Ziņas

Kā apmānīt vali

Lieli kripto vaļi

Par bitkoinu vaļiem pieņemts uzskatīt cilvēkus, kuru makos ir tūkstošiem monētu. Kā izrādījās – tādu ir pavisam nedaudz. Jaunuzņēmumā Chainalysis “noskenēja” visu pirmās kriptovalūtas tīklu un konstatēja, ka tikai 1600 adresēs ir vairāk nekā 1000 BTC. Droši vien vairākas no tām pieder Satoši Nakamoto, par kuru zina visi, bet kuru nezina neviens, bet daudzas citas – lieliem bitkoinu biznesiem.

Tomēr daudzi cilvēki, kuri 2010.-2011. gadā nopirka bitkoinus joka pēc vai eksperimentējot ar nišu izstrādēm – radikālu anarhistu ideju un kriptogrāfijas cienītāji – jau 2017. gadā kļuva pasakaini bagāti. 2017. gada eiforija daudzus no tiem padarīja par multimiljonāriem un pat miljardieriem. Dažus mēs zinām no Forbes saraksta, bet daļa tādu cilvēku ir ēnas pusē.  Arī uz tiem attiecas jēdziens – bitkoinu vaļi.

Ne visi tie ir aktīvi kopienas dalībnieki – ne visiem pieder veiksmīgi bitkoinu biznesi. Daži no viņiem vienkārši piesaistīja daļu līdzekļu klasiskajai uzņēmējdarbībai, luksusa priekšmetiem, ceļojumiem un citām lietām, kādas var nopirkt par naudu. Viņu bagātības ir izkliedētas pa desmitiem dažādu maku, starp kuriem var arī nebūt nekādas saiknes.

Tomēr, ja jūs apmaināt 10-15 BTC – tad drošība un legalitāte no likuma viedokļa ir jūsu problēmas, bet, ja jums nepieciešams apmainīt 1000-5000 BTC – tad tās jau ir kontrolējošo institūciju problēmas. Reāliem noziedzniekiem – narkobaroniem vai teroristiem ir savi organizēti finansēšanas un naudas atmazgāšanas kanāli, bet likuma pārstāvjiem ir savas metodes, kā iznīcināt šādus kanālus.

Bet ko darīt, ja jūs esat labs cilvēks, bet jums nepieciešams izņemt lielu naudas summu. Pieņemsim, 5000 BTC. Pat ņemot vērā visatļautību tirgū – tas ir aptuveni 32 milj. $ saskaņā ar kursu 6500 $. Cik sporta somu nepieciešams tādam skaidras naudas daudzumam? Vai visu var noformēt ārzonās? Tādi jautājumi rodas pārdevēja prātā. Bet galvenais – kur atrast pircēju?

  1. gadā rafinēti krāpnieki parūpējās par to, lai atbilde uz galveno jautājumu būtu kārtējā shēma. Nosacīti nodēvēsim to par harpūnas lielgabalu – jo šoreiz ļaunprāši bija nomērķējuši uz vientuļiem vaļiem, nevis uz tāda veida organizācijām kā biržas vai elektroniskie maki.

Sākumā krāpnieki iemet tīklā vajadzīgās informācijas plūsmas, kuras lieto kopienas dalībnieki. Viņu stāstītajiem stāstiem vienmēr ir identiskas iezīmes un atšķiras tikai nebūtiskas detaļas.

Kādam cilvēkam “ar lielu pieredzi starptautisku kriptovalūtu darījumu slēgšanā” parādās “liels pircējs”, kurš ir gatavs nopirkt 10 000 — 20 000 BTC par cenu -3/-4% no biržas cenas. Un “pieredzējušā starpnieka” uzdevums ir atrast pārdevēju vai pārdevējus. Pēc tam viņiem tiks piedāvāts satikties tādās pilsētās kā Milāna vai Cīrihe, lai veiktu nepieciešamos pārvedumus tet-a-tet. Turklāt šīs shēmas mēroga paplašināšanai starpnieki piesaista citus starpniekus, pēdējiem solot komisijas naudu, kas piešķir shēmai piramīdas raksturu.

Monako, Milāna, Vīne, Lugāno, Cīrihe un reizēm Frankfurte – shēmā šīs pilsētas parādās visbiežāk.




Varētu domāt, ka lielākā daļa bitkoinu vaļu ir saprātīgi cilvēki un nojautīs kaut ko nelabu, tomēr krāpnieki mēdz būt ļoti pārliecinoši, akcentējot uzmanību uz detaļām un niansēm, demonstrējot šķietamu profesionālismu. Un kas gan varētu notikt cilvēkam brīnišķīgajā Šveicē – banku noslēpuma, greznības un drošības zemē? Tieši pilsētu nosaukumi rada tā dēvēto luksusa efektu, lai lielā pircēja stāsts šķistu ticams.

Shēma ir diezgan vienkārša. Cilvēks atbrauc, viņam kaut ko pastāsta, bet pēc tam kādā jaukā brīdī uz skatuves parādās ierocis un pārdevējam dod ļoti vienkāršu izvēli: vai nu pārvedums, vai nu – nu paši saprotat.

Izveicīgie krāpnieki var organizēt čemodānu ar skaidru naudu nomaiņu vai jebkādu citu virtuozu triku, lai pārliecinātu pārdevēju par to, ka viņš ir saņēmis naudu – patiesībā nesaņemot neko.

Mēdz būt arī pārdomāti Eiropas tiesībaizsardzības institūciju reidi, kas ļoti nopietni izturas pret naudas atmazgāšanu un nodokļu likumdošanas pārkāpumiem. Pat Šveicē, kur banku noslēpums ir kā Bībeles baušļi – čemodāna vai sporta somu nodošana ar lielu kaudzi skaidras naudas izraisīs aizdomas.

Vairums vaļu nenonāk slazdos, tomēr tāda veida krāpniekiem pietiek vienu noķert ik pēc pusgada. Tiklīdz cilvēks piekrīt satikties personīgi – var uzskatīt, ka harpūna ir trāpījusi mērķī. Pats mazākais, ko tādā gadījumā var zaudēt – tā ir nauda.

Visiem kopienas dalībniekiem vajadzētu atcerēties, ka kripto industrija ir piesaistījusi ne tikai hakeru – talantīgu digitālo sistēmu uzlauzēju, bet arī veco labo klasiskās kriminālās sfēras zagļu uzmanību. Viņi var izdomāt desmitiem metožu kā identificēt un aplaupīt vaļus, bet pēdējiem vienmēr jābūt soli priekšā, un īpaši jau nu nevajadzētu uzticēties šādām nesakarīgām shēmām.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top