Tehnoloģijas

Kosmosa atkritumi gandrīz sabojāja Starptautisko kosmosa staciju

Kosmosa atkritumi gandrīz sabojāja Starptautisko kosmosa staciju

Foto: WikiImages/Pixabay.com

Apmēram 20. gadsimta vidū cilvēce sāka aktīvi izpētīt kosmosu, izmantojot sarežģītas tehnoloģijas. Sākumā simtiem cilvēku katru gadu tika nosūtīti orbītā, un pēc tam kosmosā sāka sūtīt tūkstošiem dažādu objektu. Mēs runājam ne tikai par raķetēm, bet arī par tajās esošajiem satelītiem un citu pētījumu aprīkojumu. Tāpat kā jebkurai citai tehnoloģijai, to mūžs nav ilgs, un pēc to darbības beigām tās turpina lidot ap mūsu planētu kā kosmosa atkritumi. Šodien mūs burtiski ieskauj mazas un lielas jau neizmantotu raķešu un satelītu daļas. Visi šie atkritumi rada lielu risku Starptautiskajai kosmosa stacijai, kas atrodas 408 kilometru augstumā. Naktī uz 23. septembri kosmosa stacijai pastāvēja sadursmes risks ar nenoskaidrotu kosmosa objektu, taču apkalpei izdevās no tā izvairīties. Bet kāds bija šis objekts un kā stacija izvairījās no sadursmes?

Kosmosa atkritumi ir novecojušo kosmosa kuģu atliekas. Tie rada lielu risku visām iekārtām, kas darbojas orbītā. Pašlaik neviens nezina, kā atbrīvoties no šiem atkritumiem.

Piesardzības pasākumi kosmosa stacijā

Kā raksta “Science Alert”, stacijas apkalpe jau iepriekš zināja par iespējamo risku. Atgādināsim, ka šobrīd kosmosa stacijā atrodas amerikāņu astronauts Kristofers Kasidijs, kā arī krievu kosmonauti Anatolijs Ivanišins un Ivans Vāgners. Viņi iepriekš zināja par sadursmes risku ar nenoskaidrotu objektu un pārcēlās uz nodalījumu tuvāk kosmosa kuģim Sojuz MS-16. Sadursmes, ugunsgrēka vai citas nopietnas problēmas gadījumā viņi varētu ātri evakuēties un lidot uz Zemi. Par laimi evakuācija nebija nepieciešama, jo negadījums nenotika.

NASA darbinieki jau iepriekš zināja par sadursmes varbūtību. Pēc viņu aprēķiniem, objektam vajadzēja lidot garām stacijai aptuveni 1,39 kilometru attālumā. Sadursmes varbūtība bija ļoti maza, taču šādās situācijās ekipāža gatavojas sliktākajam notikumu iznākumam – to prasa drošības noteikumi. Katram gadījumam astronautiem tika dota komanda mainīt savu atrašanās vietu stacijā un atrasties tālāk no kosmosa objekta trajektorijas.

Kosmosa atkritumu bīstamība

Kā izrādījās vēlāk, neidentificētais objekts nebija asteroīds, bet gan kosmosa atkritumi. Objekts, kas lidoja garām komsosa stacijai ar starptautisko apzīmējumu 2018-084CQ, izrādījās daļa no japāņu H-2A raķetes otrā posma. Šī raķete eksplodēja 2019. gada februārī 75 lielās daļās. Ņemot vērā to, ka kosmosa stacija ap mūsu planētu pārvietojas ar ātrumu 27 568 kilometri stundā, sadursme varētu būt iespaidīga. Kosmosa objekta, kas lidoja garām stacijai, lielums netika atklāts. Bet sadursmē tas varētu sabojāt saules baterijas vai citas svarīgas kosmosa stacijas daļas.

Šobrīd ir zināms, ka stacijas apkalpe jau ir pārvietojusies atpakaļ savā iepriekšējā atrašanās vietā. Atgādināsim, ka kosmosa stacijas darbinieki veic daudz pētījumu nulles gravitācijā. Piemēram, viņi mēģina tur audzēt augus un novērot dažādu dzīvnieku, piemēram, peles, reakcijas. Darba starplaikos viņi nodarbojas ar personīgām lietām, vingrošanu utt. Laiku pa laikam viņiem ir jāveic drošības instrukciju manevri, tāpat kā vakar. Pēc NASA vadītāja Džima Bridenstīna (Jim Bridenstine) teiktā, kopš 2020. gada sākuma stacija trešo reizi izvairījās no sadursmes ar kosmosa objektiem.

Starptautiskajai kosmosa stacijai arvien biežāk nākas izvairīties no kosmosa atkritumiem, astronauti norāda uz to apjoma pieaugumu. Satelīti un cita orbitālā iekārta tiek palaista kosmosā arvien biežāk. Atgādināsim arī to, ka kompānija “SpaceX” tuvākajā nākotnē vēlas kosmosā nosūtīt 12 000 satelītu, lai uzturētu satelīta interneta Starlink darbību. Šie satelīti nav mūžīgi un pēc tam tie kļūs par kārtējiem kosmosa atkritumiem. Pētnieki vēlas izstrādāt efektīvu veidu, kā iznīcināt visus šo atkritumus, taču neviens no tiem nav izrādījies efektīvs.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top