Tehnoloģijas

Divas globālas nākotnes problēmas jeb kāpēc mākonim ir nozīme

Divas globālas nākotnes problēmas jeb kāpēc mākonim ir nozīme

Esam nonākuši fāzē, kurā datu ir nesaprotami daudz un piekļuve tiem ir gandrīz tūlītēja. Pēdējos gados mākoņdatošanas infrastruktūra ir attīstījusies līdz tādam līmenim, ka atsevišķi mākoņdatošanas komponenti var sasniegt gandrīz jebkuru vietu uz planētas vai pat kosmosā. No otras puses, līdztekus šiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem cilvēce saskaras ar vairākām būtiskām problēmām. Īpaši aktuāli ir kļuvuši ilgtspējas un kiberdrošības jautājumi. Šīs problēmas ir globālas, un tām ir nepieciešama plaša dažādu ekonomikas un politisko dalībnieku rīcība. Lai gan līdz šim nav rasti apmierinoši risinājumi, var apgalvot, ka mākoņdatošanas pakalpojumu plašāka ieviešana un to pozitīvo iezīmju konsekventa izmantošana varētu sniegt būtisku ieguldījumu globālo problēmu risināšanā.

Mākoņdatošanas pakalpojumi ir ilgtspējīgi un efektīvi

Ne tik sen lielo korporāciju vienīgais mērķis bija palielināt peļņu. Mūsdienās arvien vairāk uzņēmumu attālinās no šīs pieejas un meklē produktus un pakalpojumus, kas ir ne tikai rentabli, bet arī videi draudzīgi. Viens no veidiem, kā samazināt enerģijas patēriņu un kontrolēt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas, ir izmantot vispārēji pieejamus mākoņpakalpojumus.

Mākonis jeb mākoņdatošana ir interneta pakalpojumu kopums, kas savieno informācijas resursus un programmatūru dažādos serveros. Daudzi uzņēmumi jau kādu laiku izmanto mākoņa priekšrocības. Daži no veiksmīgākajiem piemēriem ir robotizēto procesu automatizācijas (RPA) pakalpojumi vai e-komercijas vietnes, kas balstās uz mākoņdatošanas risinājumiem.

Tādējādi mākoņpakalpojumi ir kļuvuši par galveno globālo infrastruktūru – tiešsaistes pasaules ceļiem un tiltiem. Mākoņdatošanas uzņēmumiem sniegtās priekšrocības netiek novērtētas par zemu, un tas ir atspoguļots tirgus statistikā. Starptautiskais tirgus izpētes uzņēmums Gartner prognozē, ka līdz 2025.gadam mākoņplatformās tiks izvietoti vairāk nekā 95% no jaunajām digitālajām darba slodzēm, salīdzinot ar aptuveni 30% 2021.gadā.

Vēl viena šīs tehnoloģijas priekšrocība ir tā, ka pāreja no lokāli pārvaldītas sistēmas uz mākoni nozīmē efektīvāku resursu izmantošanu. Līdzīgi kā cilvēks atsakās no privātā auto un aizstāj to ar auto koplietošanas servisu. Pāreja uz mākoņdatošanu samazina infrastruktūras un enerģijas izmaksas, jo mākoņdatošanas lietojumiem ir nepieciešams mazāk tādu resursu kā aparatūra vai uzglabāšanas iekārtas. Saskaņā ar tirgus izpētes uzņēmuma IDC sniegto informāciju paredzams, ka pāreja uz mākoņdatošanu novērsīs vismaz 629 miljonu metrisko tonnu CO2 iekļūšanu atmosfērā laikposmā no 2021. līdz 2024.gadam.

Visbeidzot, mākoņpakalpojumu sniedzēji ne tikai izmanto efektīvākus rīkus, bet arī veic proaktīvus pasākumus, lai apturētu klimatam kaitīgu praksi. Piemēram, Amazon Web Services (AWS) ir apņēmies līdz 2025.gadam pāriet uz elektroenerģiju no 100% atjaunojamiem avotiem. Tādējādi mākoņu sistēma palīdz nodrošināt efektīvu enerģijas patēriņu, vienlaikus saglabājot katram lietotājam apmierinošus un iedarbīgus risinājumus.

