Kā tehnoloģijas laupa mūsu laiku?
Modernā sadzīves tehnika dara brīnumus, trauku mazgājamās un veļas mazgājamās mašīnas ietaupa mums daudz laika. Balss asistenti (iebūvēti viedtālruņos vai citos sīkrīkos) aizstāj modinātājus un darbojas kā personīgie sekretāri, un viedtālruņi ļauj mums visu laiku būt sasniedzamiem. Bet kāpēc tad arvien vairāk cilvēku sūdzas par brīvā laika trūkumu?
Ja uzmanīgi palūkojamies uz cilvēkiem kafejnīcās, sabiedriskajā transportā vai darbā, redzam telefonus viņu rokās un dzirdam diezgan skaļu… klusumu. Un, lai gan ir aizvien vairāk pierādījumu, ka digitālās tehnoloģijas var palīdzēt mums ietaupīt laiku, mēs galu galā šīs stundas izmantojam arvien vairāk viedierīcēm.
Kā jūs pavadāt savu brīvo laiku?
Kā jūs domājat, kas visvairāk novērš jūsu uzmanību no svarīgām (un ne tik svarīgām) lietām, ko ikdienā darāt? Visticamāk, visbiežāk sastopamā atbilde būtu “telefons”, “sociālie mediji” un “e-pasts”. Un patiešām – tiklīdz mēs saņemam kādu paziņojumu savā viedtālrunī, mēs ātri vien novēršam uzmanību un zaudējam laika kontroli.
Daudzi pētījumi liecina, ka digitālā apsēstība ļoti ietekmē mūsu dzīvi, taču visbiežāk mēs to nepamanām vai pat neapzināmies. Nesen Eiropā veiktā aptauja liecina, ka cilvēki vēlas izvairīties no laika izšķērdēšanas, tāpēc katru brīvo minūti aizpilda ar dažādiem uzdevumiem (dažus no tiem nav iespējams veikt bez interneta).
Neatkarīgi no tā, vai tas bija autobusa gaidīšana, pamošanās no rīta vai gatavošanās naktsmieram, aptaujas dalībnieki ziņoja, ka laiks, kas agrāk bija brīvs, tagad tiek aizpildīts ar smadzeņu trenēšanu lietotnēs, sarakstu veidošanu, ko darīt vai izmēģināt, pamatojoties uz sociālo mediju informāciju.
Pētnieki norāda, ka digitālo uzdevumu skaita pieaugums daļēji notiek tāpēc, ka tehnoloģijas maina mūsu domāšanu par to, kam ir paredzēts brīvais laiks. Daudziem cilvēkiem vairs nepietiek vienkārši paēst vakariņas, skatīties televizoru vai vingrot – tā vietā, cenšoties izvairīties no laika izšķērdēšanas, šīs darbības tiek veiktas vienlaikus ar sērfošanu internetā (meklējot perfektu dzīvi un visdažādākos sasniegumus).
Tehnoloģijas, uzmanība un atmiņa
Tehnoloģiju jaunuzņēmuma Sixty AI veiktā pētījuma rezultāti liecina par “vienmēr ieslēgtā” ieraduma smago ietekmi. Vairāk nekā 85 % respondentu no 1000 aptaujātajiem norādīja, ka tehnoloģijas viņu dzīvi ietekmē pretēji – pārslogo viņus, neļauj koncentrēties, liek justies laika trūkumā un nomāktiem.
Lai gan tehnoloģiju mērķis ir padarīt mūsu dzīvi efektīvāku, tās kaitē mūsu garīgajai veselībai, attiecībām un spējai jēgpilni pavadīt laiku,” saka Mat Ellis, Sixty AI dibinātājs un vadītājs.
Turklāt iepriekš veiktie pētījumi liecina, ka vismaz pusei aktīvu tiešsaistes lietotāju ir nepieciešams nekavējoties atbildēt uz ziņojumiem. Tas nozīmē, ka vidēji mēs paziņojumus apskatām ne vēlāk kā pāris minūšu laikā. Tomēr ir zināms, ka daudzuzdevumu veikšana sociālajos tīklos samazina atmiņas veiktspēju.
