Mainings

Kā mainings var kļūt apkārtējai videi drošs un pat noderīgs

Plašsaziņas līdzekļi dod priekšroku šausminošiem stāstiem par maininga enerģijas izlietojumu un ekstremāliem pasaules gala pareģojumiem, kas it kā notiks, pateicoties bitkoinu ieguvei.

Tas viss izklausās pārliecinoši un efektīvi ievieš bailes, nenoteiktību un šaubas. Tomēr kriptovalūtu mainings var būt ekoloģiski drošs un pat palīdzēt neitralizēt citu energoietilpīgu procesu oglekļa emisijas.

Pareizu apstākļu gadījumā maininga oglekļa pēdas būs minimālas. Turklāt tā enerģijas emisijas var izmantot drosmīgos ekoloģiskos projektos. Piedāvājam jums Bitcoin Magazine pētījuma par šo tēmu tulkojumu.

Enerģijas izlietojums bitkoina mainingam

Bitkoins izmanto konsensa algoritmu Proof-of-Work (PoW). Maineri, ka apstrādā transakcijas, savā iekārtā palaiž energoietilpīgus aprēķinus kriptogrāfisku vienādojumu risināšanai, kas nepieciešami jaunu bloku meklēšanai un tīkla drošības nodrošināšanai. Jo vairāk vērtības piesaista tīkls, un jo vairāk maineru piedalās cīņā par jauniem blokiem, jo vairāk enerģijas nepieciešams šo vienādojumu risināšanai.

Tāds process var patērēt vairāk enerģijas, nekā kāda neliela valsts (piemēram, Bulgārija vai Ziemeļkoreja) – no 1 līdz 35 TWh gadā. Daži uzskata, ka tādas inovācijas, kā Lightning Network, palīdzēs novērst šo problēmu, tostarp citi apgalvo, ka sadalītā konsensa Proof-of-Stake mehānisms var izrādīties ekoloģiskā ziņā lietderīgāks.

Mainigs un enerģijas izlietojums

Ir tādi, kas saka, ka process ir neracionāls un tam nepieciešami labojumi. Bet kāds uzskata, ka satraukums ir pārāk uzpūsts un nekas nav jāmaina.

Andreas Antonopulos, piemēram, norāda, ka bitkoina mainings var tērēt elektrostaciju lieko enerģiju, “kas citādi tiktu patērēta pa tukšo”. Iegūtās summas būs “alternatīva vērtības glabātava”, bet mainings – “ekoloģiska subsīdija alternatīviem enerģijas veidiem visā pasaulē, jo tas ļauj (projektiem atjaunojamo enerģijas avotu jomā) atlīdzināt iekārtas izmaksas gada laikā piecu vietā”.

Risinājumi ar atjaunojamiem enerģijas avotiem

Hidroenerģētika ir stabili ieņēmusi vietu favorītu sarakstā tiem, kam nav vienaldzīga apkārtējā vide. Ķīnas maininga fermas sen izmanto hidroelektrostaciju lēto lieko enerģiju, īpaši Sičuaņ provincē.

Mainings, kura pamatā ir hidroenerģētika, ir plaši izplatīts arī citos reģionos, kuri piedāvā lētu upju enerģiju. Austrijā māsas Damblonas, kompānijas HydroMiner dibinātājas, savu iekārtu pieslēdza hidroelektrostacijām Alpos. Nadīna un Nikola 2016. gadā izveidoja HydroMiner Limited kopā ar Vīnes maineru kopienu. 2017. gadā komanda izveidoja savu pirmo objektu Austrijas Šēnbergā, kas patērē bāzes jaudu 290 kWh apmērā savām 120 maininga ierīcēm. Viņu otra ferma Vaidhofenā pie Ibsas – 250 Antminer 29 un 1152 videokartes – patērē 600 kWh. Otru fermu komanda uzbūvēja par līdzekļiem, kas savākti ar tokena H2o ICO. Katrs H2o tokens ļauj izpirkt jaudu ne mazāk par 5 kWh mainingam ar fermas iekārtu, un to var konvertēt jebkādās kriptovalūtās caur projekta portālu. Līdz ar ražošanas paplašināšanos kompānija plāno laist klajā tokenu H3o, kuram būs vērtspapīra īpašības, un saviem īpašniekiem ļaus saņemt dividendes. Izveidotāji to sauc par pirmo tokenu ar vērtspapīra īpašībām, kas pilnībā atbilst Eiropas finanšu likumdošanai.

