Kur atrodas Zemei tuvākais melnais caurums?
Saskaņā ar zinātnieku aprēķiniem Piena Ceļa galaktikā varētu būt līdz pat 100 miljoniem melno caurumu. Tās ir vietas ar tik spēcīgu gravitāciju, ka tajās iekritušie objekti nekad neatgriežas. Melnie caurumi pat piesaista gaismas fotonus, kas tiek uzskatīti par visātrākajiem objektiem Visumā – būdami spēcīgi gaismas absorbētāji, melnie caurumi vienmēr ir tumši, no kā arī cēlies to nosaukums.
Tā kā melnajiem caurumiem trūkst jebkādas luminiscences un formas, zinātnieki tos nevar tieši saskatīt ar teleskopiem, tāpēc tos ir ļoti grūti pētīt. Zemei tuvāko melno caurumu astronomi atrada 2023. gadā, un tas ir ļoti svarīgs atklājums. Vai atrastais objekts varētu mūs iesūkt un izraisīt cilvēces galu?
Kas ir melnais caurums
Lai saprastu, kas ir melnie caurumi, vispirms jāatceras, kas ir gaismas ātrums. Šis termins attiecas uz gaismas fotonu ātrumu – tas ir 299 792 458 metri sekundē. Visumā nav nekā tāda, kas varētu pārvietoties ātrāk par gaismu.
Melnie caurumi ir vietas ar tik spēcīgu gravitāciju, ka tās ietekmē nonāk pat liela ātruma gaismas fotoni. Tiek uzskatīts, ka melnie caurumi rodas pēc tam, kad supermasīvas zvaigznes pārtrauc termonukleāros procesus un izdziest. Kad zvaigzne izdziest, tā sāk sarukt līdz neitronu zvaigznes izmēram. Zvaigznes degšanas procesā rodas neticami liels daudzums liela blīvuma masas, kas izkropļo telpu. Izveidotajam melnajam caurumam ir notikumu horizonts – robeža, no kuras objekti nevar izkļūt atpakaļ.
Kas notiek melnajā caurumā
Katrs melnais caurums ir atšķirīgs, tiem ir dažādi izmēri un īpašības. Tas ir tik sarežģīts objekts, ka tā uzbūvi grūti pat izskaitļot. Par to, kas notiek ar objektiem melnā cauruma iekšienē, zinātnieki spriež tikai pēc sarežģītiem aptuveniem aprēķiniem.
Tiek uzskatīts, ka pat ļoti lieli objekti melnajā caurumā iekrīt ļoti ātri – runa ir par sekundēm. Katrs melnā cauruma “upuris” maina savu formu, un viņam telpa un laiks pārstāj eksistēt kā atsevišķas parādības. Saskaņā ar teoriju objekti melnajā caurumā kļūst gari un līdzinās makaroniem, kas virpuļo katla centrā.
Pastāv daudzi pieņēmumi par to, kas atrodas melno caurumu iekšienē. Daži zinātnieki uzskata, ka tur ir citi Visumi, taču saspiestā formā.
Kā zinātnieki atklāj melnos caurumus
Visi melnie caurumi atrodas tālu no Zemes, turklāt teleskopiem tie ir neredzami. Neraugoties uz to, astronomi ir izstrādājuši vairākus veidus, kā tos medīt, un, pateicoties tiem, jau ir apstiprināta vairāku desmitu melno caurumu eksistence. Raksta sākumā minējām, ka to ir aptuveni 100 miljoni, taču tas ir tikai sarežģītu aprēķinu rezultāts, jo mūsdienu zinātnieki fiziski nebūtu varējuši atklāt tik daudz kosmisko objektu.
Astronomiem ir iespēja nojaust melnā cauruma esamību, koncentrējoties uz tuvumā esošo zvaigžņu gaismas izkropļojumiem. Dažreiz blakus esošās zvaigznes sāk krist melnā cauruma ietekmē, kļūst karstas un izstaro spēcīgu starojumu, ko var redzēt ar teleskopu. Par melnā cauruma klātbūtni var liecināt arī tuvumā esošo zvaigžņu vāja mirgošana.
Tuvākais melnais caurums
Daudzus gadus tika uzskatīts, ka Zemei tuvākais melnais caurums ir HR 6819, kas atrodas 1000 gaismas gadu attālumā. Taču zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka tā ir dubulta zvaigžņu sistēma bez melnā cauruma.
Uz Zemei tuvākā melnā cauruma titulu pretendēja arī objekts, kas atrodas Vienradža zvaigznājā pie zvaigznes V723 Mon. Tas varētu atrasties 1120 gaismas gadu attālumā.
Saskaņā ar Space.com datiem Zemei tuvākais melnais caurums ir Gaia BH1. Tas atrodas 1560 gaismas gadu attālumā, Čūskneša zvaigznājā. Tas tika atklāts ar Eiropas Gaia teleskopu un Gemini zemes observatoriju Havaju salās. Ar tiem pašiem instrumentiem tika atklāts arī melnais caurums Gaia BH2, kas atrodas 3800 gaismas gadu attālumā, Kentaura zvaigznājā.
Slavenākais melnais caurums, iespējams, ir Strēlnieks A*. Tas atrodas pašā Piena Ceļa galaktikas centrā, 26 670 gaismas gadu attālumā.
Neviens melnais caurums, pat šobrīd tuvākais, nevar izraisīt Zemes bojāeju – kosmiskā mērogā tie ir tuvu, bet ne tik tuvu, lai mūs kaut kā ietekmētu. Tikai tieša sadursme ar melno caurumu var izraisīt mūsu planētas bojāeju, un zinātnieki uzskata, ka tuvāko miljardu gadu laikā tas nav iespējams. Kādu dienu Saule iznīks, bet nav skaidrs, vai tā pārvērtīsies melnajā caurumā, jo, lai tas notiktu, ir jāsakrīt noteiktiem faktoriem.
Atrasts melnais caurums, kas atrodas vistuvāk Zemei – vai tas ir bīstams?
