Ziņas

Kura valsts kļūs par pirmo kriptovalsti?

Kriptoekonomika

Kriptovalūtas nav naudas vai banku aizstājējs, bet degviela jauna tipa ekonomikai, kas rodas mūsu acu priekšā, un varas institūcijām vajadzētu saprast, ka šai sfērai pieder nākotne. Ja kāda valsts nekonkurēs par kapitālu, ko rada kriptoekonomika, tā neizbēgami atpaliks no citām.

 Sacīkstes par pirmās kriptovalsts titulu

Nav vērts maldināt sevi: kriptovalūtas nekur nepaliks, ar tām tiks radīta ne viena vien bagātība –investoru nākamos summāros ienākumus daži novērtē triljonos dolāru.

Jautājums ir par to, vai valstis varēs ātri adaptēties šai jaunajai ekonomiskajai realitātei un kļūt par īstām kriptovalstīm – jurisdikcijām, kur kriptovalūtas ir atļautas, tiek precīzi un taisnīgi regulētas, apliktas ar nodokļiem, iesaistītas vairākos ekonomikas līmeņos un vienlaicīgi kalpo kā ražotājspēks un globāls politisks instruments. Protams, tas nenotiks vienā mirklī, bet vienas valstis šai ceļā būs veiksmīgākas par citām.

Dažas valstis spēlējas ar ideju par nacionālo digitālo valūtu, bet pagaidām tie ir projekti, tālu no realizācijas – un īpaši grūti ir iedomāties centralizētu valūtu ieviešanu šai kvalitātē.

Tomēr ir daudz jomu, kur valdības investīcijas varētu dot diezgan lielu labumu pilsoņiem. Piemēram, Igaunijā, kur, kā zināms, ir elektroniskās pilsonības programma, elektroniskās personas apliecības ļauj balsot un ņemt kredītus internetā, ir vienota sertifikācijas un kredītreitinga sistēma – to visu var realizēt, izmantojot pilnībā decentralizētu blockchain.

Valsts un pilsoņu iespēju paplašināšanu var veicināt arī decentralizētas identifikācijas sistēmas ieviešana (tādu projektu piemēri ir Civic, uPort un Thekey), bez tam kriptovalūtās var vākt ziedojumus.

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Lieta tāda, ka, ja valsts nekonkurēs par kapitālu, ko rada kriptoekonomika, tā neizbēgami atpaliks no citām, – un dažas nelielas valstis šeit ir saskatījušas sev iespējas.

Singapūra, Honkonga, Igaunija un Šveice kļūst par kriptoekonomikas centriem; Šveice vien 2017. gada pirmajā pusgadā ICO ietvaros piesaistīja 500 milj. dolāru – otrā vieta pēc ASV.

Kas jādara, lai ietu kopsolī ar laiku?

  1. Nepieciešams stimulēt pilsoņus iegūt kriptovalūtu, nevis atturēt no tā. Svarīgi ir rādīt piemēru, jo kriptovalūtu turēšana ir pirmais solis uz to sapratni, bet pašreiz prese ap tām rada kaut kādu mistisku un negatīvu tēlu. Valdībām ir jāstimulē savi resori un amatpersonas iegūt kriptovalūtas, un pat jānodrošina tiem kādi aktīvi šīs vides apgūšanai.
  2. Valstij vajadzētu pieaudzēt tehnoloģisko pieredzi, palielināt budžetus un nolīgt jaunus cilvēkus, kā arī ieguldīt naudu jaunu speciālistu apmācībā, lai tie nebūtu deficīts. Izglītības sistēmai būtu jākoncentrējas uz datorzinātnēm – no agras bērnības, jo bērni, kuri mācās no spēlēm un mobilajām lietotnēm, labāk par visiem saprot digitālo aktīvu vērtību. Nepieciešamas arī investīcijas saistītajā infrastruktūrā, piemēram, elektroenerģētikā – kriptoekonomika patērē daudz elektrības.
  3. Šim procesam jāpiesaista komercbankas un centrālā banka – tām jāapzinās, ka ne visas kriptovalūtu kompānijas praktizē mahinācijas, un, ka šajā biznesā nav nekā nosodāma – ja ievēro vairākus noteikumus. Tuvākajā laikā bankas nekur neliksies – turklāt, iespējams, tās būs galvenie spēlētāji šajā laukumā, jo lietotāji tām uzticas, bet pagaidām neuzticas kriptovalūtu sistēmām tā iemesla dēļ, ka trūkst pietiekamas sapratnes par to darbības principiem. Kriptovalūtas nav naudas vai banku aizstājējs, bet degviela jauna tipa ekonomikai, kas rodas mūsu acu priekšā.

Pēc visa spriežot, pašreiz citu attīstīto valstu fonā priekšgalā izraujas Japāna: tā ir pasludinājusi bitkoinu par likumīgu maksājumu līdzekli un atbalsta reģistrētās biržas. Tādējādi kriptobizness kļūst perspektīvs uzņēmējiem, investīcijas kriptovalūtās – pievilcīgas institucionālajiem un privātajiem investoriem, bet pašas kriptovalūtas – par populāru digitālo aktīvu, kuru var tērēt desmitiem tūkstošu veikalu visā valstī.

Tādu politiku var minēt kā piemēru, bet ne visiem ir viegli tam sekot – Japānā pastāv konsensa kultūra, kas atbilst blockchain pamatprincipam, un turklāt valstī ir liela digitālās naudas un dažādu punktu un kuponu izmantošanas pieredze, tāpēc kriptovalūtas ir trāpījušas mērķī.

Skalas pretējā galā atrodas Izraēla, ļoti tehnoloģiska valsts ar plaukstošiem startapiem. Tomēr tur bankas padara gandrīz neiespējamas legālas investīcijas kriptovalūtās, bet attiecīgo uzņēmēju un servisu dzīve ir apgrūtināta, turklāt tas skaidrojams galvenokārt ar dezinformāciju un skaidras normatīvās bāzes trūkumu.

Taisnīguma labad jāmin, ne viss ir atkarīgs no valdības – arī citām ieinteresētajām pusēm ir liela nozīme. Atbildīga sabiedrības informēšana – plašsaziņas līdzekļu uzdevums. Investīciju kopienai, tostarp riska kapitāla investoriem, ir jāstimulē, nevis jāatgrūž uzņēmēji, kuri pie tiem nāk ar kriptoprojektiem.

Arī šai nozarē strādājošajām kompānijām ir liela atbildība: tām jāuzstāda augsti standarti, jāizvairās no negodprātīgiem kontrahentiem un kopumā jāizskaidro šī joma varas iestādēm un tirgus dalībniekiem.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top