Kāpēc Ķīnas jaunā digitālā valūta konkurēs ar dolāru – un nevis bitkoinu
Ķīnas nacionālās digitālās valūtas izstrādes galvenais mērķis ir apkarot ASV dolāra hegemoniju – par to pārliecināts ir Sino Global Capital ģenerāldirektors Metjū Grems. Jaunā projekta uzsākšana nekrustojas ar kriptovalūtu pasauli. Turklāt nav nekādas jēgas vērtēt digitālo juaņu no bitkoina lietotāja pozīcijas.
Atgādinām – Ķīnas valdība jau vairākus gadus strādā pie digitālās juaņas un citu blokķēdes projektu izveides valstī. Līdz tās ieviešanai atlicis nedaudz, bet pašai valūtai jākļūst par pirmo digitālo nacionālo projektu pasaulē.
Kaut arī relīze vēl nav notikusi – kriptovalūtas entuziasti jau zina par Ķīnas digitālās valūtas galveno trūkumu. Tas nebūs decentralizēta pēc pilnvērtīgu kriptovalūtu piemēra. Gluži pretēji – visas varas sviras būs valsts galvenās bankas un valdības rokās. Attiecīgi – valūta nedāvās pilsoņiem rīcības brīvību. Tā vienkārši būs uzlabotāka parastās naudas versija – un tas jau apdraud dolāru.
Ķīna necīnīsies ar bitkoinu
Ķīnai jaunās tehnoloģijas nozīmē iespēju veikt “lielu lēcienu” finanšu sfērā un konkurēt ar dolāra pārsvaru pasaulē. Par digitālās juaņas attīstības perspektīvām Grems pastāstīja diskusijā ar Boxmining dibinātāju Maiklu Gu konferencē Unitize.
Metjū Grems: SWIFT, CHIPS, Fedwire ir novecojušas, dārgas un lēnas sistēmas. Ir jau 2020. gads, bet transakcijas joprojām ilgst līdz trim dienām – turklāt par nesamērīgu samaksu. Visas tās tehnoloģijas, kas atbalsta globālo – uz dolāru fokusēto – ekonomiku, parāda savu cienījamo vecumu. Tāpēc Ķīnai ir lielas iespējas šajā sfērā.
Proti – eksperts uzskata, ka jaunais Ķīnas projekts parādīs pasaulei – cik ātra un efektīva var būt nacionālā valūta – it īpaši digitālā formā. Tas citu valstu valdībām ļaus saprast, ka tām jāvirzās tajā pašā virzienā. Bet to iedzīvotāji skaidri apzināsies, ka dolāra hegemonijai nav nemaz tik daudz iemeslu.
Pekina izmanto saīsinājumu DCEP, lai apzīmētu savu nākamo digitālās valūtas elektronisko maksājumu sistēmu. Pēc Maikla Gu teiktā – “valdība ir aizņēmusies daudzas tehnoloģiskas detaļas no blokķēdes”, ieskaitot UTXO tipa koncepcijas.
Tomēr DCEP pēc savas būtības ļoti atšķirsies no publiskajām blokķēdēm pēc bitkoina piemēra. Digitālo juaņu izdos Ķīnas Tautas banka un to pilnībā kontrolēs centrālā banka – tāpat kā tas ir ar citām esošajām nacionālajām federālajām valūtām. Grems uzsvēra, ka cilvēki, kuri visu laiku ir strādājuši ar decentralizētām kriptovalūtām, nevar uzreiz saprast visus DCEP principus.
Saskaņā ar viņa teikto – pieeja nacionālās valūtas projektam no kriptovalūtas lietotāja puses nav visai pareiza. Uz jaunumu jāskatās citādi.
Ķīnas papīra juaņa drīz var kļūt par retumu
Digitālajā juaņā jaunās tehnoloģijas – tostarp no bitkoina aizgūti aspekti – tiek izmantotas citam mērķim. Kā piemēru Gu minēja Ķīnas Starptautisko ekonomisko apmaiņu centra priekšsēdētāja komentāru:
DCEP var reālā laikā savākt datus, kas saistīti ar naudas izveidi, grāmatvedību un tā tālāk. Projekts sniegs noderīgu informāciju naudas masas regulēšanai un monetārās politikas īstenošanai.
Tas nozīmē, ka Ķīnas nacionālā kriptovalūta galvenokārt tiks fokusēta uz saprātīgas konkurences panākšanu ar dolāru un efektīvu finanšu plūsmu regulēšanu pašā valstī. Digitālā juaņa būs pilnībā atvērta centrālajai bankai un valdībai, proti – par kaut kādu cenzūras brīvību nevar būt ne runas. Tāpēc bitkoins ir laba alternatīva projektam, kurš diezin vai kādreiz izkonkurēs BTC kripto entuziastu acīs.
Mēs uzskatām, ka ar tādu pieeju digitālās juaņas izlaides nepieciešamība ir pamatotāka. Digitālie maksājumi Ķīnā ir ļoti populāri, tāpēc jauna projekta uzsākšana noteikti būs pieprasīta. Ņemot to vērā – citu valstu iedzīvotāji uzskatāmi redzēs, kāda var būt nacionālā nauda. Un tas radīs jautājumus par dolāru un pašreizējo finanšu sistēmu, kas patiešām šķiet novecojusi.
Avots: CNBS