Ieņēmumi no ICO HydroMining tiks novirzīti objektu izveidei ārpus Austrijas – Kanādā, Gruzijā vai citās valstīs, kur ir pieejama lēta, tīra enerģija. Kā apgalvo Damblona, Austrijā hidroenerģija ir par 85% lētāka par elektronerģiju kopumā. Tā izmaksā 3-5 centus par kWh, bet Austrijas klimats ir ideāli piemērots iekārtu dzesēšanai. Ja pēkšņi notiek pārkaršana, ir iespējams dzesēšanai novirzīt ūdeni no upēm.

Starp citu, ar siltumu no maininga ierīcēm var apsildīt telpas, īpaši aukstākā klimatā. Krievijas Irkutskā maineri Iļja Frolovs un Dmitrijs Tolmačevs izmanto ierīču izdalīto siltumu komfortablas temperatūras uzturēšanai savā nelielajā mājā. Sistēma sasilda ūdeni, kas pieslēgts pie maininga iekārtas, un tas cirkulē pa apkures sistēmu. Maineri izmanto blakus esošās hidroelektrostacijas enerģiju un turklāt ietaupa uz apkures rēķina.
Arī Francijas kompānija Qarnot izmanto šo koncepciju. Tās QC-1 izskatās kā kompakts sildītājs (un tiešām silda). Taču patiesībā tie ir divi grafiskie procesori, kuri pēc noklusējuma mainingo Ethereum.

Apkurināt siltumnīcu

Pastāv vēl negaidītāki projekti. Piemēram, Kanādas kompānijas Myera Group, kas nodarbojas ar ekoloģiskās drošības risinājumiem, prezidents Brūss Hardijs 2017. gada beigās sāka izmantot siltumu no bitkoinu maininga oranžēriju un zivju fermas uzturēšanai Manitobē (Kanāda). Siltums no maineriem sasilda augus, vienlaikus kā ar minerāliem bagāts notekūdens no tvertnēm ar zivīm tiek izmantots laistīšanai un mēslošanai.

Čehijas kriptovalūtu birža NakamotoX arī izmanto siltumu no maininga tomātu audzēšanai, izmantojot bioatkritumu enerģiju, stāsta biržas dibinātājs Kamils Breiha.

Ir arī Arizonas štata bitkoina maininga kompānijas NastyMining piemērs, kas izmanto saules un vēja enerģiju savu ierīču ekspluatācijai. No 2012. gada NastyMining strādā ar “tīras” enerģijas risinājumiem bitkoinam, nodarbojoties ar “sociāli atbildīgu” mainingu ar 30 000 ierīcēm, kas apvienotas pūlā. No 2017. gada kompānija aktivizēja centienus ekoloģiski drošu maininga metožu jomā. ASIC maineru ekspluatācijai tagad tā izmanto vēja turbīnu, kuru ieguva par biržas YoBit līdzekļiem, un kompānijas SunPower ziedotos saules paneļus.

NastyMining komanda cenšas iesaistīt dabas enerģiju, lai galīgi likvidētu oglekļa emisijas, un, iespējams, neaprobežosies ar saules un vēja enerģiju.

Tādējādi nav nemaz tik maz novatoru, kas spēj gūt labumu no maininga negatīvajiem aspektiem. Sniegtie piemēri nav izsmeļošs saraksts, bet tikai neliels nestandarta un sociāli atbildīgu pieeju kopums kriptovalūtas mainingam. Šie negaidītie risinājumi parāda, kādā virzienā var iet industrija, un kā tā var ietekmēt  “zaļās” iniciatīvas nākotnē.

 

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top