Visas ziņas

Ar procesu digitalizāciju plānots būtiski pilnveidot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu

Ar procesu digitalizāciju plānots būtiski pilnveidot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu

Foto: StockSnap/Pixabay.com

Starptautiskā auditorkompānija SIA “Ernst&Young Baltic” (“EY Latvija”) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) izstrādājusi noslēguma ziņojumu par valsts ugunsdrošības uzraudzības procesa efektivizācijas paaugstināšanu, kurā tiek uzsvērta nepieciešamība turpināt procesu digitalizāciju.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atzīst, ka iekšlietu dienestu darbības digitalizācija ir būtisks pamats darba efektivitātes uzlabošanā un birokrātisko šķēršļu mazināšanā.

“Digitalizācija ir viens no Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu stratēģiskajiem mērķiem un nepieciešamība, lai veicinātu operatīvāku darbību valsts pārvaldē. VUGD ugunsdrošības uzraudzības procesa digitalizācija būs nozīmīgs ieguvums gan iedzīvotājiem, gan dienesta darbiniekiem, lai veicinātu kvalitatīvāku ugunsdrošības pārraudzību, stiprinātu VUGD darbinieku iekšējo komunikāciju un sekmētu mērķtiecīgu un plānveidīgu cilvēku dzīvībai bīstamu risku novēršanu,” uzsvēra Sandis Ģirģens.

“Latvijai jāmazina ar ugunsdrošību saistītie riski, ieviešot  ārvalstu labo praksi un pārbaudītus risinājumus. Valsts sektorā svarīgi izmantot digitalizācijas potenciālu darba efektivitātes pilnveidošanai”,  uzsvēra “EY Latvija” Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris Nauris Kļava.

Atbilstoši ziņojumam, būtisks priekšnoteikums dienesta efektivitātes paaugstināšanai ir procesu digitalizācija, kas samazinās administratīvo slogu ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem, uzlabos sadarbību ar klientiem, kā arī pilnveidos sabiedrības iesaisti ugunsdrošības uzraudzības procesā. Patlaban ugunsdrošības stāvokļa analīze un plānošanas process notiek daļēji digitalizētā veidā, tikai atsevišķus datus uzkrājot sistēmā. VUGD darbībā patlaban netiek pilnvērtīgi izmantots digitalizācijas potenciāls.

Nākotnē riska analīzes rezultātā katram pārbaudāmajam objektam, par kuru ir pieejama informācija, tiks piešķirts riska koeficients pēc noteiktas metodoloģijas. Piemēram, ja objektā līdz šim nav bijusi veikta ugunsdrošības pārbaude, tam piemēros augstāko riska koeficientu. Balstoties uz digitalizācijas rezultātā iegūtajiem datiem, nākotnē tiks veidoti darba plāni.

Digitalizācijā tiks paaugstināta VUGD amatpersonu darba mobilitāte un attālinātā darba atbalsts, kā arī pilnībā nodrošināta informācijas apmaiņa digitālā formātā.

Būtiskākie ieguvumi iedzīvotājiem no valsts ugunsdrošības uzraudzības procesa efektivizācijas un digitalizācijas būs interaktīva komunikācija ar VUGD, vienkāršota dokumentācijas apmaiņa e-vidē, būtisks ugunsdrošības riska samazinājums, kā arī izpratnes pieaugums par ugunsdrošības jautājumiem.

Ar pašdeklarēšanās risinājumu plānots iegūt informāciju par plašāku objektu loku, tādā veidā radot precīzāku ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu valstī. Sistēma automātiski sagatavotu e-pastu ar lūgumu veikt pašdeklarāciju un nosūtītu to klientiem, kuri ir reģistrējušies VUGD klientu portālā. Pašdeklarēšanās risinājums interaktīvā veidā nodrošinās arī izglītojošu funkciju, sniedzot informāciju par ugunsdrošību un ieteikumus risku mazināšanai. Patlaban pašdeklarēšanās nav obligāta.

Pilnveidotā ugunsdrošības uzraudzības procesa ietvaros ir paredzēta valsts un pašvaldības iestāžu rīcībā esošo datu apmaiņa, kas nodrošinās daudz plašāku datu uzkrāšanu par VUGD uzraugāmajiem objektiem.

Savukārt iekšējās saziņas portālā jeb VUGD iekšējās komunikācijas rīkā būs vienots risinājums ar darbu saistītas informācijas apmaiņai un vienota saziņas sistēma.

Pēc “EY Latvija” aprēķiniem, plānotās investīcijas ziņojumā izvirzīto priekšlikumu ieviešanai ir 2,144 miljonu eiro apmērā, tostarp 1,28 miljoni eiro digitalizācijas risinājumu ieviešanai, kā arī vidēji 152 000 eiro gadā pārmaiņu ieviešanai un risinājumu uzturēšanai nākamajos piecos gados.

Valsts ugunsdrošības uzraudzības procesa efektivitātes pilnveides apakšprojekts ir daļa no Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta Ģenerāldirektorāta (DG-REFORM) finansētā projekta “Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā (2. posms)”. Tā mērķis bija izvērtēt, kā pašlaik tiek veikts ugunsdrošības uzraudzības process un identificēt potenciālu uzlabojumiem, lai paaugstinātu procesa efektivitāti, kas ir priekšnoteikums digitalizācijas īstenošanai.

DG-REFORM koordinē un sniedz Eiropas Savienības valstīm pielāgotu tehnisko atbalstu, sadarbojoties ar attiecīgajiem Eiropas Komisijas dienestiem. DG-REFORM mērķis ir palīdzēt Eiropas Savienības valstīm izveidot efektīvākas iestādes un spēcīgākas pārvaldības sistēmas, kā arī stiprināt to spēju izstrādāt un īstenot politiku, kas veicina darbavietu radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top