralitāti transporta jomā, it sevišķi auto transportā, izmešu daudzums nav mazinājies. “Mūsuprāt, tas liecina ka esošā ES tiesību aktu bāze, ar ko cenšas mazināt CO2 emisijas, ir nepilnīga,” teica Kēlers.

Kā vienu no pamata trūkumiem ES regulējumā Kēlers minēja koncentrēšanos uz emisijām no izpūtēja, neskatoties uz energoresursa – degvielas – un transportlīdzekļa kopējo CO2 pēdu, kas ietver pilnu ražošanas ciklu. Tas attiecas arī uz elektro automobiļiem, kurus ierasts uzskatīt par “nulles emisiju” auto.

“Mūsuprāt, saspiestā dabasgāze jeb CNG un biometāns dotu salīdzinoši ātru ietekmi izmešu samazināšanā auto transportā un ilgtermiņā arī citos transporta veidos. Ir nepieciešama visaptveroša ES CO2 emisiju samazināšanas normatīvo dokumentu pārskatīšana, lai sekmētu alternatīvo degvielu plašāku izmantošanu,” secināja Kēlers.

Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits piekrita, ka izvirzītie klimata mērķi ir ambiciozi, bet ES politikas transporta jomā mēdz būt pretrunīgas, – ne vienmēr tiek ņemti vērā vides aspekti vai arī ne vienmēr ir pieejams finansējums šo politiku īstenošanai.

Viņaprāt CNG transportam Latvijā ir nākotne pilsētās, kur pasažierus pārvadā ar autobusiem. Jēkabpils ir viens no veiksmes stāstiem, un Satiksmes ministrija jau piešķīrusi līdzekļus autobusu parka nomaiņai uz jauniem CNG autobusiem arī Daugavpilī.

Linkaits arī pauda uzskatu, ka, attīstoties koplietošanas auto infrastruktūrai, līdzās elektroautomobiļiem varētu kļūt pieejami ar dabasgāzi vai biometānu darbināmi spēkrati.

Tāpat par plašāku CNG un biometāna auto izmantošanu varētu domāt tie, kas veic regulārus pārvadājumus pilsētu centros vai to blīvi apdzīvotos rajonos, jo CNG un biometāna dzinēji ir klusāki nekā tradicionālo fosilo degvielu dzinēji un tie tikpat kā neizdala smalko putekļu daļiņas.

Lielāks ieguvums kravu un pasažieru pārvadājumu segmentos, taču nepieciešama CNG uzpildes infrastruktūra

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola norādīja, ka līdz gada beigām dalībvalstīm ir jāvienojas par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķa paaugstināšanu periodam līdz 2030.gadam. Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi apjomīgu ietekmes novērtējumu, piedāvājot sešus dažādus scenārijus, kā sasniegt būtisku SEG emisiju samazinājumu ES līmenī.

“EK eksperti ir modelējuši, ka dabasgāzes daļa transporta sektorā izmantotajos energoresursos 2030.gadā vidēji ES būs tikai apmēram 3%, lai gan katrā dalībvalstī šis īpatsvars var būt nedaudz atšķirīgs. Vienlaikus jāuzsver, ka īstermiņā un vidējā termiņā dabasgāzes izmantošanai transportlīdzekļos var būt lielāka nozīme kā pārejas risinājumam, ļaujot samazināt SEG emisijas un virzīties uz 2030.gada klimata mērķu sasniegšanu,” skaidroja Ozola.

Tikmēr gan LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, gan Latvija Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs iebilda, ka noteiktos transporta segmentos, piemēram, kravu un pasažieru pārvadājumos, alternatīvās degvielas kā CNG un biometāns būs ilgtermiņa risinājums, jo citas tehnoloģijas joprojām Latvijas tirgum ir nesamērīgi dārgas un attiecīgi to izmantošana nepamatoti sadārdzinātu saistītos pakalpojumus.

“Dabasgāzei ir cenas priekšrocība un CNG auto parks viennozīmīgi var nodrošināt līdzekļu ekonomiju, taču tas nebūs vienīgais, kas motivēs uzņēmējus izmantot alternatīvo degvielu. Vēl svarīgāka par auto ekspluatācijas izmaksām ir uzpildes staciju pieejamība. Tā, lai būtu ērti un izdevīgi uzņēmējiem,” teica Kalvītis.

Viņš uzsvēra, ka pašlaik “Virši” ļoti aktīvi strādā, lai līdz šā gada beigām Latvijā būtu jau četras CNG uzpildes stacijas, bet nākamgad pievienotos vēl vismaz trīs. Savukārt, LG ir sākusi piedāvāt uzņēmumiem tādu pakalpojumu kā privāto dabasgāzes uzpildes staciju izvietošana to teritorijā.