Kiberdrošība: kāpēc mēs vēl gaidām?

Kad jūs pēdējo reizi dzirdējāt, ka kiberdrošības problēmas ir stabilizējušās un ka atkārtotie aicinājumi aizsargāt virtuālos resursus beidzot ir apstājušies? Jautājums ir apzināti provokatīvs, jo, sekojot kiberpasaules tendencēm, ir skaidrs, ka nevaram justies droši. Pēdējos gados gandrīz katru dienu notiek jauni un ārkārtīgi postoši kiberuzbrukumi, kuru patieso mērogu mēs pilnībā neaptveram. Tāpēc, ja ir kāda lieta, ko varam zināt par nākotni, tad tā ir šī: draudu un izaicinājumu temps tikai palielināsies.

Vēlos uzsvērt, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā risināt kiberdrošības problēmas, ir konsekventa mākoņpakalpojumu ieviešana. No pirmā acu uzmetiena iepriekš apspriestā mākoņdatošanas izplatīšanās varētu nozīmēt arī nopietnākas drošības problēmas. Tomēr mākoņdatošanas risinājumu raksturs un inovācija padara tos par ievērojami drošāku alternatīvu. Tam ir vismaz trīs iemesli.

Pirmkārt, mākonis atbalsta nepārtrauktu serveru tīklu uzraudzību. Mākoņkrātuves nodrošinātāji izmanto īpašus operāciju centrus, kuros 24/7 strādā kiberdrošības eksperti. Šīs komandas pastāvīgi meklē digitālos draudus mākoņkrātuves infrastruktūrai, un tām ir visi nepieciešamie rīki, lai bloķētu potenciālos hakerus. Turklāt mākoņkrātuves nodrošinātāji arī ļoti nopietni uztver to serveru fizisko drošību, kuros tiek glabāti jūsu dati. Lielākā daļa datu centru darbojas ar paaugstinātu drošību, kas aizsargā ne tikai pret nelikumīgām darbībām, bet arī pret dabas katastrofām.

Otrkārt, datu glabāšana mākonī nodrošina, ka dati tiek dublēti ne vienu, bet vairākas reizes. Kad faili ir augšupielādēti mākoņkrātuvē, dati tiek nekavējoties kopēti vairākos serveros neatkarīgos datu centros. Tas nozīmē, ka identiskas jūsu datu kopijas tiek glabātas vairākās vietās, tāpēc noteikti saņemsit nepieciešamos failus, pat ja kāds no sākotnējiem datu avotiem būs bojāts.

Visbeidzot, trīs lielākie mākoņpakalpojumu sniedzēji Amazon Web Services, Microsoft Azure un Google Cloud pēdējo gadu ir pavadījuši, vēl vairāk stiprinot un paplašinot drošību. Šie uzņēmumi ir stingri apņēmušies ieviest drošības inovāciju savos tirgos un pastāvīgi iegūst vai pieņem paraugpraksi no ievērojamākajiem kiberdrošības uzņēmumiem. Tā ir vēl viena pazīme, ka mākoņdatošanas uzņēmumi nopietni uztver drošības jautājumus un cenšas pastāvīgi uzlabot savas datu aizsardzības spējas.

Tāpēc mākonis ir ne tikai ilgtspējīga, bet arī droša alternatīva, kuras patiesais potenciāls vēl netiek realizēts. Jācer, ka tuvākajā nākotnē mākoņpakalpojumi stabili pieaugs un palīdzēs tikt galā ar problēmām, kas globāli satrauc cilvēci.

Informāciju sagatavoja Rihards Ņikitins, starptautiskā programmatūras tehnoloģiju uzņēmuma Crayon mākoņu risinājumu arhitekts.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Lasītākas ziņas

To Top