Kas notiek, kad Fukušimas ūdens nonāk okeānā un vai tas ir bīstami?
Kodolenerģiju vienmēr ir apvijusi noslēpumaina un bīstama aura. Ņemot vērā radiācijas radītās sekas, no atomelektrostacijām gribas turēties pēc iespējas tālāk. Taču tas nav tik vienkārši, jo mēs dzīvojam tomēr zem vienām debesīm. Arī atomelektrostacijas atrodas tuvu mums un bieži rada problēmas. Un tagad Japāna ir nolēmusi izgāzt ūdeni, kas dzesēja Fukušimas atomelektrostacijas reaktorus, kuros 2011. gadā notika avārija. Tas viss izklausās diezgan bīstami.
Kodolelektrostacijas avārija Japānā
Japāna ir paziņojusi, ka ir sākusi izpludināt attīrītu ūdeni no Fukušimas Daiči atomelektrostacijas. Ūdens, kas sākotnēji tika piesārņots pēc 2011. gada zemestrīces un tai sekojošajiem cunami viļņiem. Cunami radīja traucējumus elektropadevē reaktoru dzesēšanas sistēmām.
Šī Japānas rīcība ir ne tikai izraisījusi daudz strīdu un protestu par notiekošo, tostarp no Ķīnas valdības puses, bet cik drošs ir šis ūdens?
Kāpēc Japāna nolēma izlaist ūdeni no Fukušimas?
Ir pagājuši 12 gadi, kopš Japānas salas Honšu piekrastē notika 9,0 magnitūdas zemestrīce. Tajā gāja bojā vairāk nekā 18 000 cilvēku, un tā izraisīja avāriju Fukušimas Daiči atomelektrostacijā. Kopš tā laika reaktors ir atdzisis, un ir attīrīti 1,3 miljoni tonnu piesārņoto notekūdeņu. Šis ūdens ir uzglabāts vairāk nekā 1000 tvertnēs, taču uzglabāšanas vietas ir ierobežotas, un tagad tas ir jāatbrīvo, veicot spēkstacijas ekspluatācijas likvidācijas procesu.
Plānu ūdens izlaišanai izstrādāja Tokijas elektroenerģijas uzņēmums (TEPCO), un to apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācija, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) un dažādi neatkarīgi zinātnieki. Neraugoties uz to, dažas organizācijas, vides aizstāvji un valstis joprojām iebilst.
Kas ir pret?
Bažas galvenokārt pauž uzņēmumi, kas zvejo šajā teritorijā. Tie baidās, ka tas varētu kaitēt to reputācijai un atbaidīt potenciālos pircējus, jo īpaši vairumtirgotājus. Arī Ķīna ir paudusi skepsi par plāna drošību, un Honkonga ir paziņojusi, ka tā “nekavējoties aktivizēs” kontroli attiecībā uz Japānas jūras produktu importu no tādiem reģioniem kā Tokija un Fukušima.
Arī starptautiska nevalstiska vides aktīvistu organizācija Greenpeace ir paudusi bažas par riskiem, kas saistīti ar dažu radioaktīvo elementu palikšanu ūdenī. Starp tiem īpaši minēti tritijs, ogleklis-14, stroncijs-90 un jods-129.
Dienvidkoreja, neraugoties uz savu atrašanās tuvumu Japānai, ieņēma atturīgāku nostāju. Tās pārstāvji piekrīt plāna zinātniskajiem un tehniskajiem aspektiem, bet nevar to atbalstīt pilnībā. Tas nozīmē, ka šīs valsts zinātnieki tomēr piekrīt, ka ūdens iepludināšana okeānā var radīt zināmus riskus.
Vai atomelektrostacijas ūdens ir drošs lietošanai pārtikā?
Ja viss ir tik labi un saskaņots starptautisko organizāciju līmenī, tad kāda vispār ir problēma? Varbūt visi riski ir stipri pārspīlēti un nav no kā baidīties? Taču šeit mums jāsaprot, ka jautājums nav tikai par to, ka ūdens iepludināšana okeānā var slikti ietekmēt zveju. Galvenā problēma ir tā, ka cilvēki lietos šo ūdeni tādā vai citādā veidā.
Attīrītais ūdens jebkurā gadījumā saturēs kaitīgus izotopus, kas ir bīstami cilvēkiem un jūras ekosistēmām. Tomēr attīrītais ūdens ir filtrēts, un praktiski visi bīstamie izotopi ir atdalīti, izņemot tritija pēdas.
Trītijs ir ūdeņraža izotops, ko ir grūti pilnībā atdalīt no ūdens. Taču tas ir atšķaidīts tiktāl, ka tā līmenis ir ievērojami zemāks par Pasaules Veselības organizācijas (PVO) noteiktajiem normatīvajiem ierobežojumiem. Tritijs tiek uzskatīts par relatīvi nekaitīgu cilvēkam, jo tā vājās jonizējošās īpašības neļauj tam iekļūt cilvēka ādā. Taču, ja tas nokļūst organismā ar dzeramo ūdeni, šķēršļu iekļūt organismā ir daudz mazāk. Ja vien cilvēks nestāv ar spaini un nesavāc ūdeni tieši no izplūdes vietas, risks ir mazs.
No otras puses, joprojām ir iepriekš minētie ogleklis-14, stroncijs-90 un jods-129, kas arī rada risku cilvēkiem. Secinājums ir vienkāršs: ūdens izplūde no Fukušimas spēkstacijas nav laba ideja, taču tā nerada nāvējošu risku visai civilizācijai. Jūras dzīvi izplūdes zonā var tikt zināmā mērā ietekmēta, un sākumā būs rūpīgi jāuzrauga zvejnieku nozvejotie lomi. Cilvēkiem citos kontinentos risks būs minimāls.
Japānas valdība jau ir paziņojusi, ka tā uzraudzīs procesu, un ir apliecinājusi pasaulei, ka pārtrauks to, ja konstatēs neparasti augstu radioaktīvā materiāla koncentrāciju.
Vai ir droši dzert Fukušimas ūdeni?
Teorētiski filtrēšanas procesā radioaktīvie izotopi ir noņemti vai atšķaidīti tiktāl, ka ūdeni var uzskatīt par drošu dzeršanai. Bet kāpēc gan kāds gribētu to dzert? Tas ir jūras ūdens – ir lielāka iespēja, ka jūs nogalinās sāls saturs, nevis atlikušais piesārņojums.