Nepieciešams arī fiskālais un finansiālais stimuls

Eksperti bija vienisprātis, ka videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu veicinātu fiskālais atbalsts. Kalvītis pauda gandarījumu, ka LG skaidrojošais darbs ir sadzirdēts, proti, valdībā ir atbalstīts priekšlikums par dabasgāzes, ko izmanto transportlīdzekļos, akcīzes nodokļa likmes samazināšanu teju piecas reizes. Tagad likumprojekts tiek skatīts Saeimā.

Kulbergs vienlaikus uzsvēra, ka tas ir pirmais solis, nākamais – panākt Latvijas autoparka atjaunošanu, vienlaikus stimulējot videi draudzīgāku spēkratu iegādi.

“Pašlaik Latvijā 75% auto ir vecāki par desmit gadiem un pēdējos gados situācija nav uzlabojusies. Uzskatu, ka daļēji šāda problēma ir veidojusies gan nodokļu sloga dēļ, gan banku finansējumu nepieejamības dēļ. Tāpēc, mūsuprāt, ir nepieciešams veidot zemo emisiju auto segmentu, kuriem ir īpaši nodokļu atvieglojumi un pieejams finanšu atbalsts pirmajai iemaksai,” skaidroja Kulbergs.

Viņaprāt, zemo emisiju segmentā būtu jāiekļauj auto, kuriem izmešu apjoms ir zem 115g CO2 atbilstoši NEDEC jeb 140g pēc WLTP. Tas iekļautu elektro un hibrīda automobiļus, kā arī ekoloģiskākos spēkratus ar iekšdedzes dzinējiem, piemēram, ar CNG un biogāzi darbināmos auto.

Piemērojamie nodokļu atvieglojumi komersantiem un privātpersonām varētu būt – 80% PVN priekšnodokļa atskaitījums un uzņēmuma transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaide neatkarīgi no auto nolietojuma, 100% atlaide transportlīdzekļa ekspluatācijas nodevai un auto reģistrācijai.

Savukārt, finanšu atbalstu varētu sniegt ALTUM ar pirmās iemaksas garantiju un arī Latvijā var ieviest Lietuvas pieredzi, proti, izsniegt 1000 EUR kuponu par vairāk nekās desmit gadu vecu auto utilizāciju.

Paneļdiskusijā “Gāze un transports. Mīti. Realitāte. Ieguvumi.”, kas norisinājās šā gada 13.oktobrī un kas bija daļa no no starptautiskā un tradicionālā pasākuma “Blue Corridor Rally 2020”, piedalījās Latvijas Republikas satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, Ekonomikas ministrijas enerģijas un infrastruktūras tirgus departamenta direktors Edijs Šaicāns, LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, Ceļu satiksmes un drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs un Vācijas gāzes uzņēmumu asociācijas “Zukunft Erdgas” izpilddirektors Dr.Timm Kehler (attālināti).

Par “Blue Corridor Rally”

Starptautiska kustība un tradīcija, kas 2020.gadā norisinās jau 14.reizi. Ja ierasti šajā vairāku tūkstošu kilometru garajā ceļā devās ar dabasgāzi darbināmo automašīnu kolonna, pa ceļam piestājot lielākajās pilsētās un diskutējot par nozarē aktuālo, tad šogad Covid-19 dēļ rallijs norisinās virtuāli.

Sākotnēji, 2000-gadu sākumā, kustības mērķis bija pētīt iespējas un veidot tā dēvētos transporta koridorus transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar dabasgāzi. Tagad šī tehnoloģija tiek plaši izmantota, tomēr aizvien pastāv izaugsmes iespējas. Mūsdienās Eiropā ir vairāk nekā divi miljoni ar gāzi darbināmo transportlīdzekļu un vairāk nekā 3700 CNG un vairāk nekā 200 LPG uzpildes staciju. Pašlaik, ņemot vērā aktuālo diskursu, “Blue Corridor Rally” galvenais fokuss ir izcelt gāzi kā alternatīvo degvielu, kurai ir labvēlīga ekoloģiska ietekme.

“Blue Corridor Rally” kā kustību veido Vācijas gāzes uzņēmums “Uniper”, “Gazprom”, Vācijas gāzes uzņēmumu asociācija “Zukunft Erdgas”. Tajā piedalās dažādu valstu lielākie gāzes uzņēmumi, tai skaitā “Latvijas Gāze”.

Par AS “Latvijas Gāze”

AS “Latvijas Gāze” ir viens no Baltijas enerģētikas nozares līderiem, kas nodrošina dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu biznesa klientiem Latvija, Lietuvā un Igaunijā. Pēc Somijas gāzes tirgus atvēršanas 2020.gada 1.janvārī “Latvijas Gāze” veiksmīgi ir uzsākusi dabasgāzes tirdzniecību arī Somijā. Mājsaimniecību segmentā “Latvijas Gāze” ir vislielākais un nozīmīgākais dabasgāzes tirgotājs Latvijā.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top