Tehnoloģijas

Kafijas automātu evolūcija – no katliņa līdz superautomātiem

Kafijas automātu evolūcija – no katliņa līdz superautomātiem

Foto: Publicitātes

Gatavojot kafiju, nav mazsvarīgu detaļu. Pat niecīgākās izmaiņas kafijas vai ūdens daudzumā, temperatūrā un ievilkšanās ilgumā var būtiski mainīt dzēriena garšu. Liela nozīme ir arī kafijas pagatavošanas metodei – jo precīzāk ievērojam recepti, jo lielāka iespēja ikreiz baudīt visgardāko kafiju. Mūsdienās šo uzdevumu atvieglo kafijas automāti un superautomāti, kas ne tikai aizstāj baristas, bet pat pārspēj tos meistarībā, stāsta “Narvesen kafijas kluba” barista Gatis Silenieks.

No katliņa līdz superautomātam

Simtiem gadu kafijas pagatavošana ir bijis vienkāršs process: grauzdētas un samaltas kafijas pupiņas lika katliņā, pievienoja karstu ūdeni, uzlika vāku un ļāva karstumam paveikt pārējo. Ar laiku kafijas katliņi kļuva arvien rūpīgāk pārdomāti un radās daudzviet izplatītā kafijas kanniņas forma ar paplatinātu apakšdaļu, kas ļāva nodalīt kafijas biezumus no šķidruma pirms liešanas tasītē.

“Kafija dažādās valstīs un kultūrās gadsimtiem ilgi ir gatavota ar atšķirīgām metodēm. Ja atskatāmies vēsturē, jau ap 1800. gadu parādījās pirmie kafijas pagatavošanas palīgrīki jeb, runājot žargonā, gadžeti. Tā bija franču prese Francijā, mokas kanna Itālijā, turku kafijas vārāmā kanniņa – iekārtas, kas modernizētā veidolā joprojām tiek lietotas mūsdienās. Neviena no tām nav labāka vai sliktāka par citām, tās vienkārši ir atšķirīgas, un arī kafija, kas pagatavota ar vienu vai otru metodi, garšos dažādi,” stāsta Gatis Silenieks.

Laikam ejot un tehnoloģijām attīstoties, 20. gadsimta sešdesmitajos gados parādījās elektroniskais pumpja kafijas automāts – tas vairs nebija palīgrīks, bet gan jauns mehanizācijas un elektronikas sasniegums, kas dzērienu gatavoja patstāvīgi. Mūsdienās kafijas pagatavošanas ierīces jeb kafijas automātus var iedalīt vairākās grupās: filtra kafijas pagatavošanas iekārtas, mājas kafijas automāti, restorāna automāti jeb manuālās iekārtas un superautomāti, kam var likt pagatavot jebkuru klasisko kafijas dzērienu, nospiežot vienu pogu. Visos segmentos notiek pastāvīga evolūcija, un katram no tiem ir savs pielietojums un sava tirgus niša.

Kafijā sagaršosiet, ar kuru kāju barista izkāpis no gultas

Atšķirībā no kafijas gatavošanas metodēm, kas nemēdz būt labākas vai sliktākas, kafijas automāti gan atšķiras ar jaudu, spēju regulēt kafijas recepti un piemērotību dažādām vajadzīgām, norāda “Narvesen Kafijas kluba” barista Gatis Silenieks.

Kapsulu automāts ir viena no labākajām izvēles iespējām cilvēkiem, kuri mājās pagatavo ne vairāk kā 1–2 tasītes kafijas dienā. Kapsulās kafija ilgāk saglabājas svaiga nekā tad, ja divus mēnešus mājās stāv atvērts kafijas pupiņu iepakojums. Mājas kafijas automātu segmentā laba izvēle ir arī pupiņu automāts, kas pagatavo kafijas dzērienus bez piena – espreso vai melnu kafiju. Tas būs noderīgs arī mazos birojos – vidē, kur tiek pagatavoti 10–15 kafijas dzērieni dienā. Jau nākamais līmenis ir pupiņu automāts ar piena sistēmu, kas gatavo kapučīno, cafe latte un citus populāros kafijas dzērienus ar pienu, izmantojot svaigi maltas kafijas pupiņas.

