Kas slēpjas mūžīgā sasalumā?
Lai gan COVID-19 pandēmija oficiāli ir beigusies, tā joprojām atgādina par sevi – pieaug arī ar Mycoplasma pneumoniae inficēto cilvēku skaits, par kuras uzliesmojumu oktobrī tika ziņots Ķīnā. Lai gan “jaunās” pneimonijas cēlonis ir bakteriāls, nevis vīrusu izraisīts, pētnieki infekciju skaidro ar COVID sekām, tostarp karantīnas ierobežojumu atcelšanu un iedzīvotāju imunitātes samazināšanos.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperti brīdina, ka nākotnē var izcelties jauna pandēmija, jo aizvien vairāk slimību no dzīvniekiem tiek pārnestas uz cilvēkiem, turklāt arī klimata pārmaiņas ir saistītas ar iepriekš nezināmu slimību parādīšanos. Tādējādi ledāju un mūžīgā sasaluma kušana jau ir atbrīvojusi daudzus senus patogēnus, un zinātnieki ir nopietni nobažījušies, ka mūžīgā sasalumā “guļošie” vīrusi var izraisīt katastrofālus notikumus.
Ko slēpj mūžīgais sasalums?
Turot rokā ledus gabaliņu, tas, reaģējot uz cilvēka ķermeņa temperatūru, ātri pārvēršas ūdenī. Tas pats notiek ar mūsu planētas ledu, kas kūst, kad atmosfēra ap to kļūst arvien siltāka. Par laimi, joprojām ir daļa, kas vienmēr ir sasalusi, pat vasarā – to sauc par mūžīgo sasalumu.
Līdzīgi kā ledus gabaliņš, paaugstinoties globālajai temperatūrai, mūžīgais sasalums sasilst, atbrīvojot ne tikai siltumnīcefekta gāzes, bet arī tūkstošiem gadu tajā slēpušos mikroorganismus. Šī parādība rada negaidītus draudus un uzsver pašreizējo klimata pārmaiņu sarežģītību.
Mūžīgais sasalums darbojas kā sasalušā oglekļa krātuve, kurā glabājas milzīgs daudzums organisko vielu. Šī sasalšana gadu tūkstošiem ilgi ir noturējusi oglekļa dioksīdu un metānu, neļaujot tiem iekļūt atmosfērā un veicināt globālo sasilšanu. Tomēr, paaugstinoties globālajai temperatūrai, ir sācies paātrināts atkušņa process.
Īpašas bažas rada metāns, jo tam ir daudz lielāks sasilšanas potenciāls nekā oglekļa dioksīdam. Šo emisiju ietekme uz klimatu var izraisīt ekstremālus laikapstākļus, piemēram, karstuma viļņus, sausumu un spēcīgas vētras.
Taču vēl intriģējošāka un satraucošāka ir iepriekš neaktīvo mikroorganismu, kas dzīvo mūžīgā sasalumā, atdzimšana. Daži no šiem mikrobiem, iespējams, ir sasaluši desmitiem tūkstošu gadu atpakaļ, bet, ledum izkūstot, tie atkal var kļūt aktīvi. Tas var radīt negaidītus bioloģiskus riskus.
Un, lai gan zinātnieki mūžīgā sasalumā jau iepriekš ir atklājuši vīrusus un rezistentas baktērijas, tiešas saskares risks cilvēkiem ar šiem patogēniem joprojām ir neskaidrs. Turklāt netiešā ietekme varētu radīt arī netiešas sekas, izmainot ekosistēmas un ietekmējot dzīvnieku un augu populācijas.
Kas ir “X faktors”?
Koronavīrusu pandēmija un superbaktēriju (pret antibiotikām rezistentu baktēriju) parādīšanās nav vienīgie draudi cilvēcei, jo mūžīgā sasaluma aktīvā atkušana varētu izraisīt nāvējoša patogēna, ko sauc par “X faktoru”, rašanos. Turklāt klimata pārmaiņas paātrina ledāju kušanu polārajos reģionos, kur, pēc ekspertu domām, dzīvo pirmatnējie vīrusi.
