Kas 1917. gadā notika Portugāles pilsētā Fatimā?
Foto – ilustratīvs
1917. gadā trīs bērni no Portugāles pilsētas Fatimas paziņoja, ka Jaunava Marija viņiem parādījusies, kad viņi ganījuši aitas. Pēc bērnu teiktā, viņa apsolījusi viņiem parādīties sešus mēnešus katra mēneša 13. datumā, un pēdējo reizi, 1917. gada 13. oktobrī, brīnumu redzēs arī citi.
Baumas ātri izplatījās, un noteiktajā dienā Fatimā sāka ierasties daudzi cilvēki. Aptuveni 70 000 cilvēku pulcējās, lai kļūtu par Jaunavas Marijas parādīšanās lieciniekiem. Tomēr viņi neredzēja Jaunavas Marijas parādīšanos, taču viņi nebija vīlušies, jo, pacēluši acis augšup, viņi ieraudzīja to, ko vēlāk nosauca par “Saules brīnumu”.
Saules brīnumi – ko cilvēki redzēja Fatimā
Tā kā uz brīnumu bija sapulcējies liels skaits cilvēku, bija daudz liecinieku tam, kas notika Fatimā. Visi viņi stāsta, ka Saule, kas vienmēr izskatās kā spilgts un statisks objekts debesīs, sāka uzvesties ļoti neparasti – tā it kā tuvojās Zemei, pēc tam atgriezās sākotnējā pozīcijā, griezās ap savu asi un radīja dažādu krāsu zibšņus.
Starp aculieciniekiem bija arī profesors Žozē Marija de Almeida Garets. Pēc viņa teiktā, viņš pamanīja, ka viss apkārt aptumšojās un ieguva ametista (caurspīdīga violetā) krāsu. Pēc tam krāsa mainījās uz intensīvi dzeltenu. Pēc viņa teiktā, apkārt esošie cilvēki sāka izskatīties tā, it kā viņiem būtu dzeltenā kaite (B Hepatīts).
Tajā pašā laikā profesors apgalvoja, ka visas šīs parādības viņš redzējis mierīgā un rāmā prātā. Tas nozīmē, ka tajā brīdī viņš neesot izjutis nekādu emocionālu uztraukumu.
Bērni, kas stāstīja par Jaunavas Marijas parādīšanos
Ko zinātne saka par Fatimas brīnumu
Ja spriežam loģiski, tad 1917. gada 13. oktobrī ar Sauli tiešām nekas nenotika, citādi šo parādību būtu redzējuši cilvēki ne tikai Fatimā, bet arī citās Zemes vietās. Turklāt nekādas dīvainības nav fiksējusi neviena observatorija, kas jau tad novēroja Sauli. Bet kas varētu likt Saulei uzvesties tik lokāli?
Pastāv dažādi pieņēmumi. Pēc Lodzas Tehnoloģiju universitātes darbinieka Artūra Vīrovska (Artur Wirowski) domām, cilvēki varētu būt redzējuši tā saukto “Saules suni”. Tā ir parādība, kad Saules gaisma iet cauri ledus kristālu mākoņiem augstu atmosfērā. Ir zināms, ka šādi mākoņi spēj izgaismot debesis dažādās krāsās, jo tajos ir ledus.
Tomēr aculiecinieki, tostarp preses pārstāvji, stāstīja ne tikai par krāsu maiņu, bet arī par citām dīvainām lietām, kas notika ar Sauli. Piemēram, viņi redzējuši “Katrīnas rata” (nāvessoda instruments) rotāciju, kā arī, kā minēts iepriekš, visdažādākos “trikus”, ko Saule darīja debesīs.
“Saules brīnumu” liecinieku vidū bija preses pārstāvji un pat zinātnieki
To visu var izskaidrot ar masu histēriju apvienojumā ar saules retinopātiju, t. i., acs tīklenes apdegumiem, ko izraisīja ilgstoša Saules vērošana. Pēc Lēvenes Katoļu universitātes Fizikas institūta profesora Ogasta Mesena teiktā, šis stāvoklis jau ir novērots reliģioziem cilvēkiem, kuri reliģisku rituālu laikā ilgstoši skatījās uz Sauli.
1949. gadā 10 000 cilvēku, kuri ilgstoši skatījās uz Sauli, novēroja tādu pašu optisko efektu. Pat Saules aptumsuma laikā nav iespējams skatīties uz Sauli, nepasargājot acis. Mūsu acis nav pielāgotas tik spilgtai gaismai.
Cilvēki ilgstoši ir skatījušies saulē, kā rezultātā ir radušies acu tīklenes apdegumi.
Jāsaka, ka krāsu maiņa ir raksturīgs saules retinopātijas simptoms. Bet kā ir ar Saules kustību pa debesīm? Tas ir, kad cilvēki novirzīja skatienu no Saules uz sāniem, viņiem šķita, ka Saule kustas. Šo versiju apstiprina fakts, ka ne visi klātesošie redzēja “Saules brīnumus”. Iespējams, šie cilvēki bija skeptiski noskaņoti un ilgu laiku nepakļāva savu redzi spilgtai gaismai, atšķirībā no tiem, kuri ticēja bērniem un bija iepriekš noskaņoti redzēt brīnumu.
Turklāt arī kaimiņu ciemu iedzīvotāji neko neparastu neredzēja. Paši aculiecinieki dažādi apraksta redzēto. Tas nav pārsteidzoši, ja pieņemam, ka visi “brīnumi” bija vienkārši saules retinopātijas simptomi. Tomēr strīdi par Fatimas brīnumu turpinās līdz pat šai dienai.