“Runājot par restorāna iekārtām un superautomātiem, mūsdienās nereti valda stereotips, ka garšīgu kafiju iespējams iegūt tikai no manuālā automāta un tikai ar baristas roku maģisko pieskārienu. Es tam varbūt piekristu pirms 10 gadiem, taču, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šis mīts ir zaudējis jebkādu saikni ar realitāti,” saka Gatis Silenieks. Nereti pat no lielajiem superautomātiem var iegūt garšīgāku kafiju, nekā gatavojot to manuāli. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – manuālās iekārtās gatavotas kafijas garša ir atkarīga no baristas profesionalitātes.

“Lai vienmēr iegūtu vienlīdz garšīgu kafiju, ir ļoti precīzi jāievēro recepte. Un ir arī daudz jāmācās, jāseko līdzi pasaules tendencēm, jāapgūst aktualitātes,” stāsta Gatis Silenieks. “Nereti kafejnīcās strādā baristas, kas savas prasmes apguvuši pirms 10 gadiem vai pat vēl senāk, bet jaunie baristas pārņem profesijas smalkumus – šajā gadījumā krietni novecojušas zināšanas – no pieredzējušajiem kolēģiem. Tāpat kafijā sagaršosiet gan to, ar kuru kāju barista izkāpis no gultas, gan to, ka iepriekšējais klients bijis nelaipns. Superautomāts šādas emocionālas kļūdas nepieļauj, un tajā ieprogrammētā jaunākajām tendencēm atbilstošā receptūra nodrošina nemainīgu dzēriena kvalitāti.”

Kafijas pupiņas sweet point

Gan mājas lietošanai piemērotos automātos, gan restorāna un superautomātos kafijas receptes galvenie kritēriji ir kafijas daudzums, ekstrakcijas laika ilgums un gatavā dzēriena tilpums. Jo detalizētāk kafijas automāti ļauj regulēt šos parametrus, jo precīzāku recepti iespējams izstrādāt. Tas pats sakāms par pienu – kvalitatīvs automāts spēj to uzputot pietiekami, bet ne par daudz, aptur karsēšanu pie optimālajiem 60–65 grādiem utt. Mājas apstākļos atliek vien eksperimentēt un meklēt ideālo garšu.

Savukārt superautomātam, kas kafiju pagatavo, piemēram, “Narvesen” tirdzniecības vietās, receptūru parasti izstrādā darba grupa, testējot daudzas receptes, līdz izdodas atrast optimālo kombināciju jeb, kā to mēdz dēvēt kafijas ekspertu valodā, konkrētās kafijas pupiņas sweet point*. Tā ir ideālā garša, ko izdodas panākt, no pupiņas maksimāli ekstrahējot visu nepieciešamo sabalansētai garšu buķetei. Sasniegt šo Sweet point ir sevišķi svarīgi, ievērojot standartus tādu klasisku dzērienu kā kapučīno, cafe latte, melna un balta kafija, espreso pagatavošanā. Tomēr superautomāti ļauj variēt ar dažādām garšām un sastāvdaļu daudzveidību, tāpēc vienlīdz gardi tajos izdosies arī dzērieni ar garšu piedevām.

“Ja kādreiz esat domājuši, kā tas var būt, ka visās viena tīkla tirdzniecības vietās no Rīgas līdz Daugavpilij kafija garšo vienādi labi, tas ir tieši superautomātu nopelns. Daži eksperti gan uzskata, ka tās ir arī baristu ēras beigas, taču es nedomāju, ka baristām būtu jābaidās palikt bez darba. Viņu galvenais uzdevums ir apkalpot viesus un komunicēt ar klientiem – darīt to, ko nespēj neviena tehnoloģija, uzticot superautomātam nemainīgi augstas kvalitātes kafijas dzēriena pagatavošanu,” rezumē Gatis Silenieks.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top