Tehnoloģijas

Vai eksistē melnās planētas?

Kas ir melnās planētas

Foto: non c/shutterstock.com

Vismelnāko planētu Visumā atklāja NASA kosmiskais teleskops Spitzer. Kvēlojošās gāzes bumbas vai “karstā Jupitera”, ko sauc par HD 149026b, temperatūra ir aptuveni 2040 grādi pēc Celsija, kas ir apmēram 3 reizes augstāka nekā uz Venēras – Saules sistēmas karstākās planētas klinšainās virsmas. Tā ir tik karsta, ka astronomi uzskata – šis debess ķermenis absorbē gandrīz visu savas zvaigznes siltumu un atspoguļo ļoti maz gaismas. Objekti, kas neatstaro saules gaismu, ir melni. Tātad – HD 149026b var būt ne tikai vismelnākā zināmā planēta Visumā, bet arī pati karstākā.

Eksotiskās eksoplanētas

Vēl viens melnais Jupiters TrES-2b, uz kura temperatūra var sasniegt 980 grādus pēc Celsija, tika atklāts 2011. gadā, izmantojot NASA kosmisko teleskopu Kepler. Riņķojot tikai 4 miljonu kilometru attālumā no savas zvaigznes, gāzes gigants gandrīz neatspoguļo saules starus. Ja TrES-2b apskatītu tuvumā, tad tas izskatītos kā melna gāzes bumba ar mazliet sarkanu nokrāsu – īsta eksotika starp eksoplanētām.

Atgādinām – ap Zemi riņķojošais kosmiskais aparāts Kepler tika speciāli izstrādāts, lai meklētu planētas ārpus mūsu Saules sistēmas. Tomēr tādā attālumā – un TrES-2b atrodas 750 gaismas gadu attālumā no Zemes – tas nav tik vienkārši, kā nofotografēt Mēnesi vai Marsu. Izmantojot par fotometriem sauktus gaismas sensorus, kuri nepārtraukti monitorē desmitiem tūkstošu zvaigžņu gaismu, Kepler meklē regulāru zvaigžņu aptumšošanos. Šādi spilgtuma kritumi var norādīt, ka zvaigznes priekšā – attiecībā pret Zemi – garām iet planēta, bloķējot daļu zvaigznes gaismas.

Kā raksta National Geographic – kad planēta iet garām savai zvaigznei, tad tās aizēnotā puse ir vērsta pret Kepler. Bet, kad planēta sāk griezties sānis un “aiz” savas zvaigznes, tad tās pret sauli vērstā puse pagriežas pret skatītāju. Zvaigžņu gaismas daudzums palielinās tikmēr, kamēr planēta, kļūstot neredzama kosmosa teleskopam, pilnībā aiziet aiz savas zvaigznes.

Mūsdienu datoru modeļi paredz, ka karstie gāzes giganti, kas riņķo ļoti tuvu savām zvaigznēm, var būt tikai tikpat tumši kā Merkurs, kurš atspoguļo apmēram 10 procentus no saules gaismas, kas uz tā nonāk. Bet TrES-2b ir tik tumšs, ka atspoguļo tikai vienu procentu zvaigznes gaismas, kas sasniedz tā virsmu. Tas nozīmē, ka esošos modeļus, iespējams, nepieciešams pārskatīt. Bet kas šīs eksoplanētas padara melnas?

Iespējams, ka atbilde uz šo jautājumu ir nedaudz citā pieejā – konkrētāk, infrasarkanajā teleskopā Spitzer, kas spēja izmērīt no HD 149026b izstaroto starojumu. Jāatzīmē, ka karstais Jupiters HD 149026b tiek uzskatīts par plūdmaiņu planētu, tāpēc tā vienu pusi vienmēr ietekmē tā zvaigznes stari. Astronomi uzskata, ka šī melnā planēta, iespējams, ir ļoti karsta saules apspīdētajā pusē – un daudz aukstāka tumšajā pusē.

NASA oficiālajā tīmekļa vietnē teikts, ka iepriekš tamlīdzīgu parādību šis kosmosa teleskops novēroja planētai Upsilon Andromedae B. Abu planētu gadījumā siltums pa virsmām nesadalās vienmērīgi. Tas ir pretēji tam, kas notiek uz Jupitera, kur temperatūru starpība ir minimāla. HD 149026b atrodas 256 gaismas gadu attālumā no Herkulesa zvaigznāja un ir vismazākā no zināmajām tranzīta planētām, kuru lielums ir tuvu Saturna lielumam, bet kodolam vajadzētu būt blīvam un  70-90 reizes pārsniegt Zemes masu. Planēta riņķo ap savu zvaigzni ik pēc 2,9 dienām.

 

 

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top