Ziņas

Kāda ir atšķirība starp blokķēdi un datubāzi?

Pēdējā laikā ir daudz strīdu par blokķēdes nederīgumu. Galu galā visā pasaulē sen tiek izmantotas datubāzes, turklāt diezgan veiksmīgi. Lai labāk saprastu blokķēdes uzdevumu, vispirms jānoskaidro – ar ko tad tas atšķiras no tradicionālās datubāzes.

Viena no galvenajām atšķirībām ir arhitektūrā vai tehnoloģijas organizācijā.

Viena no galvenajām atšķirībām ir arhitektūrā vai tehnoloģijas organizācijā

Avots CoinDesk

Datubāze, kas tiek izmantota pasaules tīmeklī, visbiežāk izmanto tīkla arhitektūru “klients-serveris”. Lietotājs (klients) ar attiecīgām atļaujām var mainīt ierakstus, kas tiek glabāti centrālajā serverī. Pēc “galvenās kopijas” mainīšanas lietotājs, kurš saņem piekļuvi datu bāzei no sava datora, redzēs tajā atjaunotu ierakstu versiju. Datu bāzes kontrole atrodas administratoru rokās, kas centralizēti nosaka atļaujas un piekļuves tiesības.

Blokķēdes gadījumā tas tā nav.

Blockchain gadījumā tas tā nav

Avots CoinDesk

Blokķēdi atbalsta un atjaunina visi dalībnieki. Visi mezgli darbojas kopā un pastāvīgi apstiprina, ka viņi visi panākuši vienošanos secinājumos. Un tas, starp citu, piešķir tīklam papildu drošības līmeni.

Šīs atšķirības sekas ir tas, ka blokķēde ir labi piemēroti vieniem reģistru tipiem, bet centralizētās datu bāzes – citiem.

Decentralizēta kontrole

Blokķēde ļauj pusēm, kas viena otrai neuzticas, apmainīties ar informāciju bez centrālā administratora nepieciešamības. Transakcijas apstrādā lietotāju tīkls, pamatojoties uz konsensa mehānismu, kā rezultātā katrs izveido vienādu ierakstu sistēmu.

Decentralizētās kontroles vērtīgums ir tāds, ka tas novērš centralizētas kontroles riskus. Centralizētas bāzes gadījumā ikviens, kam ir pietiekamas piekļuves tiesības, var iznīcināt vai sagrozīt tajā esošos datus. Tādējādi lietotāji ir atkarīgi no administratoriem.

Daži administratori ir pelnījuši uzticēšanos – kā banku gadījumā, kas glabā ierakstus par klientu naudu privātās datu bāzēs. Un pastāv loģiski iemesli tam, kāpēc centralizēta kontrole varētu būt vēlamāka.

Bet tas arī nozīmē, ka bankām un tām līdzīgām ir jātērē miljardiem dolāru, lai aizsargātu savas centralizētās datu bāzes no hakeru izdarītām izmaiņām vai vēl kāda cita, kurš vēlas iedzīvoties uz citu rēķina. Kad centrālie administratori, kuriem mēs uzticam savu konfidenciālo informāciju, ar to netiek galā – tad mēs ciešam zaudējumus.

Decentralizēta kontrole

Paši sev vēsture

Lielākā daļa centralizēto datu bāzu glabā šobrīd aktuālo informāciju.

Blokķēdei ir pastāvīgi augoši savas vēstures arhīvi, tai pašā laikā sniedzot datus reālā laikā.

Blokķēdi  sauc par nemaināmu. Lai tos sakompromitētu vai mainītu, būs nepieciešamas neticamas skaitļošanas jaudas. Pēdējo noma izmaksās ļoti daudz – bieži vien pārsniedzot potenciālo ieguvumu.

Produktivitāte

Lai gan blokķēdi var izmantot kā reģistra sistēmas un tā ir ideāla platformas transakciju veikšanai, transakcijas tiek uzskatītas tomēr par lēnām – salīdzinot ar digitālo transakciju tehnoloģiju iespējām. Pēdējās pašlaik var redzēt Visa un PayPal piemērā.

Kaut arī produktivitāte noteikti tiks pilnveidota, blokķēdes tehnoloģijas prasa upurus ātruma ziņā. Dalīto tīklu realizācijas veids blokķēdes tehnoloģijā nozīmē, ka mezgli neapvieno savu skaitļošanas jaudu. Tā vietā katrs neatkarīgi apkalpo tīklu un pēc tam sava darba rezultātus salīdzina ar pārējo tīklu tikmēr, kamēr tiek sasniegts konsensus.

Centralizētās datu bāzes, no otras puses, pastāv jau vairākus gadu desmitus. To produktivitāte ir palielinājusies saskaņā ar formulu, kas nosaka inovācijas digitālajā laikmetā, – Mūra likumu.

Bitkoins – tā ir datu bāze bez ieraksta kontroles un lasīšanas

Konfidencialitāte

Bitkoina datubāze ir bez ieraksta kontroles un lasīšanas. Proti – ikviens var ierakstīt blokķēdē jaunu bloku vai nolasīt.

Ir iespējamas blokķēdes ar ieraksta kontroli un lasīšanu – tāpat kā centralizētajās bāzēs. Tas ir tad, kad tīkls vai protokols var tikt iestatīts tā, ka ievadīt ierakstus datu bāzē un tos nolasīt var tikai dalībnieki ar īpašām, atļaujām.

Bet, ja vienīgais mērķis ir konfidencialitāte un jautājums par uzticēšanos nepastāv, tad blokķēdē nav priekšrocību attiecībā pret centralizētajām datu bāzēm. Informācijas šifrēšanai blokķēdē nepieciešamas daudzas kriptogrāfiskas operācijas un atbilstošas nodu skaitļošanas jaudas tīklā. Efektīvāks veids – vienkārši šifrēt datus privātā datu bāzē, kuru varbūt pat nav nepieciešams pievienot tīklam.

Atcerieties datu bāzes, kuras uzlauza Ītans Hants filmu sērijā “Neiespējamā misija”. Tas sniegs priekšstatu par to, kāda konfidencialitāte ir iespējama privātajās datu bāzēs.

Rezultātā rodas priekšstats, ka blokķēdē gaidāmi ilgi attīstības gadi. Īpaši līdz tam brīdim, kad mēs ar pārliecību varēsim teikt, ka tie ir svarīgāki un vajadzīgāki – nekā līdz nejēdzībai vienkāršās datu bāzes. Protams, laiks rādīs – kā turpmāk attīstīsies situācija.

 

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top