“Viedtālruņi un digitālās tehnoloģijas būtiski samazina koncentrēšanās spējas. Mēs nevaram koncentrēties uz svarīgiem uzdevumiem, bet mēs arī nevaram pārtraukt novērst uzmanību no nepārtrauktiem paziņojumiem, jo pašas tehnoloģijas ir burtiski radītas, lai noturētu lietotāju uzmanību,” saka Harisa centra (ASV) pētnieki.
Taču īpaši pārsteidzoši ir tas, ka pat tad, kad viedtālrunis nav ieslēgts, mēs joprojām izjūtam tā ietekmi. Vēl vienā pētījumā tika konstatēts, ka jau pati viedtālruņa klātbūtne samazina atmiņas kapacitāti un mūsu spēju spriest. Tāpēc ir tik svarīgi noteikt ierobežojumus attiecībā uz tehnoloģijām un pavadīt vairāk laika bez šiem sīkrīkiem.
Tehnoloģijas un attiecības
Vēl viens iemesls bažām ir tehnoloģiju ietekme uz attiecībām ar apkārtējiem. Pēc ekspertu domām, būtība ir vienkārša – mēs patiesībā nesaprotam viens otru tik labi, kā mums šķiet, ka saprotam tiešsaistē, un bezsaistē mēs pastāvīgi esam izklaidīgi.
Neatkarīgi no tā, vai sūtām e-pastus, īsziņas vai vienkārši tērzējam tiešsaistē, ir daudz lielāka iespēja nepareizi interpretēt citu teikto. Rezultāts ir tāds, ka aizvien plašāka digitālo tehnoloģiju izmantošana kavē mūsu komunikācijas prasmes, piemēram, spēju skaidri formulēt to, ko vēlamies pateikt, un interpretēt citu cilvēku fiziskos mājienus. Piekrītu, ka šie jautājumi ir svarīgi ikvienam. Burtiski ikvienam, kurš jebkad ir saskāries ar viedtālruni.
Ierīces un laiks – kāpēc tam ir nozīme?
Tātad, visur klātesošais mobilais tālrunis laupa mūsu laiku, bet kā mēs varam ko mainīt? Pētnieki apgalvo, ka, lai atgūtu normālu laika izjūtu, mums ir jāpārdomā mūsu attiecības ar viedtālruni un tas, kā mēs pārvaldām savu laiku. Tātad, lai atbrīvotos no ieraduma aizpildīt to ar arvien jauniem uzdevumiem, vispirms ir jāatzīst, ka dažkārt ir labi darīt maz vai nedarīt neko.
Ieviesiet ieradumu izslēgt viedtālruni, novietot to citātelpā un noteikt efektīvas robežas starp darbu un personīgo dzīvi attiecībā uz to, kad to izmantosiet un kad nē. Tas var būt labākais veids, kā kļūt produktīvākam un laimīgākam, kā arī veidot attiecības ar apkārtējiem, saka “digitālās ētikas speciālists” un Humāno tehnoloģiju centra dibinātājs Tristans Hariss.
Vēl viens iemesls pārskatīt savas attiecības ar digitālajām tehnoloģijām ir tas, ka tās paātrina dzīves tempu. Ņemsim, piemēram, e-pastu un tiešsaistes tikšanās – pirms to pieejamības mums bija jāgaida zvani un vēstules (vai pat jābrauc uz dažādām pilsētām un valstīm, lai runātu).
Tagad mums ir tiešsaistes tikšanās, starp kurām mums nav pat laika paēst – šādas neskaidras robežas starp darbu, ikdienas dzīvi un tehnoloģijām patiešām nozog mūsu laiku. Un, lai gan internetam, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem un ieradumam uzturēt kontaktus ir daudz priekšrocību, tie nevar aizstāt tiešu saziņu un subjektīvi pagarināt mūsu dienu.
