Visas ziņas

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji ir jāizglīto par digitālās transformācijas priekšrocībām

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji ir jāizglīto par digitālās transformācijas priekšrocībām

Foto: Pixabay

Digitālā transformācija ir jēdziens, kas pēdējā gada laikā plaši izskanējis publiskās diskusijās un plašsaziņas līdzekļos, un pagājušā gada izskaņā valdība nāca klajā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam. Šī iemesla dēļ socioloģisko un tirgus pētījumu aģentūra Norstat sadarbībā ar Microsoft veica aptauju ar mērķi noskaidrot, ko digitālā transformācija nozīmē Latvijas iedzīvotājiem un kā viņi vērtē valstī līdz šim paveikto.

Aptaujas ietvaros decembrī Latvijā tika aptaujāti 1010 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauja atklāja, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nezina šī jēdziena nozīmi. Turklāt tikai trešā daļa respondentu atzīst, ka viņu prasmes un zināšanas ir pietiekamas, lai strādātu ar jauniem digitālajiem rīkiem un konkurētu digitālās transformācijas laikmetā. Tas nozīmē, ka mums vajadzētu pamatīgāk domāt par iedzīvotāju izglītošanu publicēto vadlīniju ietvaros.

Digitālā transformācija ir visaptveroša digitālo tehnoloģiju ieviešana, kas padara efektīvākus procesus visās ekonomikas jomās un valsts pārvaldē. Aptauja atklāj, ka tikai neliela daļa – 17% iedzīvotāju – zina, ko nozīmē digitālā transformācija. Labāk informēti ir jaunieši – 19% no aptaujātajiem vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem zināja digitālās transformācijas jēdziena nozīmi. Vērtējot pēc izglītības un nodarbošanās, vairāk informēto ir ar augstāko izglītību, vadītāju un kvalificēto darbinieku vidū.

Lielākā daļa – 66% no tiem respondentiem, kas norādīja, ka zina digitālās transformācijas nozīmi, ikdienā izjūt šī procesa norisi kādā no savas dzīves jomām. Visvairāk digitālo pārveidi izjūt iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, vismazāk 50-59 gadus veci iedzīvotāji. Lielākais to respondentu īpatsvars, kas izjūt digitālās transformācijas norisi, ir studentu, vadītāju un kvalificētu speciālistu vidū. Ir vērojamas arī reģionālas atšķirības: visvairāk digitālās transformācijas procesu kādā no ikdienas dzīves jomām izjūt Pierīgas iedzīvotāji – to atzīst 75% aptaujāto šī reģiona iedzīvotāju. Daudz neatpaliek arī rīdzinieki. Vismazākā ietekme ir Kurzemē, kur digitālās transformācijas procesu izjūt tikai 50% aptaujāto respondentu.

“Zināšanas un prasmes ir noteicošais faktors sekmīgam digitālās transformācijas procesam. Valsts pārvaldei un uzņēmējiem ir skaidri jāsaskata priekšrocības, kuras sniedz digitālo tehnoloģiju ieviešana, bet iedzīvotājiem ir jāprot izmantot jaunās iespējas. Aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd Latvijā ir jāpievērš pastiprināta uzmanība sabiedrības informēšanai par digitālās pārveides priekšrocībām, kā arī jāveicina mērķtiecīga digitālo prasmju apguve, kas īstenojama gan formālajā izglītības procesā, gan arī mūžizglītībā,” uzsver Microsoft vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa.

Aptauja atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji ir paškritiski attiecībā uz digitālo zināšanu un prasmju pašnovērtējumu: tikai 31% respondentu atzīst, ka viņu prasmes un zināšanas ir pietiekamas, lai strādātu ar jaunajiem digitālajiem rīkiem un konkurētu digitālās transformācijas laikmetā. Aptauja parāda plaisu starp sieviešu un vīriešu prasmēm. Ja 40% vīriešu ir pārliecināti, ka viņu digitālās prasmes ir atbilstošas digitālās transformācijas laikmeta prasībām, tad sieviešu vidū šis īpatsvars ir tikai 23%. Tāpat ir milzīgas atšķirības starp vecuma grupām. Ja 20-29 gadus vecu jauniešu vidū 53% savas digitālās zināšanas un prasmes vērtēja kā atbilstošas digitālās transformācijas laikmeta prasībām, tad 40-59 gadus vecu iedzīvotāju vidū tie ir 22%, bet starp 60-74 gadus veciem senioriem – tikai 13%. Aptaujas rezultāti atspoguļo arī reģionālas atšķirības. Kā visatbilstošākās transformācijas laikmeta prasībām savas prasmes novērtē Pierīgas un Rīgas iedzīvotāji – attiecīgi 37% un 35% savas prasmes uzskata par atbilstošām. Vismazāk pārliecinātākie ir Kurzemes iedzīvotāju – tika 22% sniedz apstiprinošu atbildi.

Vaicāti, vai aptaujas dalībnieki kā pilsoņi saskata priekšrocības valsts pārvaldes digitālajā transformācijā, tikai trešdaļa – 30% respondentu – ir atbildējuši apstiprinoši. Visvairāk pozitīvo atbilžu ir vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem. Novērtējot valsts pārvaldes digitālās transformācijas norisi pēdējo 3-5 gadu laikā, respondenti to atzinuši par viduvēju. Pozitīvāks vērtējums ir gados jauniem cilvēkiem 18-29 gadu vecumā, kā arī Rīgas un Zemgales iedzīvotāju vidū.

Lielākā daļa jeb 71% aptaujas respondentu atzīst, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši kādu no valsts vai pašvaldības iestāžu e-pakalpojumiem. E-parakstu pēdējā pusgada laikā vismaz vienu reizi ir izmantojuši 26% aptaujāto iedzīvotāju. Visaktīvāk e-parakstu ir izmantojuši gados jauni iedzīvotāji vecumā no 30-39 gadiem.

Par Microsoft Latvia

Microsoft pārstāvniecība Latvijā dibināta 1999.gadā. 2020.gadā no kompānijas gandrīz 360 partneriem 87 ir zelta un sudraba sertificētie partneri, kuri kopā nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku un Latvijas tautsaimniecībā veido vienotu, inovatīvu un ražojošu struktūru ar būtisku kopējo devumu valsts IKP. Microsoft Latvia profesionāļi jau vairāk nekā 20 gadus partneriem nodrošina atbalsta, servisa un risinājumu izstrādes, kā arī mārketinga kampaņas. Jāuzsver, ka Latvijā Microsoft dažādu sabiedrības labuma projektu īstenošanā investējis, ziedojis naudu un programmatūru vairāku desmitu miljonu ASV dolāru apjomā.

Par Microsoft

Microsoft (Nasdaq “MSFT” @microsoft) virza digitālo transformāciju mākoņtehnoloģiju un lietu interneta laikmetā. Uzņēmuma misija ir sniegt iespējas ikvienam cilvēkam un ikvienai organizācija uz pasaules sasniegt vairāk.

Informāciju sagatavoja Kaspars Līcītis, Microsoft Latvia komunikācijas konsultants.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top