Eiropas Centrālā banka publisko aptaujas rezultātus par digitālo eiro
Eiropas Centrālā banka – Foto: Unsplash
Eiropas Centrālā banka ir publicējusi respondentu atbilžu rezultātus par iespējamo digitālo eiro un privātuma politikas ieviešanu.
Saskaņā ar trešdienas paziņojumu, ECB ir saņēmusi vairāk nekā 8200 respondentu atbildes par digitālā eiro ieviešanu un privātuma aizsardzību. No kopējā atbilžu skaita 47% bija no Vācijas, ievērojamu daudzumu respondentu atbilžu saņemot arī no Itālijas un Francijas, kas veido attiecīgi 15% un 11% no kopējām atbildēm.
Lielākā daļa respondentu (kas veido 43% no visiem iedzīvotājiem un profesionāļiem, kas piedalījās aptaujā) sacīja, ka privātums ir potenciāli gaidāmā digitālā eiro vēlamākā iezīme. “Gan iedzīvotāji, gan profesionāļi, kas sniedza atbildes, īpaši tirgotāji un citi uzņēmumi, privātumu uzskata par vissvarīgāko digitālā eiro iezīmi,” savā ziņojumā atzīmēja ECB.
Respondenti kā galveno prioritāti atzīmēja datu drošību un iespēju maksāt visā eirozonā – attiecīgi 18% un 11%. 9% aptaujāto uzsvēra papildu izmaksu atcelšanas nozīmi, bet 8% uzsvēra nepieciešamību pēc digitālā eiro izmantošanas bezsaistē.
“Lielākā daļa respondentu izvēlas privātumu, pat ja tas ierobežotu lietošanu bezsaistes darījumos un ierobežotu papildu inovatīvu pakalpojumu vai pat ar bezsaistes un tiešsaistes funkciju kombināciju alternatīvu saņemšanu,” atzīmēja ECB.
2020. gada oktobrī sāktā publiskā apspriešana par Eiropas digitālo eiro ir apstiprinājusi ECB sākotnējos atklājumus, sniedzot vērtīgu ieguldījumu Eurosistēmas lēmumam 2021. gada vidū par oficiālu digitālā eiro izpētes sākšanu. ECB valdes loceklis Fabio Panetta paziņoja:
“Digitālā eiro ieviešana var būt veiksmīga tikai tad, ja tā atbilst eiropiešu vajadzībām. Mēs darīsim visu iespējamo, lai digitālais eiro attaisnotu iedzīvotāju cerības. ”
Pēc ECB prezidentes Kristīnes Lagardes domām, viss digitālā eiro ieviešanas process varētu ilgt četrus gadus, ja ECB padome un Eiropas Parlaments nolemtu virzīties uz priekšu ar šo iniciatīvu.
Lietotāju privātuma jautājums ir kļuvis par vienu no lielākajām problēmām, kas ir saistītas ar Centrālās bankas digitālo valūtu, domājot par to, kā novērst nelikumīgu finanšu darbību, vienlaikus saglabājot konfidencialitāti.
Kaut arī tādas valstis kā Amerikas Savienotās Valstis nevēlas strauji virzīties uz priekšu ar digitālās valūtas ieviešanu, kamēr šī problēma nav atrisināta, citas valstis, piemēram, Ķīna, aktīvi eksperimentē ar digitālo valūtu. Pēc pirmo digitālo juaņu izmēģinājumu eksperimentu uzsākšanas 2020. gadā Ķīnas Centrālā banka aprakstīja savu “kontrolējamas anonimitātes” pieeju, kuras mērķis ir nodrošināt Ķīnas digitālās valūtas lietotājiem maksimālu privātuma aizsardzību.