Atgādināsim, ka bažas par seno vīrusu atdzimšanu pirmo reizi parādījās, kad franču un krievu pētnieku grupa 2014. gadā reaktivēja milzu vīrusu, kas zem Sibīrijas mūžīgā sasaluma bija nogulējis 30 000 gadu. Šo patogēnu nosauca par pandoravīrusu, kas tomēr skar tikai amebas. Un, lai gan tas nerada draudus cilvēkiem, pētījumā teikts, ka līdzīgi gadījumi varētu būt arī nākotnē.
Pēc sensacionālā (lai gan ne jaunā) pētījuma autoru domām, fakts, ka vīruss, kas ietekmē amebas, var tik ilgi izdzīvot mūžīgā sasalumā, ir spēcīgs pierādījums tam, ka vīrusi un citi patogēni, kas inficē dzīvniekus un cilvēkus, var saglabāt lipīgumu arī sasalstot.
Turklāt iepriekšējie pētījumi liecina, ka zoonotisko slimību uzliesmojumu skaits un daudzveidība pieaug, un paredzams, ka mirstības rādītāji turpinās pieaugt vidēji par gandrīz 10 % katru gadu.
Paziņotais apdraudējums
Vēl lielāku satraukumu rada mūžīgā sasaluma atkušanas ietekme uz populācijām dažās pasaules daļās. Profesors Vladimirs Romanovskis, ģeofiziķis un mūžīgā sasaluma laboratorijas vadītājs Aļaskas Universitātē, ar mērierīču palīdzību dažādās pasaules daļās seko mūžīgā sasaluma temperatūrai.
Ja mūžīgais sasalums izkusīs, sekas sabiedrībai varētu būt katastrofālas un izraisīt tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo šajās teritorijās, pārvietošanos. Infrastruktūra, kas uzbūvēta uz sasalušām augsnēm, kļūst nestabila, izraisot augsnes eroziju un īpašuma zaudējumus.
Īpaši pamatiedzīvotāju kopienas saskaras ar nopietnām problēmām, jo viņu tradicionālais dzīvesveids ir cieši saistīts ar šo ekosistēmu stabilitāti. Ja pie tā vēl pieskaitām ekstrēmu laikapstākļu un jūras līmeņa celšanās, tad milzīgs skaits cilvēku visā planētas teritorijā saskaras ar patiesi biedējošām problēmām,” norāda eksperti.
Kad mūžīgais sasalums izzudīs?
Augustā publicētā pētījuma rezultāti, ko veica dažādu valstu zinātnieku grupa, liecina, ka līdz 2100. gadam uz Zemes var izzust lielākā daļa mūžīgā sasaluma, kas atrodas zemes augšējos slāņos. Pie šāda secinājuma pētnieki nonāca, pamatojoties uz pašreizējo klimata tendenču salīdzinājumu ar klimatu, kāds mūsu planētā bija pirms 3 miljoniem gadu.
Saskaņā ar visekstrēmāko sasilšanas scenāriju, kas izklāstīts jaunākajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā, mūžīgā sasaluma daudzums varētu samazināties par 93 %, salīdzinot ar pirmsindustriālo periodu 1850-1900. gadā.
Pamatojoties uz šiem secinājumiem, mūžīgā sasaluma nākotne ziemeļu puslodē izskatās drūma. Turpmākas klimata pārmaiņas un ar tām saistītā mūžīgā sasaluma atkušana varētu izraisīt vēl nepieredzētas vides pārmaiņas,” raksta darba autori.
Un jā, lai cik spekulatīvi arī būtu šādi nākotnes draudi, zinātnieku pēdējos gados atklātais ir pelnījis uzmanību. Lai gan palēnināt mūžīgā sasaluma kušanu nav viegls uzdevums, pastāv stratēģijas, kā mazināt tā riskus, tostarp pastāvīga šīs ledus kārtas uzraudzība un izpēte.
Šai problēmai nav vienkārša risinājuma, jo ir nepieciešama koordinēta globāla rīcība, lai mazinātu klimata pārmaiņas, pielāgotu vietējās kopienas un turpinātu pētījumus par mūžīgā sasalumā paslēptajiem patogēniem. Galu galā ienaidnieks ir jāpazīst. Pretējā gadījumā “X faktors” var mūs pārsteigt.
