Tehnoloģijas

Vairāk nekā puse izspiedējvīrusu upuru maksā izpirkuma maksu, bet tikai ceturtdaļa atgūst visus datus

Vairāk nekā puse izspiedējvīrusu upuru maksā izpirkuma maksu, bet tikai ceturtdaļa atgūst visus datus

Foto: Pixabay

Starptautiskā drošības uzņēmuma „Kaspersky” veiktais pētījums, kurā piedalījās 15 tūkstoši patērētāju, liecina, ka pērn vairāk nekā puse (56 %) izspiedējvīrusu upuru samaksāja izpirkuma maksu, lai atjaunotu piekļuvi datiem, taču 17 % no viņiem izpirkuma samaksa nenodrošināja nozagto datu atgūšanu. Tomēr sabiedrības informētība par potenciālajiem kiberdraudiem aug, tāpēc cīņā pret izspiedējvīrusiem ir pamats optimismam.

Izspiedējvīrusi ir ļaunprogrammatūras, ko noziedznieki izmanto naudas izspiešanai. Lai saņemtu izpirkuma maksu, upura dati tiek šifrēti vai tiek bloķēta lietotāja piekļuve savai ierīcei. „Kaspersky” pārskatā „Patērētāju vēlmes salīdzinājumā ar rīcību: datu aizsardzības stāvoklis augošās digitālās atkarības apstākļos” norādīts, ka aptuveni ceturtdaļai respondentu (26 %) aplēstais naudas zaudējums nesasniedza 100 USD, ceturtdaļai (24 %) tas sasniedza 100–249 USD, 9 % tas bija robežās no 250 līdz 1999 USD, bet 3 % kopsumma sasniedza 2000–4999 USD.

Neatkarīgi no tā, vai viņi samaksāja vai ne, tikai 29 % cietušo pēc uzbrukuma spēja atjaunot visas šifrētās vai bloķētās datnes. Puse (50 %) zaudēja vismaz dažas datnes, 32 % zaudēja ievērojamu daudzumu un 18 % zaudēja nelielu skaitu datņu, savukārt 13 % no tiem, kas piedzīvoja šādu incidentu, zaudēja gandrīz visus datus.

„Šī informācija parāda, ka pēdējos 12 mēnešos liela daļa patērētāju ir maksājusi izpirkuma maksu par datiem, taču naudas atdošana negarantē datu atgūšanu, bet tikai stimulē kibernoziedzniekus turpināt darbību. Tāpēc mēs vienmēr iesakām visiem, kas cietuši no izspiedējvīrusa, nemaksāt, jo tā nauda veicina šīs shēmas biežāku lietošanu,” komentē „Kaspersky” patēriņa preču tirgvedības vadītāja Marina Titova. „Tā vietā patērētājiem līdzekļi ir jāiegulda ierīču sākotnējā aizsardzībā un drošībā, kā arī regulāri jādublē visi dati. Tas padarīs šāda veida uzbrukumus mazāk pievilcīgus vai ienesīgus kibernoziedzniekiem, tādējādi samazinot šī paņēmiena izmantošanu un nodrošinot drošāku nākotni tīmekļa lietotājiem.”

Pašlaik aptuveni četras desmitdaļas (39 %) aptaujāto apgalvoja, ka pēdējos 12 mēnešus ir zinājuši par izspiedējvīrusiem. Ir svarīgi, lai šis skaits palielinātos, jo tāldarbs kļūst arvien plašāk izplatīts. Lai patērētāji labāk aizsargātu sevi, kad viņi vairāk uzzina par šo kiberuzbrukumu veidu, ir būtiski, lai viņi saprastu, kam ir jāpievērš uzmanība un ko darīt, saskaroties ar izspiedējvīrusu.

„Kaspersky” iesaka rīkoties šādi.

  • Nemaksājiet izpirkuma maksu, ja ierīce ir bloķēta. Izspiešanas izpirkumu izmaksa tikai stimulē kibernoziedzniekus turpināt darbību. Labāk sazinieties ar vietējo tiesībaizsardzības iestādi un ziņojiet par uzbrukumu.
  • Pamēģiniet noskaidrot Trojas zirga izspiedēja nosaukumu. Šī informācija var palīdzēt kiberdrošības speciālistiem atšifrēt apdraudējumu un saglabāt piekļuvi datnēm.
  • Apmeklējiet vietni kaspersky.com, kur atrodas jaunākie atšifrētāji, izspiedējvīrusu noņemšanas rīki un informācija par aizsardzību no izspiedējvīrusiem.
  • Nenoklikšķiniet uz saitēm mēstulēs vai nepazīstamās vietnēs, kā arī neatveriet e-vēstuļu pielikumus no neuzticamiem sūtītājiem.
  • Nekādā ziņā neiespraudiet datorā USB vai citas noņemamas atmiņas ierīces, ja nezināt, no kurienes tās ir.
  • Aizsargājiet datoru no izspiedējvīrusiem ar visaptverošu interneta drošības risinājumu, piemēram, „Kaspersky Internet Security”.
  • Veidojiet ierīču rezerves kopijas, lai dati paliktu drošībā, ja piedzīvojat izspiedējvīrusa uzbrukumu.

 

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top