Visas ziņas

Latvijas darba tirgū ir izteikts ilgtspējas speciālistu deficīts

Latvijas darba tirgū ir izteikts ilgtspējas speciālistu deficīts

Nefinanšu ziņošana, kas drīzumā kļūs par pienākumu lielajiem uzņēmumiem, vēlme iekļauties atbildīgas piegādes ķēdēs, rada pieprasījumu pēc jaunas profesijas – ilgtspējas speciālistiem, kurus Latvijas augstskolas nesagatavo, saka Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.

Šobrīd Latvijā uzņēmumi ilgtspējas speciālistu deficīta problēmu risina, pārkvalificējot un audzinot tos uzņēmuma iekšienē, vai aicinot šādus darbiniekus no citām valstīm, kur var iegūt šādu izglītību. Daži uzņēmumi arī pārvilina ilgtspējas speciālistus pie sevis no citiem uzņēmumiem. Tomēr ar to nepietiek.

“Ir izveidojusies paradoksāla situācija, proti, lai gan Latvijā šādus speciālistus nesagatavo, darba devēji prasa piecu darba gadu pieredze šajā jomā, kas nav realizējams, jo Latvijā pirmie ilgtspējas vadītāja amati un atbildības jomas darba sludinājumos sāka parādīties vien 2021./2022. gadā,” ar novērojumiem dalās Eva Selga.

Tam, ka šobrīd uzņēmēju gaidas ilgtspējas jomā stipri pārsniedz piedāvājumu, piekrīt arī Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

“Tāpēc, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām, mēs jau tagad piedāvājam apgūt ilgtspējas speciālistiem nepieciešamas zināšanas moduļos, piemēram, Vadības zinātņu un Finanšu programmās, turklāt kopā ar starptautiskajiem partneriem pašlaik top kopīgā maģistrantūras programma,” stāsta rektore.

Programmas “Sustainable Management and Business Analytics”, kuru šobrīd Banku augstskola veido kopā ar Gdaņskas universitāti Polijā un Brno Tehnoloģiju universitāti Čehijā, izstrādē piedalās visu trīs augstskolu mācībspēki, studentiem būs iespēja mācīties katrā no trīs augstskolām, lai apgūtu ilgtspējīga biznesa vadītājam, kas darbību balstīs datu analīzē, nepieciešamās prasmes.

Programmas izveidē uzklausīti un izzināti arī nozares ekspertu, studentu un absolventu viedokļi visās trīs iesaistītajās valstīs. Uzņemšana varētu sākties pēc gada.

Arī Pasaules Ekonomikas foruma ziņojuma “Nākotnes darba tirgus 2023” dati rāda, ka ilgtspējas speciālisti šobrīd ir viena no pasaulē visvairāk pieprasītājām profesijām, atpaliekot tikai no mākslīga intelekta un mašīnmācīšanās speciālistiem.

“Ilgtspējas speciālistam ir svarīgi saprast biznesa procesus un integrēt ilgtspējīgu pieeju visos soļus, tas prasa gan biznesa izpratni, gan spējas strādāt ar liela apjoma datiem un spēt pārliecināt citus par pārmaiņu nepieciešamību,” skaidro Eva Selga.

Tāpat šādam speciālistam jābūt zināšanām un izpratnei par Apvienoto Nāciju organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī zināšanām par korporatīvo pārvaldību.

“Prognozes liecina, ka ilgtspējas speciālistu deficīts tikai pieaugs, tāpēc, pilnīgi noteikti, šī būs viena no nākotnes darba tirgū pieprasītākajām profesijām,” saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas valdība šā gada 4. jūnija sēdē lēma, ka lielajiem uzņēmumiem jau, sākot ar nākamo, bet vidējiem un mazajiem, no 2026. gada, būs jāpāriet no pašreizējās nefinanšu ziņojumu sniegšanas uz jaunu ilgtspējas informācijas sniegšanu, kas atbilst Eiropas Komisijas apstiprinātajiem standartiem, tātad arī valsts kapitālsabiedrībām šī būs svarīga aktualitāte.

Par Banku augstskolu

Banku augstskola ir valsts dibināta, starptautiski atzīta augstākās izglītības iestāde, kas jau 30  gadus ir viena no atpazīstamākajām Latvijas biznesa skolām. Šobrīd tā īsteno kopskaitā 12 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos latviešu un angļu valodā. Banku augstskola Latvijas tautsaimniecībai ir devusi vairāk nekā 12 000 absolventu, no kuriem daudzi ir Latvijā un Eiropā plaši atpazīstamu uzņēmumu vadītāji un nozaru eksperti.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top