Kas notiks ar Zemi, ja vidējā globālā temperatūra paaugstināsies par 2 grādiem
2015. gadā 196 valstis parakstīja Parīzes nolīgumu, tādējādi apņemoties nepieļaut, ka vidējā globālā temperatūra paaugstinās par vairāk nekā 2°C .
Svarīgs nolīguma mērķis ir ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. Tomēr pēdējā laikā kļūst arvien skaidrāks, ka šis mērķis netiks sasniegts. Saskaņā ar ANO datiem 2023. gadā temperatūra jau bija par 1,4 grādiem pēc Celsija augstāka par pirmsindustriālo līmeni, tādējādi faktiski sasniedzot Parīzes nolīguma robežu, taču nav šaubu, ka temperatūra turpinās paaugstināties un, visticamāk, sasniegs +2 grādus pēc Celsija virs pirmsindustriālā līmeņa, un var pat paaugstināties vēl vairāk.
Kāpēc par mērķi ir izvirzīts vidējās temperatūras pieaugums par 2 grādiem?
Koncepcija ierobežot klimata sasilšanu līdz diviem grādiem radās daudz agrāk nekā Parīzes nolīgums. Jau 70. gados Jeila Universitātes ekonomists Viljams Nordhauss savos rakstos apgalvoja, ka klimata temperatūras pieaugums par 2 grādiem izraisīs pārmaiņas, ar kurām cilvēce vēl nav saskārusies.
Tomēr daudzi eksperti uzskata, ka nav absolūtas robežvērtības. Saskaņā ar Kalifornijas universitātes (UCLA) klimata zinātnieka Daniela Svaina (Daniel Swain) teikto, nav nekā ģeofiziski “svēta” par diviem, trim vai pusotru grādu pēc Celsija. Tomēr, jo augstāks šis slieksnis, t. i., jo vairāk paaugstinās Zemes vidējā temperatūra, jo smagākas būs sekas.
Kādas būs globālās klimata sasilšanas sekas?
Pensilvānijas Universitātes Pensilvānijas Zinātnes centra direktors Maikls Manns (Michael Mann) uzskata, ka pat pašreizējais līmenis ir pārāk augsts. Jau tagad notiek postoši notikumi – sausums, nepieredzēti spēcīgas viesuļvētras utt. Temperatūras paaugstināšanās par 2 grādiem būtu ļoti slikts notikums, bet temperatūras paaugstināšanās par 3 grādiem varētu nozīmēt civilizācijas galu. Par to viņš raksta savā grāmatā “Mūsu trauslais brīdis“.
No pirmā acu uzmetiena 1,5 un 2 grādu atšķirība nešķiet tik liela. Tomēr Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2018. gada ziņojumā teikts, ka temperatūras paaugstināšanās par 2 grādiem varētu radīt postošas sekas.
Papildu vēl 0,5 grādi nozīmētu Arktikas jūras ledus izzušanu. Ekstrēms karstums kļūs trīs reizes intensīvāks, nekā tas vērojams pašlaik. Zeme, iespējams, zaudēs visus koraļļu rifus. Tas, visticamāk, pietuvinās mūs arī Grenlandes un Rietumantarktīdas ledus segas izzušanas lūzuma punktam. Protams, ledāju zudums izraisīs milzīgu okeāna līmeņa celšanos.
Temperatūra uz Zemes paaugstinās nevienmērīgi
Globālais temperatūras pieaugums ir tikai vidējais rādītājs. Tomēr temperatūra uz Zemes nepieaug vienmērīgi. Visstraujāk sasilst Arktika. Ledāju kušana šajā planētas daļā var izraisīt katastrofālas sekas Klusā okeāna zemienē esošajām salu valstīm.
Vai ir iespēja apturēt globālo klimata sasilšanu?
Saskaņā ar oficiālo versiju tam nepieciešams samazināt siltumnīcefekta gāzu, piemēram, oglekļa, daudzumu. Tomēr zinātnieki līdz pat šai dienai nav pārliecināti, ka globālā sasilšana ir saistīta tikai ar cilvēka darbību. Galu galā klimata sasilšana ir notikusi jau daudz reižu iepriekš. Ir bijuši periodi, kad vidējā temperatūra uz planētas bija daudz augstāka nekā šodien.
Ja pieņemam, ka pie pašreizējās globālās sasilšanas ir vainojams tikai cilvēks, tomēr ir maz ticams, ka tas varētu novērst temperatūras paaugstināšanos par 2 grādiem. Turklāt daži zinātnieki uzskata, ka katastrofa notiks pat tad, ja temperatūra paaugstināsies tikai līdz 1,5 grādiem.
