Tehnoloģijas

Kukaiņi-kiborgi, kas spēj meklēt sprāgstvielas

Kukaiņi-kiborgi, kas spēj meklēt sprāgstvielas
Mūsdienās virszemes mīnas, bumbas un citas eksplozīvas ierīces atrod karavīri-sapieri vai speciāli apmācīti suņi. Tomēr katru reizi viņi riskē ar savām dzīvībām, tāpēc zinātnieki mēģina izstrādāt jaunas metodes sprāgstvielu atrašanai, un to neitralizēšanai tiek izmantoti roboti. ASV zinātniekiem nesen izdevās ievietot elektrodus siseņu smadzenēs un pārvērst tos kiborgos, kas sēj sajust eksplozīvās ierīcēs esošās vielas. To noteikšanas precizitāte ir 80% – vienīgi radītajā tehnoloģijā ir vairāki nozīmīgi mīnusi.

Pētnieki zināja, ka tad, kad uz siseņu taustekļu receptoriem nonāk dažādas vielas – viņu smadzenēs aktivizējas pilnīgi atšķirīgas zonas. Viņi iedomājās – ja Amerikas siseņa (Schistocerca americana) galvā implantētu elektrodus, kas uztver reakcijas uz dažādām smakām, tad tie varēs atpazīt sprāgstvielu daļiņu klātbūtni gaisā. Lai pārbaudītu savu hipotēzi, pētnieki veica eksperimentu.

Kukaiņi prot atrast sprāgstvielu

Kā jau iepriekš tika teikts – zinātnieki siseņa smadzenēs implantēja elektrodus, kas uztver neironu elektrisko aktivitāti, reaģējot uz smaržu. Elektrodi tika pievilkti pie ierīces, kas piestiprināta uz kukaiņu muguras ienākošo signālu pastiprināšanai. Tad kukaiņu taustekļi tika pakļauti dažādu sprāgstvielu daļiņu iedarbībai. Tādā veidā zinātnieki noskaidroja – tieši kādas smadzeņu zonas aktivizējas pie to vai citu ķīmisko savienojumu smaržām.

Pētījuma otrajā posmā kukaiņi tika ievietoti dažādās telpās, kurās gaiss bija piesātināts ar dažādu sprāgstvielu daļiņām. Pēc zinātnieku aprēķiniem – katrs atsevišķs kukainis atpazina vielas veidu ar 60% precizitāti, bet, izmantojot vairākus kukaiņus, precizitāte palielinājās līdz 80%. Tie ir visai labi rezultāti – taču dažu tehnoloģijas trūkumu dēļ kukaiņus-kiborgus nevar izmantot kā sapierus.

  • Pirmais lielais trūkums ir tas, ka pēc elektrodu ievietošanas smadzenēs un signālu pastiprinātāju uzstādīšanas uz muguras kukaiņi nevar patstāvīgi pārvietoties. Pat eksperimenta laikā tos nācās vest ar ratiņiem – tāpēc nesanāks izlaist siseņus mīnētos laukos, lai meklētu sprāgstvielas. Tomēr iespējams, ka pētniekiem izdosies samazināt elektrodu un pastiprinātāju izmērus.
  • Otrs trūkums ir tāds, ka pēc elektrodu ievietošanas smadzenēs kukaiņi dzīvoja ne ilgāk par septiņām stundām. Taču tā nav nemaz tik liela problēma, jo kukaiņi jau tāpat nav nekādi ilgdzīvotāji – turklāt ar dažām stundām pilnībā pietiktu, lai veiksmīgi veiktu militāro misiju.

Jāatzīmē, ka tā nav pirmā sprāgstvielu meklēšanas tehnoloģija, izmantojot sīkas radības. 2019. gadā kompānija Raytheon pazinoja, ka izstrādā ģenētiski modificētas baktērijas, kas spēj atrast mīnas un signalizēt par to atrašanās vietu spilgti mirdzot.

Avots: New Scientist

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top