Mainings

Kāpēc kriptovalūtu mainings Salvadorā var izraisīt ekoloģisku katastrofu

Kriptovalūtu mainings Salvadorā

Pēc bitkoina kā likumīga maksāšanas līdzekļa pieņemšanas Salvadorā vietējā valdība paziņoja par daudzām ar digitālajiem aktīviem cieši saistītām nacionālajām iniciatīvām. Viena no tām ir liela maininga centra izveide, kura enerģijas patēriņu nodrošinās vulkānu ģeotermālā enerģija. Tomēr šī ideja nav tik efektīva – kā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena.

Bitkoinu ieguve, izmantojot vulkāna ģeotermālo enerģiju, ir Salvadora prezidenta Najiba Bukeles iniciatīva. Ideja bija par ekoloģiski tīru BTC mainingu, kas vulkāna aktivitātes rezultātus pārvērstu digitālā valūtā.

Elektrostaciju pirmo reizi parādīja 2021. gada septembra beigās. Kā video anotāciju prezidents publicēja vārdu savienojumu “pirmie soļi”.

Tajā pašā laikā valstī ar kriptovalūtu notiekošais kopumā tiek kritizēts ne pirmo reizi. Tostarp to darīja arī Ethereum izveidotājs Vitaļiks Buterins. Viņš uzskatīja, ka kripto kā maksāšanas līdzekļa ieviešanu tādā tempā un tādā veidā var raksturot kā “pieņemšanu ar varu”. Taču pati digitālo aktīvu uzspiešanas koncepcija ir pretrunā ar brīvības ideju, kas kriptovalūtu nišā ir ļoti svarīga.

Prezidenta Najiba Bukeles lēmumu kritizējis arī Salvadoras ekologs Rikardo Navarro izdevumā Decrypt. Eksperts tajā dalās ar ne gluži pozitīvu redzējumu par notiekošo.

Ģeotermālā enerģija joprojām maksā vairāk – nekā nafta, citādi mēs to jau būtu izmantojuši daudz aktīvāk. Galarezultātā notiks tas, ka mēs vienkārši “pirksim” vairāk naftas.
Proti – eksperts liek saprast, ka šī iniciatīva nekādā veidā neuzlabos ekoloģisko situāciju valstī, jo tai joprojām ir vajadzīgi neatjaunojamie enerģijas avoti.

Tai pat laikā pati idejas būtība par bitkoinu mainingu, izmantojot vulkāna enerģiju, bija iegūt kriptovalūtu, nekaitējot apkārtējai videi. Turklāt tas izskatījās īpaši perspektīvi, ņemot vērā aso bitkoina kritiku saistībā ar draudiem dabai šī gada pavasarī – tostarp no Īlona Maska puses.

Navarro apšaubīja arī Bukeles lēmumu attīstīt vēl viena projekta – “kripto pilsēta” blakus vulkāniem – infrastruktūru. Eksperts turpina.

“Runāt par šīs pilsētas celtniecību pie vulkāna ir tas pats, kas domāt, ka tu esi bagāts, jo dzīvo blakus bankai.”

Atgādināsim, ka šeit runa ir par atsevišķas bitkoina pilsētas izveidi valsts ietvaros. Tās galvenajai īpatnībai vajadzētu būt nodokļu neesamībai, izņemot PVN. Tādējādi valdība vēlas piesaistīt valsts teritorijā veiksmīgus kriptovalūtu investorus – un pie viena arī kapitālu.  Papildus ekonomiskajām izmaksām pastāv arī potenciālas ekoloģiskās problēmas. Pēc Navarro teiktā – ģeotermālās enerģijas patērēšanai ir nepieciešams tvaiks no gruntsūdeņiem. Turklāt dažos Salvadoras reģionos vērojams dzeramā ūdens deficīts – tādējādi aktīva vulkānu izmantošana situāciju tikai pasliktinās.

Ekologa skepticismu atbalstīja Starptautiskās ģeotermālās asociācijas izpilddirektore Marita Brommere. Lūk, viņas teiktais.
“Salvadora ir zināma ar savu ģeotermālo potenciālu. Taču, ja prezidents sola kaut ko izdarīt nākamo sešu mēnešu laikā – tad tas nav izpildāms.”

Izskanējušās idejas realizāciju eksperte neuzskata par tuvākā laika perspektīvu.

Pēc viņas sacītā – tāda mēroga projektu realizēšanai nepieciešami gadi. Proti – Bukele savos plānos ir pārāk optimistisks – diezin vai tie tuvākajā laikā tiks iemiesoti dzīvē.

Tik radikālas idejas ir nolemtas saņemt kritiku, tāpēc tamlīdzīgu notikumu attīstību varēja paredzēt. Daudzi cilvēki tomēr joprojām uzskata kriptovalūtas par kaut ko nelikumīgu un krāpniecisku, tāpēc viņi pretosies citu virzītajām inovācijām. Un, lai gan šķiet, ka bitkoina popularizēšana Salvadorā patiešām ir nedaudz pārmērīga – jebkurā gadījumā valsts dara daudz, lai popularizētu kripto. Tāpēc decentralizācijas cienītāji var tikai priecāties par izveidojušos situāciju.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Lasītākas ziņas

To Top