Tehnoloģijas

82 % eiropiešu labprāt neatgriezeniski izdzēstu kaut ko no tā, ko 2021. gadā publicējuši sociālo mediju profilā

82 % eiropiešu labprāt neatgriezeniski izdzēstu kaut ko no tā, ko 2021. gadā publicējuši sociālo mediju profilā

„Kaspersky” ir laidis klajā produktīvas Eiropas aptaujas rezultātus, kas atklāj patērētāju izpratnes līmeni un attieksmi pret datu aizsardzību un digitālajām pēdām internetā. Aptaujā noskaidrots, kā uzskati par datu aizsardzību internetā atšķiras atkarībā no valsts un paaudzes. Visneapdomīgāk pret datu kontroli izturas Z paaudze, jo daudzi vēlas, lai viņi varētu neatgriezeniski izdzēst agrāku publikāciju tiešsaistē. Rezultāti parāda visās valstīs izplatītu problēmu, ka lielākā daļa respondentu nezina vai nav pārliecināta, kā var kontrolēt savu digitālo klātbūtni vai ko varētu darīt, ja gribētu pārvaldīt savu tiešsaistes personību.

Pētījumā tika aptaujāts vairāk nekā 8500 interneta lietotāju no 16 gadu vecuma 11 valstīs, un respondentu vidū tika konstatēta plaši izplatīta neizpratne par šķietamo kontroles līmeni, kāds viņiem ir pār savu tiešsaistes identitāti, jo ievērojams skaits kļūdaini uzskatīja, ka sociālo mediju kontus un publikācijas var neatgriezeniski izdzēst. Tāpat interesanti, ka jaunāki ļaudis, piemēram, Z paaudzes patērētāji, labprātāk gribētu kaut ko dzēst no 2021. gadā publicētā (86 %) salīdzinājumā ar tikai 75 % par 35 gadiem vecāku ļaužu starpā.

Kam nespiest “Patīk”

Ziņas, ko mēs neatzīmējam ar “Patīk” sociālajos medijos, var būtiski ietekmēt citu uzskatus par mums. Patērētāji visā Eiropā apzinās, ka darbībām tiešsaistē var būt sekas, un informēja, ka daži jautājumi bija riskantāki un provocējošāki par citiem, tādējādi potenciāli ietekmējot priekšstatu un pat nodarbinātības izredzes.

Pēc 38 % patērētāju domām, potenciāli visvairāk nodarbinātības izredzēm vai attiecībām kaitē ziņas, kas tiek uzskatītas par invalīdus pazemojošām. Savukārt aptuveni trešdaļa (34 %) respondentu norādīja, ka pret Covid-19 vakcināciju vērstu ziņu kopīgošana vai pret transpersonām vērsts izteiksmes veids (32 %) arī var ietekmēt karjeras iespējas.

Nav piemērots darbam

Gandrīz puse direktoru atzina, ka meklējuši kolēģa klātbūtni internetā pēc pievienošanās uzņēmumam un atraduši kaut ko, ko nosodīja, savukārt vairāk nekā 40 % respondentu sacīja, ka pazinuši kādu, kura darbu vai karjeru negatīvi ietekmējis vecs ieraksts sociālajos medijos. Neraugoties uz to, gandrīz trešdaļa respondentu nekad nav pārskatījusi vai dzēsusi savus vecos ierakstus sociālajos medijos.

Klātbūtnes internetā radītais priekšstats daudziem sagādā problēmas. Kopumā 42 % patērētāju apgalvo, ka viņu sociālo mediju profili viņus neatspoguļo patiesi. Vēl 48 % norāda, ka citiem var rasties nepareizs priekšstats par viņiem no viņu interneta meklējumu vēstures.

Turklāt lielākā daļa (81 %) 16–21 gadu vecu respondentu kļūdaini uzskata, ka viņiem ir pilnīga vara kaut ko neatgriezeniski izdzēst no savas klātbūtnes internetā.

Pēdējās gribas atļauja

Miljoniem aizsaulē aizgājušo aiz sevis atstāj sociālo mediju profilus un interneta meklēšanas vēsturi. Daudziem, protams, nerodas iespēja pirms tam pārskatīt savus digitālos pēdu nospiedumus. Šajā aptaujā tika konstatēts satraucošs izpratnes trūkums: gandrīz trešdaļa (30 %) patērētāju nav apdomājusi, kas pēc nāves notiks ar viņu digitālajiem pēdu nospiedumiem, un gandrīz piektdaļa (19 %) kļūdaini pieņem, ka visi viņu sociālo mediju konti tiks automātiski izdzēsti uz visiem laikiem.

Turklāt saskaņā ar aptaujas rezultātiem 37 % apgalvo, ka viņi bez problēmām piekļūtu mirušo vecāku sociālo mediju profiliem, ja testamentā būtu atstāta pieteikšanās informācija. Tomēr respondenti to īsti neattiecināja uz sevi. Tikpat liela procentuālā daļa nebūtu ar mieru atstāt testamentā savu sociālo mediju pieteikšanās informāciju.

„Dati seko mums visur, tie kļūst par daļu no mums un paliek kopā ar mums visu mūžu. Bieži vien dati, kurus mēs izpaužam šodien, neatspoguļo to personu, kāda mēs būsim rīt,” komentē „Kaspersky” Starptautiskās pētniecības un analīzes grupas galvenais drošības pētnieks Deivids Emms. „Mums ir labāk jāizprot izpausto datu ietekme laika gaitā un kā tā turpmāk var mainīt mūsu dzīvi. Pats galvenais, mums ir jāapzinās, vai un cik lielā mērā mēs varam neatgriezeniski izdzēst mūsu veco digitālo identitāti, kas vairs neatspoguļo mūsu vērtības. Piemēram, izmantojot „Kaspersky Security Cloud”, mēs redzam, kur atrodas mūsu dati un kā mēs varam tos aizsargāt, lai izveidotu drošāku vidi.”

Ir svarīgi palielināt izpratni par datu aizsardzības pārvaldību un personas „tiesībām tikt aizmirstai”, jo rezultāti liecina par augošu plaisu starp ļaužu priekšstatu par kontroli pār savu klātbūtni internetā un īstenību. Kontrole pār saviem datiem kļūst par patērētāju galveno uzdevumu, un skaidra priekšstata nodrošināšana par saviem digitālajiem pēdu nospiedumiem ir izšķirīgi svarīga, lai aizsargātu rītdienas pasauli.

Viss pārskats pieejams šeit.

Par „Kaspersky”

Kaspersky” ir starptautisks kiberdrošības un digitālās informācijas aizsardzības uzņēmums, kas dibināts 1997. gadā. „Kaspersky” dziļā draudu pazīšana un drošības zināšanas nepārtraukti pārtop inovatīvos drošības risinājumos un pakalpojumos, lai aizsargātu uzņēmumus, izšķirīgi svarīgas infrastruktūras, valdības un patērētājus visā pasaulē. Uzņēmuma visaptverošajā drošības klāstā ietilpst labākā galiekārtu aizsardzība un vairāki specializēti drošības risinājumi un pakalpojumi cīņai ar sarežģītiem un mainīgiem digitālajiem apdraudējumiem. Vairāk nekā 400 miljoni lietotāju ir aizsargāti ar „Kaspersky” tehnoloģijām, un mēs palīdzam 240 tūkstošiem korporatīvo klientu aizsargāt to, kas viņiem ir vissvarīgākais.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Lasītākas ziņas

To Top