Bez tēmas

Kāda būtu dzīve uz Zemes bez Mēness?

Ja nebūtu mēness

Foto: István Mihály/ Pixabay.com

Tuvākais objekts mūsu planētai ir Mēness, kas ir, kā Zemes jaunākais brālis. Iespējams, ka pavadonim bija galvenā loma dzīvības formu evolūcijā uz mūsu planētas vairāk nekā pirms 3,5 miljardiem gadu.

Bet, ja nu  Mēness pēkšņi rīt pazustu? Pilnmēness vidēji ir 14 000 reizes gaišāks nekā trešais spilgtākais objekts – Venēra. Tātad bez tā katra nakts būtu ļoti tumša, bet toties zvaigžņu vērošana būtu elpu aizraujoša. Tomēr diez vai lielākā daļa cilvēku uzreiz pamanītu pavadoņa pazušanu. Lai arī debesis bez Mēness pārāk neietekmētu mūsu ikdienu, tas būtu izjaucis daudzu naktsdzīvnieku dzīvesveidu, kas naktī pārvietojas.

Mēness, paisums un bēgums

Metjū Siglers no Dalasas paleontoloģijas institūta uzskata, ka, ja Mēness pazustu pirms trim miljardiem gadu, kad tas bija tuvāk Zemei, daudzas lietas mainītos dramatiski. “Šobrīd Mēness ir pietiekami tālu, lai lielākā daļa lietu, ko tas mums sniedz, būtu ilgtermiņā, piemēram, Zemes orbītas stabilizēšana simtiem tūkstošu gadu garumā,” zinātnieks norāda izdevumā “Discover”.

Mēness izzušana nozīmētu arī milzīga daudzuma informācijas zaudēšanu par samērā jauno Zemi. Pateicoties tektoniskajai aktivitātei, uz Zemes nav patiesi senu iežu. Bet ģeoloģiski neaktīvais Mēness kalpo kā informācijas krātuve par to, kāda Zeme un Saules sistēma bija pirms miljardiem gadu.

Piemēram, krāteru skaits uz Mēness zinātniekiem vēsta to, ka aptuveni pirms 4,1-3,8 miljardiem gadu bija intensīvs asteroīdu krišanas periods. Mēness iežu ķīmiskā analīze arī palīdzēja uzzināt, cik daudz ūdens uz Zemi atnesa komētas un asteroīdi.

Tā kā mēs domājam, ka Mēness un Zeme izveidojās vienlaikus sadursmē ar protoplanētu Teija, Mēness izpēte ir reizē arī Zemes veidošanās izpēte.

Bez Mēness paisumu un bēgumu skaits samazinātos par aptuveni 75%. Tas apdraudētu daudzu krabju, gliemju un jūras gliemežu sugu dzīvi, kas dzīvo plūdmaiņu zonās, un ietekmētu daudzu lielāko dzīvnieku izdzīvošanas iespējas, kuri tos lieto uzturā, tādējādi apdraudot visas piekrastes ekosistēmu.

Visapjomīgākā nārstošana pasaulē notiek Lielajā Barjerrifā. Katru novembri dienās pēc pilnmēness koraļļu kolonijas visā rifā gandrīz ar dažu minūšu intervālu ūdenī izlaiž miljoniem olu. Zinātnieki ir pārliecināti, ka pilnmēness spēlē lielu lomu šajā laikā.

Vairākas desmitgades pēc Mēness pazušanas mēs varētu novērot masveida dzīvnieku populācijas samazināšanos jūrā un uz sauszemes.

Uz zemes dzīvnieki nārstošanas sezonā izmanto arī Mēness signālus. Pēc dzīves lielākās daļas pavadīšanas kalnos, miljoniem pieaugušo krabju migrē uz leju – jūras piekrasti, kur Mēness pēdējā ceturksnī nārsto.

Ja nebūtu Mēness

Foto: Florian Kurz/Pixabay.com

Dienas un mēness garums

Mēness izzušana ietekmētu arī Zemes kustību pa asi. Mēness stabilizē Zemi un pašlaik tas palielina dienas garumu par aptuveni divām milisekundēm ik pēc 100 gadiem. Lai gan, ja rīt šis pieaugums apstātos, tas tomēr nebūtu ļoti manāms mūsu laika skalā. Bet, ja Mēness pazustu pirms miljardiem gadu, Zemes rotācija šodien būtu pavisam cita.

Pašā sākumā mūsu planētai bija četru stundu griešanās ilgums, kuru Mēness lēnām un neatlaidīgi palēnināja līdz mums tik pazīstamajai 24 stundu dienai. Ja visus šos gadus nebūtu Mēness, mūsu Zeme grieztos daudz ātrāk – un mēs vēl vairāk sajustu to, ka dienā nav pietiekami daudz stundu.

“Daudz kas savādāk būtu arī attiecībā uz gadalaikiem,” uzskata Fletairona institūta astrofiziķis Pols Suters. Noteiktā leņķī “dažās planētas vietās Saule gandrīz nekad nebūtu redzama, savukārt citās tā būtu mēnešiem ilgi pēc kārtas”.

Tomēr Zemes slīpuma izmaiņas notiktu pakāpeniski, lai mēs tās nepamanītu acumirklī vai, visticamāk, pat visā mūsu dzīvē. Taču dzīvniekiem, kas ir attīstījušies miljonu gadu laikā un pieraduši dzīvot sinhronizēti ar gadalaikiem, varētu būt grūti pielāgoties pat ilgā laika periodā.

Paisums un bēgums palīdz sajaukt aukstos arktiskos ūdeņus ar siltākiem tropu ūdeņiem. Tas līdzsvaro temperatūru un stabilizē klimatu visā pasaulē. Bez Mēness laika prognoze būtu gandrīz neiespējama. Vidējā atšķirība starp karstākajām un aukstākajām vietām uz Zemes varētu veidoties līdz dzīvībai bīstamām galējībām.

Lai gan nākamajos gadu tūkstošos Zeme bez Mēness piedzīvotu vēl lielākas izmaiņas. Proti, šobrīd Zemes ass slīpums ir 23,5 °, ja Mēness pazustu, Zemes ass svārstītos leņķī starp 10 un 45° grādiem.

Daži eksperti uzskata, ka Jupiters varētu palīdzēt noturēt Zemes slīpumu noteiktās robežās. Bet pat papildu 10° slīpums var izraisīt postījumus klimatā un gadalaikos uz Zemes. Iepriekš Zemes slīpums ir mainījies par aptuveni 1-2°, kas, pēc zinātnieku domām, varēja izraisīt Ledus laikmetu. Ir grūti pateikt, kas būtu 10 grādu vai 45 grādu Zemes ass slīpuma gadījumā, taču, iespējams, ka tas nenāktu par labu lielākajai daļai dzīvības formu uz Zemes.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top