Tehnoloģijas

Jaunākā Eirobarometra aptauja liecina, ka eiropiešu attieksme pret zinātni un tehnoloģijām ir visnotaļ pozitīva

Jaunākā Eirobarometra aptauja liecina, ka eiropiešu attieksme pret zinātni un tehnoloģijām ir visnotaļ pozitīva

Šodien publicētā jaunākā Eirobarometra aptauja “Eiropas iedzīvotāju zināšanas un uzskati par zinātni un tehnoloģijām” liecina, ka 9 no 10 ES iedzīvotājiem (86 %) uzskata, ka zinātnes un tehnoloģiju vispārējā ietekme ir pozitīva.

Eiropieši domā, ka nākamajos 20 gados mūsu dzīvesveidu pozitīvi ietekmēs virkne tehnoloģiju, kas pašlaik tiek izstrādātas, jo sevišķi, saules enerģija (92 %), vakcīnas un infekcijas slimību apkarošana (86 %) un mākslīgais intelekts (61 %).

Turklāt rezultāti liecina, ka ir liela interese par zinātni un tehnoloģijām (82 %) un cilvēki vēlas uzzināt par tām vairāk tādās vietās kā pilsētu domes, muzeji un bibliotēkas (54 %). Pēdējos gados ES iedzīvotāji aizvien vairāk interesējas par daudzām zinātnes un tehnoloģiju jomām, liek uz tām lielas cerības un vēlas iesaistīties. Jautāti, kurās jomās pētniecība un inovācija var panākt lielus uzlabojumus, respondenti visbiežāk min veselības un medicīnisko aprūpi un cīņu pret klimata pārmaiņām. Šie rezultāti ataino aizvien lielāko interesi par jauniem medicīnas atklājumiem, kas kopš 2010. gada ir augusi no 82 % līdz 86 %.

Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela“Kopumā pozitīvā attieksme pret zinātni un tehnoloģijām vieš pārliecību, jo šīs jomas ir ļoti svarīgas cīņā pret koronavīrusu, klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu, kā arī daudzu citu neatliekamu problēmu risināšanā. Vienlaikus mums ir jāatbild uz sabiedrības bažām par to, ka zinātnes un tehnoloģiju sniegtās priekšrocības nav sadalītas vienlīdzīgi, jāpievērš lielāka uzmanība dzimumu aspektiem pētniecības saturā un jālūko, kā pētniecību un inovāciju varētu veikt, plašāk iesaistot sabiedrību un citas ieinteresētās personas.”

Eirobarometra aptauja arī atklāj problēmas pētniecībā un inovācijā. Daudzi ES iedzīvotāji uzskata, ka zinātne un tehnoloģijas galvenokārt palīdz uzlabot to cilvēku dzīvi, kuriem jau tā klājas gluži labi (57 %), un pietiekami neatspoguļo sieviešu un vīriešu vajadzību atšķirības (23 %). Vairāk nekā puse respondentu domā, ka pētnieki Ķīnā (58 %), ASV (57 %) un Japānā (54 %) zinātnisko atklājumu ziņā ir apsteiguši ES pētniekus. Zinātnes izpratnes līmenis liecina arī par lielām atšķirībām starp dažādām sabiedrības daļām.

ES iedzīvotāji atzinīgi vērtē zinātniekus un tiem raksturīgās īpašības, piemēram, intelektu (89 %), uzticamību (68 %) un sadarbības garu (66 %). Vairāk nekā divas trešdaļas (68 %) respondentu uzskata, ka zinātniekiem būtu jāiesaistās politiskās debatēs, lai nodrošinātu, ka lēmumos tiek ņemtas vērā zinātniskās atziņas.

ES iedzīvotāji informāciju par zinātnes un tehnoloģiju attīstību lielākoties saņem no televīzijas (63 %), kam seko tiešsaistes sociālie tīkli un emuāri (29 %) un tiešsaistes vai drukātie laikraksti (24 %). Lielākā daļa (85 %) uzskata, ka jauniešu interese par zinātni ir būtiska labklājībai nākotnē. Turklāt liela daļa uzskata, ka nezinātnieku iesaistīšana pētniecībā un inovācijā nodrošina, ka zinātne un tehnoloģijas atbilst sabiedrības vajadzībām un vērtībām (61 %).

Teju trīs ceturtdaļas (72 %) respondentu uzskata, ka valdībām būtu jānodrošina, ka jaunās tehnoloģijas dod labumu visiem, un vairāk nekā trīs ceturtdaļas (79 %) uzskata, ka valdībām būtu jāliek privātiem uzņēmumiem risināt klimata pārmaiņu problēmu.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Šodien publicētā Eirobarometra aptauja ir līdz šim lielākā aptauja par zinātni un tehnoloģijām gan dalībnieku skaita ziņā (37 103 respondenti), gan aplūkoto valstu ziņā (38 valstis, tostarp ES dalībvalstis, ES paplašināšanās procesā iesaistītās valstis, EBTA valstis un Apvienotā Karaliste). Aptauja norisinājās no 2021. gada 13. aprīļa līdz 10. maijam galvenokārt kā klātienes intervijas.

Iedzīvotāju, vietējās sabiedrības un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās būs jaunās Eiropas pētniecības telpas pamatā un ļaus panāktu lielāku sabiedrisku ietekmi un uzlabot uzticēšanos zinātnei.

Jaunā ES pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis Eiropa” (2021-2027) pastiprinās mijiedarbību starp zinātni un sabiedrību, veicinot pētniecības un inovācijas programmu kopradīšanu un tieši iesaistot pētniecībā un inovācijā iedzīvotājus un pilsonisko sabiedrību. Tas tiks darīts, veicot īpašus pasākumus visā programmas tvērumā un vienlaikus vērojot iedzīvotāju devumu un pētniecības un inovācijas ienākšanu sabiedrības dzīvē.

ES mēroga aptaujas par zinātni un tehnoloģijām tiek rīkotas jau četras desmitgades. Iepriekšējās attiecīgās Eirobarometra aptaujas bija Eirobarometra speciālaptauja Nr. 401 (2013), Eirobarometra speciālaptaujas Nr. 340/341 (EB73.1), un Eirobarometra speciālaptaujas Nr. 224/225 (EB63.1).

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top