Ir atklāta sēnīte, kura spēj pārstrādāt plastmasu mazāk nekā sešu mēnešu laikā
Plastmasas piesārņojums ir viena no lielākajām vides problēmām. Tas negatīvi ietekmē ne tikai vidi, bet arī mūsu veselību. Zinātnieki regulāri atklāj mikroplastmasas, t. i., mazu plastmasas daļiņu, kas ir visur ap mums un jau atrodas pat mūsu organismā, negatīvo ietekmi. Cilvēcei ir ļoti nepieciešams efektīvs šīs problēmas risinājums, un, kā liecina jauns Austrālijas zinātnieku pētījums, šāds risinājums varētu būt divi sēņu celmi.
Kuras sēnes pārstrādā plastmasu?
Ilgu laiku tika uzskatīts, ka mikroplastmasa ir veselībai nekaitīga, taču daudzi jaunākie pētījumi liecina par pretējo. Tā paaugstina holesterīna līmeni, nelabvēlīgi ietekmē plaušas, kā arī izraisa superbaktēriju veidošanos. Plastmasas ir dažādas, bet tās vienmēr ir oglekļa atomu ķēde, ko ieskauj dažādas blakusķēdes, no kurām atkarīgas noteiktas materiāla īpašības.
Teorētiski plastmasas pārstrādei videi draudzīgā veidā nevajadzētu būt sarežģītam uzdevumam, taču praksē, kopš pirmās plastmasas ražošanas sākuma līdz pat mūsdienām, no tās galvenokārt atbrīvojas vienā no diviem veidiem – sadedzinot vai vienkārši noglabājot atkritumu poligonos. Tomēr abas šīs metodes ir videi nepieņemamas.
Meklējot jaunus plastmasas pārstrādes veidus, Austrālijas zinātnieku komanda atklāja divu veidu sēnes, kas spēj efektīvi sadalīt polipropilēnu. Tās ir Aspergillus terreus un Engyodontium album. Šie celmi dzīvo parastā augsnē, gaisā, vecos spalvu spilvenos, grāmatās utt.
Jāņem vērā, ka polipropilēns veido aptuveni trešdaļu no visiem plastmasas atkritumiem. To parasti izmanto dažādu pārtikas iepakojumu, pudeļu vāciņu u. c. izgatavošanai. Tā sadalīšanās dabiskajā vidē prasa simtiem gadu.
Kā sēnītes pārstrādā plastmasu?
Laboratorijas apstākļos sēnītes barojās ar plastmasu un 90 dienu laikā tās bija pārstrādājušas 25-27 % plastmasas, un 140 dienu laikā plastmasa bija pilnībā sadalījusies. Tas, protams, nav ātrākais plastmasu pārstrādes ātrums. Piemēram, nesen kompostā atrastās baktērijas pārstrādāja polietilēntereftalātu tikai 16 stundu laikā, kā ziņots citā pētījumā.
Taču 140 dienu pārstrādes laiks, jebkurā gadījumā ir daudz efektīvāks nekā simtiem gadu. Turklāt sēnītes teorētiski varētu modificēt, lai palielinātu to efektivitāti un plastmasas pārstrādes ātrumu. Taču, lai to izdarītu, vispirms ir jāizprot mehānisms, kā sēnes to dara.
Zinātnieki vēl nevar precīzi pateikt, kā tieši sēnes pārstrādā polipropilēnu. Domājams, ka tās sašķeļ to vienkāršās molekulās, kuras pēc tam absorbē. Tomēr, lai sēnītes varētu uzbrukt plastmasai, tā ir iepriekš jāapstrādā ar ķīmiskām vielām, termiski vai ar ultravioleto gaismu. Tas ļauj tām piestiprināties pie plastmasas un efektīvāk to apstrādāt.
Pēc pētnieku teiktā, viņu izstrādātā metode ir mērogojama, taču komanda vēl nav optimizējusi procesu plastmasas pārstrādei rūpnieciskā mērogā. Pētnieki tuvākajā nākotnē plāno izveidot fermentācijas tehnoloģijas galda prototipu. Viņi arī strādās pie sēņu modificēšanas.
Tomēr, pat ja visi pētījumi būs veiksmīgi, būs tomēr vēl ilgi jāgaida, līdz tehnoloģiju varēs izmantot rūpnieciskā mērogā. Būs jāveic vairāki pētījumi, lai pārliecinātos, ka šī metode patiešām ir videi draudzīga. Ekspertiem ir arī jāizvērtē metodes ekonomiskā dzīvotspēja. Taču pat tad, ja šī metode būs veiksmīga, tā neatcels centienus samazināt plastmasas atkritumu daudzumu visā pasaulē.
