Kas notiek ar cilvēku, ja viņš iekļūst tornādo epicentrā
Virpuļviesulis jeb tornādo ir gaisa masu spēcīga virpuļveida kustība ap izteiktu vertikālu asi. Tornādo diametrs var būt desmitiem vai simtiem metru. Gaiss tajā rotē ar ātrumu 100 metru sekundē vai pat vairāk, tāpēc tornādo ir ārkārtīgi postošs potenciāls. Tas var noraut ēku jumtus, nolauzt kokus, sagrābt dzīvniekus utt. Bet kas notiek ar cilvēku, ja viņš pēkšņi nonāk šajā “virpulī”?
Cik spēcīgi var būt tornādo
Tornādo izraisa rotējoši negaisa mākoņi, ko sauc par dižšūnām. Šiem mākoņiem raksturīga mezociklona klātbūtne, kas ir gaisa virpulis konvektīvajā vētrā.
Domājams, ka tornādo veidošanos ietekmē mezociklona temperatūras starpība. Tomēr zinātnieki joprojām daudz nezina par šīs atmosfēras parādības rašanās cēloņiem, tāpēc meteorologi nevar iepriekš noteikt vietas, kur tās rašanās varbūtība ir vislielākā. Starp citu, mazi virpuļviesuļi pēdējā laikā vairs nav eksotika arī Latvijā.
Tornādo spēku nosaka pēc Fudžitas—Pīrsona tornādo skalas (EF). Tas ir retrospektīvs novērtējums no 0 līdz 5. To sauc par retrospektīvu, jo to piešķir pēc tam, kad tornādo ir beidzies, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, piemēram, vēja ātrumu, nodarītajiem postījumiem utt.
Parasti tornādo tiek novērtēts ar 5 ballu EF skalā, ja vēja ātrums sasniedz 500 kilometrus stundā vai vairāk. Ar šādu spēku koka karkasa mājas tiek izrautas no pamatiem un burtiski aizlido ievērojamus attālumus, no kokiem tiek noplēsta pat miza, automašīnas tiek paceltas līdz pat 100 metru augstumā un arī dzelzsbetona konstrukcijas tiek nopietni bojātas.
Kas notiek ar cilvēku tornādo laikā
Ja tornādo norauj ēku jumtus un paceļ automašīnas, cilvēks tam nevar pretoties. Izvairīties no tornādo nav viegli un runa nav tikai par to, ka “stabs” pārvietojas ar lielu ātrumu. Ne vienmēr ir viegli to pamanīt, jo vējš, pat ļoti spēcīgs, nav acīm saskatāms. Dažkārt vienīgā pazīme, kas liecina, ka tornādo tuvojas, ir rūkoņa, kas atgādina tuvojošos vilcienu.
Kā ir ar klasisko gandrīz melnas krāsas konusu, ko parasti rāda filmās? Tas rodas, kad tornādo veido kondensācijas piltuvi, kas sastāv no ūdens, putekļiem un gružiem. Pretēji izplatītajam uzskatam nevajadzētu domāt, ka tornādo vienmēr ir redzams no tālienes.
Iedomāsimies, ka cilvēkam nav izdevies iepriekš paslēpties drošā vietā un tornādo viņam tuvojas. Jo tuvāk tas tuvojas, jo spēcīgāks kļūst vējš, un nelielas atlūzas var trāpīt cilvēkam. Kādā brīdī vējš paņems cilvēku un sāks riņķot, paceļot viņu arvien augstāk un augstāk. Dažreiz augstums var sasniegt simtiem metru vai pat kilometrus.
Cilvēka tuvumā lidos koki, stikla un jumtu atlūzas, reklāmas stendi un citi priekšmeti, ko pacels tornādo. Tāpēc pat vislabvēlīgākajā gadījumā ir garantēti nopietni ievainojumi.
Ja cilvēks nonāk virpuļa centrā un netiek sadragāts kritiena rezultātā, tur vēja ziņā būs daudz mierīgāk, taču apstākļi joprojām nav paši labvēlīgākie. Pirmais, ko viņš sajutīs, būs temperatūras izmaiņas, jo iekšpusē var būt par 20 grādiem aukstāks. Turklāt gaiss iekšpusē ir ļoti retināts – apmēram tāds pats kā 8000 metru augstumā.
Tajā pašā laikā atmosfēras spiediens ir ļoti zems. Līdz ar to cilvēks nevar saņemt pietiekami daudz skābekļa. Tāpēc dažu minūšu laikā viņš, visticamāk, zaudēs samaņu.
