Tehnoloģijas

Kā telemātika sargā transporta biznesu no tā lielākā bieda

Kā telemātika sargā transporta biznesu no tā lielākā bieda

Transporta biznesā ir viens vienkāršs princips – auto ir ko vērts vien tad, ja brauc. Pat tad, ja runa ir par apkopi, neviens nevēlas, lai tai tiktu iztērēta kaut viena lieka minūte, jo – kamēr spēkrats ir dīkstāvē, uzņēmums ne tikai nepelna, bet pat cieš zaudējumus. No nevajadzīgiem pārtraukumiem ir iespējams izvairīties, regulāri uzraugot auto stāvokli, un to palīdz īstenot aizvien plašāk pieejamie telemātikas pakalpojumi.

Komercauto tiek izmantoti visdažādākajos apstākļos, tāpēc, lai gan to uzlabošanā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, nodrošināt nepārtrauktu 100% kalpošanu gluži vienkārši nav iespējams. Izvairīties no nopietniem bojājumiem var, laikus pamanot attiecīgus vēstnešus, taču rūpīgi pašam pārbaudīt auto katru mīļu dienu nav praktiski. Prasmīgi, pieredzējuši šoferi atpazīst aizdomīgus trokšņus un neparastas vibrācijas, taču tā nav pati drošākā diagnostikas metode.

Situācija sāka mainīties pērnā gadsimta 70. gados, kad parādījās pirmās telemātikas sistēmas. Lai gan sākotnēji iekārtas bija diezgan primitīvas, tās ļāva autoparku vadītājiem ar GPS sekot auto kustībai un attiecīgi plānot darbus. Būtisks izrāviens telemātikā notika šajā gadsimtā, kad ievērojami uzlabojās mobilo sakaru tehnoloģijas, palielinājās datoru jauda un sāka izplatīties mākoņpakalpojumi.

Tiek ņemti vērā dažādi faktori

Viktors Šinkarjovs, Baltic Logistic Solutions Transporta nodaļas vadītājs Baltijas valstīs un konkursa Lietuvas Gada komercauto 2022 žūrijas loceklis, stāsta, ka pirmās sistēmas tika izmantotas smagajās kravas mašīnās un tās tiek uzstādītas jau daudzus gadus. Pēc viņa pārliecības, attālinātā auto uzraudzība nav vienkārši mārketinga triks – tā patiešām palīdz nodrošināt pienācīgu tehnisko apkopi, kas atkarībā no nozares mēdz būt visai atšķirīga.

“Attālinātu uzraudzību tagad piedāvā visi ražotāji, un tā ļauj tehniķiem darbnīcās redzēt visus transportlīdzekļu parametrus. Vērā tiek ņemts ne tikai nobraukums un kalpošanas laiks, bet arī izmantošanas veids. Piemēram, kādi braucieni ir biežāki – īsi vai gari, kāda ir dzinēja un citu komponentu slodze u.tml.,” skaidro Viktors Šinkarjovs.

Iespēja uzraudzīt tādus parametrus, ko nevar nolasīt tahogrāfā un odometrā, paver uzņēmumiem jaunas iespējas. Mašīnām, kas mēnesī nobrauc tikai 5000 kilometrus, bet bieži īsos maršrutos pārvadā ļoti smagu kravu, tehnisko apkopi plāno citādi nekā reģionālajam transportam, kas ved salīdzinoši vieglas kravas. Ražotāju pārstāvji datus uzrauga un analizē. Viņi jebkurā brīdī var sazināties ar uzņēmumu un informēt, ka pienācis laiks veikt tehnisko apkopi.

Parasti šie pakalpojumi ir iekļauti dažādās tehniskās apkopes pakotnēs, piemēram, Mercedes-Benz tās ir veselas astoņas. Augstākā līmeņa pakotnes gadījumā transportlīdzekļiem piešķir prioritāti, respektīvi – mašīnas ierodas servisā un tiek pieņemtas ārpus rindas. Tādējādi var ļoti precīzi plānot, cik daudz laika tiks patērēts apkopei vai remontam,” stāsta eksperts.

Galīgais lēmums par to, kādus tieši pakalpojumus abonēt, tiek pieņemts, svaru kausos liekot dīkstāves risku un ieguvumus no preventīvām darbībām. Galu galā lielākā daļa attālināto pakalpojumu ir par maksu, turklāt to cenas būtiski atšķiras. “Maksa atšķiras arī atkarībā no ekspluatācijas veida, bet vislielākais iespaids ir tam, kāds speciālais aprīkojums ir uzstādīts uz šasijas,” skaidro Viktors Šinkarjovs.

Ļauj novērtēt pat šoferus

Pilnveidojot pašus auto, paplašinās arī attālinātās uzraudzības pakalpojumu klāsts. Vecākiem spēkratiem šādas funkcijas nebija, taču tagad programmatūra ļauj uzraudzīt ne tikai tehniku, bet arī vadītājus. “Šoferu produktivitāte ir neatņemams uzņēmuma efektivitātes elements, tāpēc ražotāji pat piedāvā veidot individuālus reitingus, balstoties uz šoferu braukšanas paradumiem un stilu. Programma fiksē, cik bieži bremzē, cik bieži, tā teikt, iespiež pedāli grīdā, un vēl citus parametrus,” stāsta Viktors.

Autoparka vadītājam var tikt nosūtīta dažāda informācija. Piemēram, Ford telemātikas sistēma brīdina, ja šoferis brauc nepiesprādzējies, Volkswagen ziņojumi ietver ne tikai degvielas patēriņu, bet arī CO2 izmešu datus, savukārt Iveco jau ir izstrādājis algoritmus, kas ļauj novērtēt, vai šoferis ceļā ir pietiekami uzmanīgs.

Izvēle ir gana liela

Kā jau minēts, vieglajos komercauto attālinātā uzraudzība ienāca vēlāk, un tas galvenokārt saistīts ar salīdzinoši vienkāršāku transportlīdzekļu konstrukciju. “Soli pa solim attālinātā uzraudzība ienāk arī vieglajās kravas mašīnās. Loģistikas uzņēmumu vidū tie pagaidām nav īpaši populāri, taču galvenais ir tas, ka attiecīgi risinājumi tirgū ir pieejami,” saka Viktors Šinkarjovs.

Piemēram, Iveco Daily furgonu diagnostiku tagad var veikt attālināti. Tāpat sistēma bezvadu režīmā attālināti atjaunina transportlīdzekļa programmatūru, aiztaupot braucienu uz servisu, kā arī uzrauga vadītāja braukšanas paradumus. Volkswagen, pamatojoties uz apkopotajiem datiem, piedāvā komerctransporta operatoriem optimizēt regulāros maršrutus. Turklāt arī vieglajos komercauto tāpat kā smagajā transportā telemātiku var organizēt ne tikai automašīnu, bet arī papildaprīkojuma (teiksim, saldēšanas iekārtu) ražotāji.

Komercpārvadājumu eksperts piebilst, ka dažādu ražotāju telemātikas iekārtas kopumā ir ļoti līdzīgas, tomēr daži uzņēmumi padziļināti attīsta noteiktas funkcijas, piemēram, Iveco vairāk koncentrējas uz darba plūsmas pārvaldību, autoparka pārvaldības vienkāršošanu un izmaksu optimizāciju.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Lasītākas ziņas

To Top