Tehnoloģijas

Interaktīvā testā aicina pārbaudīt zināšanas un prasmes atpazīt krāpnieku slazdus

Interaktīvā testā aicina pārbaudīt zināšanas un prasmes atpazīt krāpnieku slazdus

Foto: Victoria Heath/Unsplash.com

Kā atšķirt bankas sūtītu SMS vai e-pasta paziņojumu no tā, ko sūtījis krāpnieks? Kā rīkoties, saņemot tālruņa zvanu ar vilinošu piedāvājumu gūt lielu peļņu ar nelielām investīcijām? Attīstoties tehnoloģijām un iespējām, arī krāpnieku shēmas kļūst arvien radošākas, tāpēc, lai pievērstu uzmanību datu un finanšu drošībai kibertelpā, SEB banka aicina ikvienu pārbaudīt savas zināšanas interaktīvā testā www.seb.lv/kiberkvests.

Testa jautājumi veidoti, apkopojot biežāk izmantotās krāpnieku metodes, ar kādām saskārušies bankas klienti Baltijas valstīs. Lai veicinātu izpratni par datu un finanšu drošību, jautājumi papildināti arī ar eksperta komentāriem un ieteikumiem, kā konkrētajā situācijā pareizi rīkoties.

“Lai arī kopumā iedzīvotāji kļūst zinošāki un ieklausās ekspertu ieteikumos, kā rūpēties par saviem personas datiem un finansēm, vienlaikus arī krāpnieku shēmas kļūst arvien rafinētākas. Nav nozīmes ne vecumam, ne izglītībai, ne ieņemamajam amatam – krāpnieki ikvienu no mums var pārsteigt nesagatavotu, pārliecinoši izmantojot dažādas manipulācijas metodes. Līdz ar to digitālajā vidē vienmēr jātur acis un ausis vaļā – jābūt tikpat kritiskiem kā reālajā dzīvē un nedrīkst akli uzticēties solījumiem un piedāvājumiem, kas šķiet pārāk labi, lai būtu patiesi,” uzsver SEB bankas IT drošības eksperts Oskars Blumbergs.

Kā liecina SEB bankas novērojumi, krāpnieku metodes laika gaitā mainās un kļūst tehniski vienkāršākas, galvenokārt mudinot pakalpojumu lietotājus darīt ko tādu, ko parasti viņi nedarītu. Šobrīd tiek izmantoti ne tikai SMS, e-pasta paziņojumi un tālruņa zvani, bet arī sociālie tīkli un elektroniskie autentifikācijas rīki.

“Krāpnieki lielākoties izliekas par iestādi, kam cilvēki uzticas. Un uzticība finanšu sektoram ir tik liela, ka cilvēki dažkārt nemaz nepārbauda, vai saņemtais paziņojums vai tālruņa zvans tiešām ir no bankas. Tāpat arī pērn Baltijas valstīs veiktajā aptaujā trešdaļa klientu, kuri iepērkas tiešsaistes veikalos, atzina, ka nepārbauda, vai vietne, kurā ievada savus kredītkartes datus, ir droša. Tāpēc ļoti būtiski ir turpināt pastāvīgi aktualizēt jautājumus, kas skar datu un finanšu drošību digitālajā vidē, lai mēs kā sabiedrība kļūtu zinošāki un izvairītos no finansiāliem zaudējumiem,” saka Oskars Blumbergs.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top