Kādai vajadzētu būt ideālajai temperatūrai uz Zemes
Zeme ir vienīgā zināmā apdzīvotā planēta – cilvēku skaits jau pārsniedzis 8 miljardus, un dzīvnieku skaitu nav iespējams saskaitīt. Tajā pašā laikā mūsu planētu ir grūti nosaukt par komfortablu dzīvei, jo daba mūs regulāri pārsteidz ar zemestrīcēm, viesuļvētrām un citām katastrofām. Arī klimata pārmaiņu dēļ cilvēki jau gadiem ilgi cieš no karstuma, kas slikti ietekmē gan fizisko, gan garīgo veselību. Zinātnieki ir veikuši plašu pētījumu, lai noskaidrotu, kāda ir vislabākā vides temperatūra visiem dzīvajiem organismiem.
Kāda ir ideālā temperatūra cilvēkiem?
Tiek uzskatīts, ka cilvēkam visērtākā gaisa temperatūra ir +20 grādi pēc Celsija.
Ja uz ielas, iekštelpās vai transportlīdzeklī ir aukstāks, mūsu āda kļūst sarkana un mēs sākam trīcēt – asinsvadi sašaurinās, lai saglabātu siltumu, un muskuļi saraujas, lai sasildītu ķermeni. Aukstumā mēs jūtamies arī noguruši, jo organisms cenšas radīt siltumu.
Arī gaisa temperatūra virs +20 grādiem mūs ietekmē slikti. Kad ir karsts, mūsu asinsvadi paplašinās, lai atvēsinātu ķermeni. Mēs arī svīstam, lai atvēsinātos, iztvaicējot šķidrumu. Ir liela slodze sirdij un citiem iekšējiem orgāniem, tāpēc karstā telpā cilvēka darba ražīgums ļoti krītas un smadzenes nestrādā labi.
Kā dzīvnieki izdzīvo aukstumā un karstumā?
Atšķirībā no cilvēkiem dažas dzīvnieku sugas evolūcijas ceļā ir pielāgojušās ekstremāliem laikapstākļiem. Dažiem dzīvniekiem labi klājas aukstumā, bet citi izdzīvo karstumā. Šim nolūkam viņiem nav nepieciešamas silts apģērbs vai paslēptuves, viņiem viss nepieciešamais ir līdzi.
Pingvīni prot izdzīvot aukstajā Antarktīdā. Viņiem ir blīvs spalvu pārklājums un tauku nogulsnes zem ādas, lai saglabātu siltumu. Viņu ķermenis ir pārklāts ar eļļu, kas neļauj ūdenim atdzesēt ķermeni. Turklāt pingvīni dzīvo lielās grupās, tādējādi sildot cits citu.
Savukārt kamieļi spēj izdzīvot karstumā, kas pārsniedz +40 grādus pēc Celsija. Galvenokārt viņiem palīdz to vilna, kas darbojas kā dabiska izolācija no apkārtējā karstuma. Tā arī samazina ūdens zudumus ar sviedriem un elpošanu, tādējādi izvairoties no dehidratācijas. Kamieļiem uz gurniem ir tauku nogulsnes, kas viegli pārvēršas ūdenī un enerģijā.
Labākā gaisa temperatūra uz Zemes?
Taču neatkarīgi no tā, cik labi cilvēki un dzīvnieki ir pielāgojušies aukstumam vai karstumam, visideālākā apkārtējās vides temperatūra ir šī raksta sākumā minētie +20 grādi pēc Celsija.
Zinātnieki ir veikuši pētījumus un secinājuši, ka šāda temperatūra ir optimāla ne tikai zīdītājiem, bet arī citu dzīvnieku klašu pārstāvjiem. Datu analīze parādīja, ka lielākā daļa ūdens iemītnieku un pat mikrobi dod priekšroku vietām ar 20 grādu temperatūru. Daži dzīvnieki ir pielāgojušies dzīvot gan aukstākos, gan karstākos apstākļos, taču tas ir piespiedu pasākums.
Kā mēs varam glābties no globālās sasilšanas?
Pētnieki uzskata, ka +20 grādu temperatūrā ūdens mūsu organismā sasniedz ideālu blīvumu, lai organismā brīvi cirkulētu barības vielas un skābeklis. Šādos apstākļos viss organismā darbojas nevainojami, liekot cilvēkiem un dzīvniekiem justies labi.
Diemžēl klimata pārmaiņas nākotnē mums var nākt par sliktu. Cilvēki, jūru un okeānu iemītnieki, visticamāk, pārvietosies uz citām teritorijām, jo mums nav īpaši spēcīgu pārvietošanās ierobežojumu. Zivis varēs pārvietoties uz vietām, kur ūdens ir vēsāks. Taču sauszemes dzīvniekiem var rasties problēmas, jo ceļā uz vēsākām vietām ir daudz šķēršļu, no kuriem visnopietnākais ir cilvēku uzceltās pilsētas.
