Tehnoloģijas

Kā mēs atrodam viens otru ar smaržām

Kā mēs viens otru atrodam pēc smaržas

Eiropieši “Chanel” smaržas uzskata par patīkamām, tikmēr Jaungvinejas iedzīvotāji šo smaržu neieredz – taču dievina cūku tauku aromātu. Kāpēc dažādas tautas smaržas uztver atšķirīgi? Vai smaržā apslēpts tikai garšas aspekts – vai arī tā nozīmē vēl kaut ko? Kāpēc mēs pievēršam uzmanību partnera smaržai pirmajā randiņā, lai gan pirms tikšanās par to pat nedomājam?

Smaržu pasaule un cilvēks

Pasaulē, kur katru dienu cilvēka redz milzum daudz informācijas, smaržu loma vienmēr aizvirzās otrajā plānā. Bet, ja mums smarža ir kaut kas sekundārs, tad dzīvniekiem smarža ir instruments mijiedarbībai ar pasauli.

Vēsturē ir bijis eksperiments, kuru veica Kuveitā 1995. gadā. Valdība importēja no Zviedrijas vilku urīnu. Kādēļ? Runa bija par lielo CSN skaitu, kas saistīti ar automašīnu sadursmi ar kamieļiem. Ar importēto vilku urīnu tika apstrādātas autotrases un pilsētas ielas. Tā rezultātā vilku urīna smaka atbaidīja kamieļus un CSN skaits strauji samazinājās.

Tas viss saistīts ar feromoniem

Feromoni –  ārējās sekrēcijas produkts – ķīmiski signāli,  ko izdala dažas dzīvnieku sugas, un kas nodrošina komunikāciju starp vienas sugas indivīdiem.  Kā dzīvnieki, tā arī cilvēki apzināti novērtē aromātus, feromoni nav apzināti sajūtami.

Sanāk, ka feromoni ir informācijas pārraides līdzeklis. Noskaidrosim – tieši kādas informācijas. Pastāv vairāki feromonu veidi.

  • Ja jums kļuvis aktuāls jautājums par to, kā gan tikt klāt skaistulei pie blakus galdiņa – tad izdalās dzimumferomoni – atraktanti.
  • Jūs tuvojaties, bet te pienāk viņas puisis – boksa čempions. Tajā gadījumā izstrādājas toriboni – bīstamības feromoni, kas veidojas baiļu un trauksmes gadījumā.
  • Pastaigājoties ar suni, jūsu mājdzīvnieks periodiski iezīmē kokus, sienas, stabiņus utt. Tas nav tikai suņu check-in, bet arī veids, kā atstāt odmihnionus – zīmes, pēc kurām dzīvnieks atrod ceļu mājup.
  • Vēl ir lihnevmoni – tie palīdz nomaskēties kā citai sugai un paglābties no plēsoņas. Un etofoni – būtībā aicinājums veikt noteiktas darbības, izmantojot smaržas.

Minot piemērus, tika runāts gan par cilvēkiem, gan arī dzīvniekiem – tādējādi var pateikt arī to, ka mēs kopā ar saguīniem, makakiem, šimpanzēm un gorillām esam haplorhīni – tas nozīmē, ka vissvarīgāko lomu mūsu dzīvē spēlē attēli un skaņa. Tāpēc ožas lomu mēs mazliet nenovērtējam – bet velti. Lūk, ko par to saka zinātnieki:

“Apetīte rodas ēdot, bet tomēr vairāk pateicoties ožai. Tādēļ cilvēki ar zaudētu ožu gandrīz nejūt pat visgaršīgāko ēdienu garšu, bet kulinārijas kritiķi kinofilmās vispirms klišejiski izbauda ēdiena aromātu”.

Evolūcija un smaržas

Atpazīšanai pēc smaržas ir vēl cits evolūcijas uzdevums. Smarža ir nepieciešama, lai “nolasītu” potenciālā partnera gēnu komplektu – un tādējādi izvairītos no inbrīdinga.

Inbrīdings – homogāmijas forma, radnieciski tuvu formu krustošana vienas organismu populācijas robežās.

Izrādās, ka ožas sajūta ir ne tikai izklaide pelēkajā ikdienā, bet arī nopietns instruments, kas skar visas cilvēka dzīves jomas – sākot ar ēšanu un beidzot ar partnera izvēli, ar kuru jūs nodzīvosiet visu atlikušo dzīvi. Jebkurā gadījumā tas ir ļoti aizraujoši, ja kaut kas, ko mēs nevaram neredzam, tik ļoti ietekmē mūsu dzīvi. Varbūt tādēļ parfimēri savas smaržas tirgo par tik kosmiskām cenām, un dažiem aromātiem dzenas pakaļ visu savu mūžu.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top