Tehnoloģijas

Krāpnieki uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes pārstāvjiem

Krāpnieki uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes pārstāvjiem

Foto: Unsplash

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļa (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa) informē par aktuālu krāpšanas veidu. Proti, krāpnieki telefona zvanu laikā uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (ESMA) pārstāvjiem – finanšu regulatoriem, izmantojot iedzīvotāju uzticību, aicina instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem, iegūst viņu norēķinu karšu datus un izkrāpj naudu.

Krāpnieki, izmantojot dažādas saziņas vietnes, zvana personām, kuras ir reģistrējušās virtuālās interneta platformās, kas piedāvā finanšu instrumentu tirdzniecību un investīciju ieguldīšanu t.sk. kriptovalūtās. Zvana laikā krāpnieki prezentē sevi kā ESMA finanšu regulatorus un paziņo, ka uzņēmums, kurā personai ir atvērts konts, nodarbojas ar krāpšanu, legalizē noziedzīgi iegūtu naudu un pārsūta to uz ārvalstu uzņēmumiem, kā rezultātā pret uzņēmumu esot uzsākta krimināllieta un tas tikšot slēgts. Personas tiek informētas, ka pirms uzņēmuma slēgšanas visiem cietušajiem ir jāslēdz atvērtos kontus un jāatgriež tajos esošie līdzekļi, līdz ar to esot nepieciešams rakstīt iesniegumu par konta slēgšanu. Mēdz būt arī gadījumi, kad cietušajiem konti virtuālās tirdzniecības platformās nekad nav bijuši, taču tādos gadījumos krāpnieki pārliecina cietušos, ka kāds tos ir izveidojis uz viņu vārda, līdz ar to vienalga esot nepieciešama to slēgšana.

Ja cietušie atsakās iesaistīties komunikācijā, tad krāpnieki draud, ka pret viņiem pašiem tiks uzsākta krimināllieta un tie tikšot iesūdzēti tiesā.

Ja cietušie iesaistās komunikācijā:

  • Krāpnieki lūdz instalēt datoros programmatūras, kā, piemēram, TeamViewer QuickSupport, AnyDesk u.c., ar kuru palīdzību krāpnieki attālināti pieslēdzas cietušās personas datoram, veicot krāpnieciskas darbības ar cietušās personas kontiem un maksājumu līdzekļiem.
  • Vienlaikus cietušajiem tiek teikts, ka lai atgrieztu tiem kontā esošos naudas līdzekļus ir jābūt aktīvai bankas norēķinu kartei, t.sk. cietušajiem tiek norādīts konkrēts minimālais atlikums kādam ir jābūt bankas norēķinu kartes kontā.
  • Līdzekļu atgriešanai tiek lūgts reģistrēties tādās platformās kā GUARDA, PAYEER, AVALONSEC, BLOCKCHAIN u.c. Lai aktivizētu šīs platformas, esot jāveic pirkums ar bankas norēķinu karti.
  • Cietušie tiek pierunāti aizņemties pēc iespējas lielāku summu ātro kredītu izsniegšanas kompānijās, aizbildinoties, ka tas ir nepieciešams, lai uzlabotu cietušo kredītreitingu un viņi varētu saņemt atpakaļ maksimāli iespējamo summu. Pēc kredītu saņemšanas, izsniegtā summa tiek novirzīta uz krāpnieku izvēlētajiem kontiem, t.sk. kriptovalūtu kontiem.

Tādējādi krāpniecisko darbību rezultātā, ļaundari piekļūst ne tikai cietušo personu datoriem, bet iegūst arī cietušo bankas norēķinu karšu un to kontu informāciju, ko tālāk izmanto, lai izkrāptu finanšu līdzekļus, novirzot tos uz krāpnieku izvēlētajiem kontiem.

Valsts policija veic pārbaudi par šāda veida gadījumiem un aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, nebūt pārlieku uzticīgiem komunikācijā ar nepazīstamiem cilvēkiem, nepakļauties šantāžai, neizpaust savus personas un elektronisko maksāšanas līdzekļu (kredītkaršu) datus citiem cilvēkiem un pēc nepazīstamu cilvēku lūgumiem neinstalēt savos datoros jebkāda veida programmatūras, tādējādi pasargājot sevi no riska kļūt par iespējamās krāpniecības upuriem.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top