Deniss Fiļipovs: Eiropas digitālo maksājumu robežas izzudīs
Agrāk maksājumi nebija iedomājami bez skaidras naudas vai fiziskām norēķinu kartēm. Šodien norēķinu kartes lielākoties tiek aizvietotas ar viedierīcēm, kas papildinātas ar banku lietotnēm un digitālajiem naudas makiem, taču skaidra nauda, vismaz minimālos apmēros, ir nepieciešama joprojām. Maksājumu paradumi pēc būtības tiek pakārtoti tirgotāju interesēm, nerēķinoties ar pircēja ērtībām un tehnoloģiju lietošanas paradumiem.
Drīzumā gandrīz 750 miljoniem Eiropas iedzīvotāju būs pieejams jauns maksājumu risinājums. Tas pielāgosies mūsdienu cilvēku paradumiem, nevis otrādi. Vairākus gadus Eiropas lielākās bankas un vadošās maksājumu institūcijas aktīvi strādā pie Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI) ar mērķi izveidot vienotu digitālo naudas maku iedzīvotāju ikdienas norēķiniem. Jaunais risinājums sniegs iespējas vienā lietotnē veikt savstarpējus pārskaitījumus un norēķināties tirdzniecības vietās, e-veikalos, pie mājražotājiem vai, piemēram, ar profesionālu aukli.
Racionalizēti maksājumi
Sākotnēji digitālais maks nodrošinās iespēju veikt tūlītējus maksājumus starp personām un norēķinus par profesionālajiem pakalpojumiem, piemēram, aukles vai skaistumkopšanas. Līdz 2025. gada beigām ar jaunā risinājuma starpniecību varēsim norēķināties jau fiziskās tirdzniecības vietās, sagaidāms, ka visā Eiropā. Mazie biznesi, kam patlaban karšu pieņemšana nav pievilcīga augsto izmaksu dēļ, būs īpaši ieinteresēti izmantot maksājumus ar visaptverošu maksājumu lietotni. Taču pagaidām aptuveni 50 % no visiem Eiropas mazumtirdzniecības darījumiem joprojām tiek īstenoti skaidrā naudā.
Ierastā norēķinu prakse – visur Eiropā
Ceļojumi vienmēr ir saistīti ar tādiem salīdzinoši nelieliem maksājumiem kā transporta un muzeja biļetes, stāvvietas, uzkodas, kafijas un suvenīri. Vairums tirgotāju nelabprāt pieņem maksājumus ar karti par šiem mazajiem pirkumiem, par iemeslu minot banku komisijas, kas tirgotājiem mikromaksājumu gadījumos ir neadekvāti augstas, ja salīdzina ar pirkuma darījuma kopējo summu. Tādējādi noteiktās vietās ar karti nav iespējas norēķināties. Protams, var izmantot skaidru naudu, bet tas daudziem pircējiem nešķitīs ne ērti, ne droši. EPI vienotais digitālais naudas maks atvieglos gan norēķinus, gan pārskaitījumus. Šāds risinājums darbosies identiski visā Eiropā. Līdz ar to ievērojami samazināsies nepieciešamība pēc maksājumu kartēm, skaidras naudas vai vietējām maksājumu lietotnēm, jo digitālais rīks centralizēs sadrumstaloto Eiropas maksājumu vidi.
EPI projektā patlaban piedalās piecas valstis: Francija, Vācija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga, kurās nākamā gada sākumā varam sagaidīt digitālo maksājumu maku. Tas balstīsies uz nesen Eiropā izveidotās zibmaksājumu infrastruktūras, kas nodrošina, ka maksājumi no viena bankas konta uz kontu citā bankā Eiropā notiek nekavējoties.
Te jāizceļ, ka Latvija ir viena no pirmajām valstīm eirozonā, kas ieviesa zibmaksājumus un norēķinus viedtālruņos. Vairākums banku Latvijā izmanto šādus risinājumus, garantējot zibenīgus maksājumus, lai valsts teritorijā radītu iespēju naudu pārskaitīt dažu sekunžu laikā. Taču jāsaka, ka situācija nav tik vienkārša, jo citur Eiropā izplatītākas ir tādas lietotnes kā “Apple Pay” un “Google Pay”, kas arī piedāvā maksājumus veikt ar viedtālruni. EPI kalpos par alternatīvu iepriekš minētajām maksājumu lietotnēm un, no lietotāja skatpunkta, strādās pēc līdzīgiem principiem. Eiropas iedzīvotāji varēs realizēt maksājumu uz mobilā telefona numuru, naudai nekavējoties nokļūstot adresāta bankas kontā.
Veselīga konkurence maksājumu kartēm
Vēl kāda būtiska EPI projekta ambīcija bija ieviest sen loloto Eiropas karti. Kā liecina dati par 2022. gadu, 99 % transakciju visā Eiropā tiek veiktas ar starptautisku organizāciju “VISA” un “Mastercard” kartēm, kas padara reģiona maksājumu ekosistēmu kritiski atkarīgu no iepriekš minētajām ASV bāzētām kompānijām. Eiropas bankām un finanšu institūcijām ir niecīga teikšana par ASV kompāniju lēmumiem, un tas nozīmē ļoti ierobežotas vai nekādas iespējas veikt dažādus tirgus atblasta vai kontroles pasākumus, kad tādi ir nepieciešami. Eiropas reģionam kopumā ir jāstiprina tieši Eiropas maksājumu sistēmas neatkarība, jo politiskā situācija var mainīties.
EPI risinājums piedāvās taustāmu labumu gan Eiropas iedzīvotājiem, īpaši ceļošanas un darba nolūkos, gan tirgotājiem, sniedzot vienotu un konkurētspējīgu digitālo rīku. Lai gan sākumā lietotnes galvenais uzdevums būs padarīt ērtāku norēķinu pieredzi iedzīvotājiem, vēlāk to varētu papildināt dažādu uzņēmumu lojalitātes programmas, “pērc tagad, maksā vēlāk” pakalpojumi un digitālā eiro iniciatīva. Tas nozīmē, ka mums būs universāls risinājums, kas sekmēs iekļaujošu digitālo līdzdalību un ievērojami samazinās ES ievainojamību no ārējiem apdraudējumiem.