Ir atrasts veids, kā palielināt augu augšanas ātrumu par 50 %
Kultūru audzēšana prasa daudz laika un pūļu. Pavasara kviešu augšanai un nobriešanai ir nepieciešamas no 100 līdz 130 dienām, bet ziemas kviešu – līdz 280 dienām. Ja šo procesu būtu iespējams paātrināt, daudzas lauksaimniecības problēmas būtu atrisinātas.
Tiktu samazinātas aramzemes platības, kas pēdējā laikā ir novedušas pie katastrofāli straujas mežu un pļavu iznīcināšanas. Un pats svarīgākais – paātrināta kultūraugu audzēšana atrisinātu bada problēmu, ar kuru 2024. gadā, pēc ANO datiem, saskarsies līdz pat 783 miljoniem cilvēku.
Zinātniekiem jau ir izdevies sasniegt zināmus rezultātus šajā jomā – nesen veiktā eksperimentā viņiem izdevās paātrināt augu augšanu par 50 %.
Hidroponiskie augi
Jau sen zināms, ka augi izmanto elektriskos signālus līdzīgi kā cilvēki nervu šūnas. Elektriskie impulsi iet cauri augu audiem, izraisot kustības vai brīdinot organismu par brūcēm. Savā pētījumā zinātnieki izmantoja šos pašus elektriskos signālus, lai paātrinātu augu augšanu.
Jāteic, ka eksperimenti ar elektrību ir veikti jau agrāk, lai palielinātu ražas. Zinātnieki pakļāva miežu, zirņu un dažu citu augu stādus spēcīgiem elektriskiem laukiem un guva pozitīvu rezultātu. Šoreiz tika izstrādāta mazjaudas hidroponiskā sistēma, kas ļāva ievērojami samazināt enerģijas patēriņu. Eksperimenta laikā autori miežu stādiem pievienoja nelielu spriegumu. Eksperiments ilga piecas dienas.
Šādas iekārtas nozīmē augu audzēšanu bez augsnes un augi saņem barības vielas no īpašiem barības šķīdumiem. Hidroponika ļauj audzēt augus visa gada garumā, un ir nepieciešams mazāk mēslojuma. Pašlaik hidroponiku izmanto, lai audzētu augus ekstremālos apstākļos, piemēram, Antarktikā.
Vēl viena hidroponikas priekšrocība ir tā, ka šī tehnoloģija ļauj veidot vertikālas saimniecības, proti, ierīkot “dobes” vienu virs otras. Tāpēc, pēc ekspertu domām, hidroponiskajai lauksaimniecībai ir perspektīvas attiecībā uz kultūraugu audzēšanas efektivitātes palielināšanu.
Kā paātrināt augu augšanu
Kā ziņo pētnieki, pēc elektrostimulācijas un turpmākās 15 dienu augšanas augiem bija par 50 % vairāk audu sausnas svara ziņā. Tie bija arī par 30 procentiem garāki nekā augi, kas netika elektriski stimulēti. Pētnieki par to ziņo publikācijā PNAS.
Joprojām nav skaidrs, kā tieši elektrības iedarbība paātrina augu augšanu. Viena no teorijām ir tāda, ka augi kaut kādu iemeslu dēļ pēc elektrostimulācijas labāk absorbē barības vielas. Tomēr, kā norādīts pētījumā, pēc 15 dienām stādos bija vienāds slāpekļa daudzums neatkarīgi no tā, vai tie bija pakļauti elektrības iedarbībai vai nē.
Turpmākajos pētījumos tika konstatēts, ka ar elektrību stimulētie augi efektīvāk pārstrādā nitrātus ar zemāku neorganiskā slāpekļa savienojuma līmeni. Tas nozīmē, ka augi to pārvērš slāpekli saturošā biomasā. Taču vēl nav skaidrs, kā tieši tas notiek.
Interesantākais ir tas, ka augu augšanas lēciens nenotika elektrostimulēšanas laikā un pat ne uzreiz pēc tās, bet tikai piecas dienas pēc tam, kad elektrodi tika izslēgti. Kopumā pētījums parādīja, ka pat nelielas un īsas elektrostimulācijas devas var palielināt augšanas ātrumu. Pilnīgi iespējams, ka ilgāka vai periodiska elektrostimulācija palielinās augšanas ātrumu vēl vairāk. Taču pat 50 % ir labs rezultāts.
Tiesa, jāņem vērā, ka pētījums tika veikts ar stādiem. Tāpēc zinātniekiem vēl ir jānoskaidro, kā elektrostimulācija ietekmē augus visā to augšanas ciklā. Turklāt šī tehnoloģija ir jāpārbauda ar dažādiem kultūraugiem. Ja rezultāti būs pozitīvi, šo metodi varēs izmantot praksē.
