Valūtas

Kā Ziemeļkoreja iegūst kriptovalūtas un veiksmīgi izmanto tās ārējai tirdzniecībai

Kā Ziemeļkoreja iegūst kriptovalūtas un veiksmīgi izmanto tās ārējai tirdzniecībai

Eksperti seko līdzi tam, kā Ziemeļkoreja turpina importēt un eksportēt preces, neskatoties uz to, ka pret valsti tiek piemērotas neskaitāmas sankcijas. Šķiet, ka valsts veiksmīgi izmanto kriptovalūtas 1,5 mljrd. $ vērtībā, ko tā nopelnījusi nelikumīgi. 1,5 mljrd. $ – tie ir analītiskās kompānijas Chainalysis dati, kas pagājušajā gadā nosauca skaitli no 200 000 $ līdz 500 000 $.

Chainalysis pārstāvis Džesijs Spiro paziņoja, ka – pēc viņu pieņēmumiem – Ziemeļkoreja izmanto nelikumīgi iegūtās kriptovalūtas tādā veidā atmazgā sazagto naudu.

“To valstu, kurām uzliktas sankcijas, problēma ir tāda, ka nauda jāpārvieto pāri robežām, lai veiktu nelegālu tirdzniecību. Runājot par Ziemeļkoreju – te, protams, ir iesaistītas kriptovalūtas”.

Recorded Future pētījumu vadītāja Priscilla Moriuchi atgādināja par divu Ķīnas pilsoņu saistību ar vairāk nekā 100 milj. $ atmazgāšanu kriptovalūtās Ziemeļkorejai. Viņa ir arī pārliecināta, ka Ziemeļkoreja savus tirdzniecības tīklus finansē ar kriptovalūtām.

“Esmu pārliecināta, ka notiek tieši tā. Tomēr mēs nespējām dokumentēt visu šo ķēdīšu dzīves ciklu, un mums pagaidām nav pilnīgas ainas”, – sacīja Moriuchi.

Chainalysis jau veido to kriptovalūtu kustības karti, ko nolaupīja Ziemeļkorejas hakeri un kas bieži nonāk kripto biržās. Tāpat kā Moriuchi – analītiskā firma pagaidām nav atklājusi konkrētus Ziemeļkorejas sakarus ar globāliem tirdzniecības tīkliem.

Pēc Spiro teiktā – ar atbilstošu izmeklēšanu, iespējams, jau nodarbojas tiesībaizsardzības institūcijas. “Diezin vai tas ir tas, par ko mēs varētu paziņot skaļi,” – saka Spiro.

Preču pārkraušana atklātā jūrā

Ziemeļkorejai viens no drošākajiem veidiem, kā apiet sankcijas, ir preču pārkraušana no viena kuģa uz citu atklātā jūrā – un nevis ostā. Šķiet, ka tādos gadījumos tiek praktizēta automātisko identifikācijas sistēmu (AIS) atslēgšana vai svešu karogu izmantošana, ja kuģis ir reģistrēts citā valstī.

2019. gada martā ANO Drošības padome uzsvēra, ka notiek nozīmīgs naftas produktu un ogļu nelikumīgas piegādes pieaugums starp kuģiem, pārkāpjot ANO rezolūcijas, kas skar arī Ziemeļkorejas kodolprogrammas un ballistisko raķešu ieročus.

Cita Ziemeļkorejas galvenā joma ir kriptovalūtu kibertelpa. ANO pērnā gada ziņojumā tika teikts, ka 2017.-2018. gadā Ziemeļkorejas hakeri veica piecas veiksmīgas kriptovalūtu biržu uzlaušanas. Papildus uzlaušanām – Ziemeļkorejas režīma hakeri iegūst monētas, izmantojot izspiešanas programmatūru.

Saskaņā ar Lielbritānijas Karaliskā aizsardzības pētījumu institūta (RUSI) datiem – Ziemeļkoreja izmanto kriptovalūtas, lai samaksātu par precēm un resursiem, kas tieši aizliegts ar starptautiskajām sankcijām. Ziemeļkorejas iedzīvotāji arī uzkrāj monētas un pārdod tās pēc to kursa pieauguma.

