2019. gadā sākās pasaules mēroga sacīkstes par centrālo banku kriptovalūtu ieviešanu (CBDC), savukārt Ķīna šajā ziņā ir tikusi tālāk par citiem. Tas lika rīkoties arī citām pasaules bankām, un Lietuva, šķiet, negrasās būt izņēmums.
Lietuvas Bankas izdotais dokuments parāda šīs valsts ambīcijas un viedokli par pašreizējo situāciju kripto industrijā.
Dokumentā teikts, ka pēdējā laikā CBDC ir piesaistījis ievērojamu politiķu un zinātnieku uzmanību. Dokumentā tiek akcentētas blokķēdes tehnoloģiju inovācijas un progress Lietuvā.
Dokumenta autori koncentrējušies uz drošu un ekonomiski efektīvu instrumentu pārrobežu maksājumiem, maksāšanas līdzekļu deficīta problēmu risināšanas veidiem un elastīgu risinājumu dažādiem mērķiem.
Dokumentā izdalīti vairāki CBDC tipi ar dažādiem parametriem – kriptovalūtu “tikai mazumtirdzniecībai”, “vairumtirdzniecībai”, kā arī “aktīvs, kas vērts uz investoru peļņas iegūšanu”.
Lietuvas Bankas valdes loceklis Marius Jurgilas teica:
“Ir interesanti vērot, cik ātri attīstās digitālie aktīvi un valūtas. Regulatoriem nav saprātīgi būt tikai uzraugiem, jo tas liek viņiem kā vecākiem būt neapmierinātiem ar to, ka viņu vecāku kontrole ir novecojusi”.
Jurgilas arī teica, ka optimālai pieejai regulēšanā jāreducējas risku novēršanā un praktiskas pieredzes gūšanā par digitālo valūtu izmantošanu kontrolējamā vidē. Saskaņā ar viņa sacīto – “aizsardzība pret jaunām tehnoloģijām – tā jau ir novecojusi koncepcija”.
Dokumentā tiek secināts, ka mūsdienu tehnoloģijas var apmierināt globāla risinājuma vajadzību, kas nodrošinātu dažādu pasaules centrālo banku digitālo valūtu saskaņotu darbību.
Dažādu valstu centrālās bankas – tostarp Francijas, Japānas, Taizemes un Singapūras – tagad pēta iespēju ieviest savas kriptovalūtas.
