Tehnoloģijas

Kimberlīta piltuves un lielākā dimantu ieguve uz Zemes

Pirmā Kimberlīta piltuve

Kimberlīta piltuve Dienvidāfrikā – Foto: travelview/shutterstock

Ne visi ir dzirdējuši vārdu “kimberlīta piltuve”. Pat tie, kas saka, ka šis vārds viņiem ir pazīstams, tomēr nevar atbildēt uz jautājumu, kas īsti ir kimberlīta piltuve. Kimberlīta piltuves jau bija zināmas kopš juvelierizstrādājumu nozares attīstības aizsākumiem un tieši saistībā ar dimantu ieguvi. Dimanti tiek iegūti no kimberlītu piltuvēm. Šī vārda izcelsme ir meklējama Āfrikā, un dimantu ieguve patiešām prasa lielu darba ieguldījumu.

Kas ir kimberlīta piltuve?

Kimberlīta piltuve pēc izmēra ir ļoti liela, tā atrodas ļoti dziļi zemē. Kimberlīta piltuve parasti atrodas vertikālā pozīcijā, šī ģeoloģiskā strūktūra veidojas, magmai izlaužoties cauri Zemes garozai. Pati piltuve ir piepildīta ar kimberlītu.

Pirmo reizi šādu piltuvi atklāja Dienvidāfrikā netālu no Kimberlijas pilsētas. Kopš tā laika, lai arī kur atrastos šāda piltuve, to vienmēr sauc par kimberlīta piltuvi.

Ņemot vērā ģeoloģisko procesu īpatnības, kimberlīta piltuves izmēri ir milzīgi. Kimberlīta piltuve diametrā sasniedz 400-1000 metrus. Dažreiz tā pat sasniedz vēl lielāku izmēru. Pēc būtības šī piltuve ir kanāls, pa kuru senos laikos plūda gāze un izususī magma.

Kas atrodas kimberlīta piltuvē

Piltuvē atrodas vulkāna atliekas, tufam līdzīga zaļganpelēkas krāsas masa un virs tās sadalīta minerālu masa. Tufa pamatā ir tādas vielas kā ksenolīts, flogopīts, olivīns, karbonāti, pirops un citi minerāli.

Vissvarīgākais ir tas, ka tieši no šīm kiberlīta piltuvēm tiek iegūti dimanti, kuri pēc tam tiek apstrādāti.

Pasaulē kopumā ir 1500 kimberlīta piltuvju, taču tikai desmitā daļa no tām ir derīgas dimantu ieguvei. Lielākā daļa no tām nav rentablas, visderīgākās piltuves atrodas Dienvidāfrikā, Indijā un Jakutijā. Interesanti, ka pirmo kimberlīta cauruli Jakutijā atklāja nevis ģeologs, bet gan sieviete – Larisa Popugajeva. Tas notika 1954. gada 21. augustā.

Kimberlīta piltuvēs ir daļa no vulkāka lavas atliekām. Šobrīd to augšdaļa ir iznīcināta erozijas procesu dēļ, bet pamatne un kimberlīta piltuves ir saglabājušās. Pirms daudziem miljoniem gadu vietās, kur atrodas kimberlīta piltuves nebija tik kluss un mierīgs. Tās veidojās gadu laikā lielā dziļumā, zem spiediena, kas ir tūkstošiem reižu lielāks nekā atmosfēras spiediens.

Dimanti atradās desmitiem kilometru Zemes dziļumā, tie bija pakļauti ļoti lielam atmosfēras spiedienam un tie atradās šajā stāvoklī desmitiem un simtiem miljonu gadu. Tagad tos izmanto rotaslietās. Tie ir īsti vēstneši no pagātnes, kuri ir gājuši garu ceļu līdz to iestrādei gredzenos, auskaros vai kaklarotās.

Kimberlīta piltuves un lielākā dimantu ieguve uz Zemes

Raktuves – Foto: etotam

Kā veidojas kimberlīta piltuves

Kimberlīta piltuves izstrādei zemē pakāpeniski tiek izveidota piltuves formas bedre, kuras dziļums sasniedz 600–700 metrus, un augšējās daļas diametrs bieži vien ir salīdzināms ar mazpilsētas lielumu.

Kimberlīta piltuve tiek izmantota tik ilgi, kamēr tā ir rentabla un kamēr atrastos minerālus var pārdot par lielāku naudu, nekā tika iztērēts to ieguvei. Ja tendence mainās un bilance ir negatīva, pakāpeniski minerālu ieguve no piltuves tiek pārtraukta.

Iegūto minerāļu apstrādei blakus ieguves vietai tiek uzbūvēta rūdas ieguves un pārstrādes rūpnīca, kā arī strādājošo izmitināšanai tiek izveidota vesela pilsēta, kurā ir visa nepieciešamā infrastruktūra, izklaides iespējas un pat lidlauks, lai varētu piekļūt vietai.

Bieži vien minerāļi tiek iegūti ar spridzināšanas metodi, kas ir drošākā un lētākā metode, jo pat ekskavatori nespētu tikt galā ar tik lielu minerāļu daudzumu. Sprāgstvielas tiek ievietotas iežu iekšpusē, pēc tam, kad ieži ir sadalīti, tie tiek izvesti ar milzīgām kravas mašīnām, lai “no tiem iegūtu dimantus”.

Kimberlīta piltuve MIR

Kimberlīta piltuve MIR, Jakutijā, Krievijā – Foto: Kristina Rozhina/shutterstock

Lielākā kimberlīta piltuve Krievijā

Lielākā dimantu ieguves vieta atrodas Jakutijā. Tajā dimanti tika iegūti laika posmā no 1957. līdz 2001. gadam. Tas ir samērā neilgs laiks, bet šajā laikā apstrādātās rūdas apjoms bija 68 miljoni tonnas. Tagad šī kimberlīta piltuve vairs netiek izmantota, taču Padomju laikos šajā vietā tika iegūti lielākie dimanti.

Neskatoties uz procesa automatizācijas augsto līmeni, tik un tā dimantu ieguvē ir jāiesaista ļoti daudz cilvēku. Iespējams, drīzumā, lai nodrošinātu šādu piltuvju darbību, būs nepieciešams pāris cilvēku pie datora, bet tas nenotiks tik drīz, kā arī diez vai kāds izdomās kādu vēl efektīvāku metodi dimantu iegūšanai.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top