RUSI pārskatā arī teikts, ka bez tiešas luksusa preču iegādes par kriptovalūtām, Ziemeļkorejas aģenti izmanto monētas, lai apmaksātu kuģniecības kompāniju, brokeru vai citu starpnieku tirdzniecības pakalpojumus, kuri piekrīt pieņemt tādus maksājumus.

“Ir starpnieki, kas Ziemeļkorejai tiešām ir nepieciešami, un kuri palīdz eksportēt tādas preces – kā jūras produkti, vai pat iekārto darbiniekus ārzemēs”, – sacīja RUSI analītiķe Kayla Izenman. “Šiem starpniekiem ir jāsaņem atalgojums – un kriptovalūtu izmantošana tādos gadījumos ir visai loģiska”.

Kriptovalūtu p2p-transakciju izmantošana arī nozīmē, ka Ziemeļkorejas biznesmeņi arvien mazāk izmanto dažu Ķīnas banku pakalpojumus, kas izjūt spiedienu no ASV regulatoru puses.
P2p-transakcijas arī samazina nepieciešamību izmantot nedeklarētu skaidro naudu. Piemēram, 2018. gada oktobrī KTDR kuģa kapteinis tika aizturēts Vladivostokas muitas teritorijā ar 180 000 $ melnos plastmasas maisos.

Labi noregulēta sistēma

Jau 2016. gadā tika mēģināts ierobežot ogļu eksportu no Ziemeļkorejas – no kā ikgadējie ieņēmumi bija USD 1 mljrd. $. Mazāk uzmanības tiek pievērsts tādiem ekonomikas “sankciju” sektoriem – kā tekstila eksports (760 milj. $ gadā), jūras produktu eksports (300 milj. $ gadā), dzelzs un svina rūdas eksports ($360 miljoni. gadā).

Izenman saka, ka Ziemeļkorejas nelegālās piegādes ķēdes un kriptovalūtu “sasniegumi” to nostāda izdevīgākā pozīcijā, salīdzinot ar tādām “sankciju” valstīm – kā Irāna vai Venecuēla.

“Ziemeļkoreja jau sen ar to nodarbojas, un tai ir diezgan labi noregulēta sistēma – gan uzlaušanas ziņā [kriptobiržu], gan arī prasmes izvairīties no sankcijām ziņā – un tai ir būtiski to visu apvienot,” saka Izenman.

Šķiet, ka šis “labi pārvaldītais aparāts” ietver arī tehniskās universitātes, kas māca studentiem – kā kļūt par hakeriem un kalpot Ziemeļkorejas valdībai.

Gadījums ar Marine Chain

Ziemeļkorejai, šķiet, ir arvien stingrāki nodomi par savu kripto pūliņu un nelegālās tirdzniecības apvienošanu. Piemēram, par to var liecināt interesants gadījums, kas saistīts ar blokķēdes projektu Marine Chain, kurš darbojas uz Ethereum bāzes.

Jau 2018. gada oktobrī ANO Drošības padomes ekspertu grupa tika informēta, ka Honkongā reģistrētā Marine Chain ir ieinteresēta jūras kuģu īpašumtiesību tokenizācijā, un, ka šo kompāniju atbalsta vismaz viens cilvēks no KTDR.

Nav skaidrs – vai Marine Chain patiešām gatavojās īstenot šādu ieceri, vai arī tas bija ICO norises un liela daudzuma kriptomonētu piesaistīšanas plāns. Rezultātā šaubīgie projekta īpašnieki pazuda pēc tam, kad tos mēģināja identificēt ANO Drošības dienesta darbinieki.

“Platforma visticamāk bija paredzēta naudas iegūšanai Ziemeļkorejas režīmam, kā arī varēja tikt izmantota, lai izvairītos no sankcijām, jo tāda projekta īstenošana ļautu slēpt kuģu patieso piederību,” – teikts ANO ziņojumā.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top