Mūsdienu tendences kriptoaktīvu tiesiskajā regulēšanā Eiropas Savienībā | Kriptomedia - Kriptovalūtu Ziņas
Ziņas

Mūsdienu tendences kriptoaktīvu tiesiskajā regulēšanā Eiropas Savienībā

Mūsdienu tendences kriptoaktīvu tiesiskajā regulēšanā Eiropas Savienībā

Jāatzīmē, ka vairumā valstu, kas saskārušās ar jauno regulēšanas priekšmetu kriptovalūtu veidā, varas iestādes sākotnēji visai uzmanīgi izturējās pret šo instrumentu – to pamatojot ar bažām par tā izmantošanu “ēnu” ekonomikas mērķiem.

Tamlīdzīga piesardzīga pieeja bija raksturīga arī vairumam citu valstu – līdz pat pilnīgam maininga un kriptovalūtu apgrozības aizliegumam dažās no tām.

Mūsdienu periodu raksturo kriptoaktīvus regulējošās normatīvi tiesiskās bāzes izstrāde, spēkā stāšanās un modernizācija, balstoties uz jau iegūto pieredzi un ņemot vērā, ka tādi aktīvi jau ir kļuvuši par neatņemamu pasaules ekonomikas daļu, un likumdošanas adaptācija jaunajiem apstākļiem ir kļuvusi nepieciešama un neizbēgama. Kā vienu no pašlaik esošajām tendencēm var nosaukt regulatīvās iedarbības no valstu puses pastiprināšanu saistībā ar izskatāmo tiesisko attiecību objektu. Turklāt jurisdikcijas, kas atšķiras ar samērā liberālu pieeju kripto aktīvu regulēšanā, var tikt pakļautas zināmas spiedienam no pasaules lielāko ekonomiku puses, kas vērsts uz to, lai nepieļautu tādu jurisdikciju izmantošanas iespēju operācijām, kas ir apšaubāmas no vispārpieņemto pieeju viedokļa saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanu.

2018. gada novembrī Maltā stājās spēkā likumu kopums, kas saistīti ar blokķēdi: Digitālo inovāciju likums (The Malta Digital Innovation Authority Act/MDIAA), Inovāciju tehnoloģiju, vienošanos un servisu likums (The Innovative Technology Arrangements and Services Act/TAS) un Akts par virtuālajiem finanšu aktīviem The Virtual Financial Assets Act/VFAA) .

Tādējādi Malta kļuva par vienu no pirmajām jurisdikcijām, kas ieviesusi attīstītu kriptovalūtu regulēšanu un, kā zināms, valsts varas iestādes šo jurisdikciju pozicionē kā digitālajiem aktīviem maksimāli “draudzīgu”. Šīs darbības jau izraisījušas PVF reakciju, kura pārstāvji savā ziņojumā atzīmējuši augstos riskus, kas saistīti ar Maltas varas iestāžu darbībām. PVF ziņojumā arī minēts, ka blokķedes tehnoloģiju straujā attīstība Maltā tiek uzskatīta par draudiem valsts finanšu sistēmas stabilitātei. PVF pārstāvji arī atzīmēja, ka Maltas Finanšu pakalpojumu pārvalde (MSFA) šobrīd jau izjūt nopietnu spiedienu saistībā ar jurisdikcijas pieaugošo popularitāti. Galvenos riskus ziņojuma autori saskata daļā par cīņu pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Vēl agrāk – 2018. gadā (gandrīz uzreiz pēc minēto likumprojektu pieņemšanas) analogas pretenzijas Maltai izteica Eiropas Bankas pārvalde (EBA), kas izpilda finanšu novērotāja funkcijas ES. Tiesa – šīs pretenzijas formāli bija saistītas nevis tieši ar likumprojektu pieņemšanu, bet ar naudas atmazgāšanas novēršanu principā. Tomēr – tas izrādījās pietiekami, lai izbeigtu sadarbību ar Maltas bankām no vairāku lielāko ASV banku puses, kas kļuva par lielu problēmu Maltas finanšu sistēmai.

Šis piemērs ilustrē ES regulatoru piesardzīgo attieksmi pret likumdošanas un uzraudzības institūciju darbībām nacionālā līmenī kriptovalūtu regulēšanas sfērā. Tā EBA 2019. g. 9. janvāra Ziņojumā ar ieteikumiem Eiropas komisijai saistībā ar kriptoaktīviem tieši tiek norādīts, ka nesaskaņas starp tādām darbībām dažādās valstīs var radīt riskus “vienlīdzīgiem spēles noteikumiem”. EBA uzskata – neraugoties uz to, ka relatīvi zemais kriptovalūtu tirgus aktivitātes līmenis, kāds vērojams pašlaik ES, neietekmē finansiālo stabilitāti – tomēr pastāv riski patērētājiem, kas ES līmenī tagad netiek izskatīti. Šī tirgus attīstība arī norāda uz nepieciešamību turpmāk pārskatīt EC likumdošanu cīņā ar naudas atmazgāšanu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Eiropas komisijas pārskatā teikts par nepieciešamību vispusīgi analizēt esošās problēmas finanšu sektorā un ārpus tā robežām, lai noteiktu tos pasākumus, kādi ES līmenī var būt nepieciešami minēto risku minimizēšanai. Ieteicams arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kripto aktīvu saskaņotību grāmatvedībā.

Turklāt 2018. gadā EBA tikai izvērtēta ES likumdošanas par finanšu pakalpojumiem piemērojamība (savas atbildības sfēras robežās) kripto aktīviem un noteikts darbību plāns 2019. gadam, lai pastiprinātu ar kripto aktīviem saistīto nacionālo iestāžu darbības monitoringu un informācijas atklāšanas patērētājiem praksi. Tādējādi EBA darbība kripto aktīvu tiesiskās regulēšanas sfērā vērsta uz ES kopēju pieeju veidošanu tādai regulēšanai.

Tāpat arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu pārvalde (ESMA) savā 2019. g. 9. janvāra paziņojumā presei norāda, ka vairāki kriptoaktīvi pašreiz iziet ārpus esošās finanšu regulēšanas ietvariem, kas rada ievērojamus riskus investoriem, kuriem ir ierobežota aizsardzība, vai kuriem nav nekādas aizsardzības, investējot šajos kripto aktīvos. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus un investoru interešu adekvātu aizsardzību visas Eiropas Savienības riskos, prezumēta nepieciešamība konstatētās problēmas pieteikt ES līmenī. Tādējādi, neraugoties uz to, ka dažās ES valstīs tiek mēģināts izveidot attīstītu un tostarp attiecībā pret kripto aktīviem samērā “draudzīgu” likumdošanas bāzi – ES regulatori, kas atbild par monitoringu finanšu sfērā, pamatojas uz nepieciešamību harmonizēt ES valstu likumdošanu par kriptoaktīviem, kas – ar lielu varbūtību – nozīmē izmaiņu ieviešanu normatīvi tiesiskajos aktos valstīs ar kriptovalūtām lojālu politiku gadījumā, ja pēc monitoringa rezultātiem uzskatīs tādus aktus par neatbilstošiem vispārējām pieejām, kādas pieņemtas ES līmenī.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top