Kā cilvēki izdzīvo tornādo
Ir diezgan daudz cilvēku, kuri ir iekļuvuši tornādo un izdzīvojuši. Nacionālā okeānu un atmosfēras pārvalde (NOAA) pat ir apkopojusi aculiecinieku liecības. Visi viņi uzskata, ka viņiem ļoti paveicies, ka palikuši dzīvi.
Viens no tiem laimīgajiem, kam izdevās atrasties tornādo iekšpusē un izdzīvot, bija Dalasas iedzīvotājs Kriss Tuvengs. Viņš 2019. gada 20. oktobrī devās uz vietējo picēriju, taču tur nebija gatavas picas, tāpēc viņam tika lūgts pagaidīt. Kamēr viņš gaidīja, negaidīts tornādo burtiski izsūca viņu no ēkas.
Kā stāsta pats Kriss Tuvengs, vienā brīdī viņš atradās tornādo iekšpusē. Viņam izdevās atrast balstu, pie kura pieķerties, taču spēcīgais vējš viņu “noplēsa” un nometa uz kravas automašīnas, kas stāvēja pie picērijas. Vīrietis mēģināja pieķerties motora pārsegam, taču tas viņam neizdevās, un viņš tika norauts uz zemes. Šajā brīdī viņš spēja satvert automašīnas riteni un noturēties, līdz tornādo pārgāja.
Tornādo, kurā bija iekļuvis vīrietis, bija EF3 stipruma. Tas bija vairāk nekā kilometru plats. “Ar vārdiem nevar aprakstīt, kas tas bija. Vairāk nekā šausmīgi,” stāsta Kriss Tuvengs. Viņš pats guva vairākus ievainojumus, kuru dēļ nonāca slimnīcā.
Kriss Tuvengs pēc satikšanās ar tornādo. Foto avots: weather.gov
Vēl viens Teksasas štata iedzīvotāja Šerija Braiena stāsta par tornādo: Tajā liktenīgajā dienā lietus lija jau no paša rīta, bet vakarā tas bija norimis un kādā brīdī iestājās pilnīgs klusums. Tad viņš sadzirdēja skaņu, kas atgādināja krusu, kam sekoja spēcīgs troksnis. Vīrietis atradās garāžā un ieraudzīja, kā metāla vārti vējā sasvērās.
To ieraudzījis, Šerijs ieskrēja mājā, vannas istabā nogulās uz grīdas un apķēra pie grīdas piestiprināto tualetes podu. Vienā brīdī viņš redzēja, kā vanna pacēlās un pazuda virs viņa. Viņu pārsteidza “spēks”, ko “nevar aprakstīt”. Vīrietis sajuta, ka viņš paceļas gaisā un lido ar ātrumu, kas, viņaprāt, pārsniedza 100 jūdzes stundā (160 kilometrus stundā).
Šajā brīdī viņam trāpīja dažādi priekšmeti un ēku sijas. Pēc brīža vējš nometa Braienu uz zemes. Vīrietis saprata, ka ir dzīvs, taču ar to viņa piedzīvojums nebeidzās, jo no debesīm uz viņu sāka krist dažādas atlūzas un gruveši. “Kad atlūzas krita uz manis, es cīnījos, stumdījos un spārdīju visu, kas krita uz mani, cenšoties atbrīvoties,” atcerējās Šerijs Braiens.
Vīrietis bija burtiski apsegts ar atlūzām, taču spēja izveidot pietiekami daudz vietas, lai elpotu. Viņam tika salauzta potīte, un viņš asiņoja. Tomēr viņam izdevās izdzīvot, lai gan viņš iepriekš bija uzmests aptuveni 30 metrus augstumā.
Cilvēkam atrodoties tornādo epicentrā nav viegli, jo pastāv liela varbūtība, ka gaisā paceltie priekšmeti var izraisīt letālus ievainojumus. Kādā brīdī tornādo var atbrīvot cilvēku no savām skavām, kā rezultātā pastāv iespēja tikt sadragātam, krītot no liela augstuma. Un, ņemot vērā Šerija Braina stāstu, pat ja cilvēks izdzīvo “lidojumā” un arī “piezemēšanās” stadijā, viņu var nogalināt no augšas krītošas atlūzas un gruveši. Tāpēc apdraudējuma gadījumā ir jāievēro visi piesardzības pasākumi, lai izvairītos no iesūkšanās “virpulī”. Es ceru, ka Latvija tuvākajās desmitgadēs nepiedzīvos šādas katastrofas.
