Kāpēc Nvidia vēlas iegādāties ARM un kāpēc tas ir vissvarīgākais darījums 40 gadu laikā
Uzņēmums Nvidia pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno iegādāties kompāniju ARM Holding par 40 miljardiem dolāru. Summa nav maza pat tehnoloģiju nozarei, raugoties uz to vien, ka 40 miljardi ASV dolāru ir desmitā daļa no “Tesla” kompānjas īpašuma, taču pagaidām nekas nav īsti skaidrs saistībā ar šo darījumu. Kā šis darījums ietekmēs datoru nozari? Kāds tam sakars ar mākslīgā intelekta attīstību? Kas notiks ar mobilajām ierīcēm, no kurām lielākā daļa izmanto ARM arhitektūru? Centīsimies atbildēt uz šiem jautājumiem.
Kas ir ARM arhitektūra?
Būtībā “ARM” ir uzņēmums (“ARM Holding”), bet tā ir arī procesora arhitektūra, kuru ir izstrādājis uzņēmums “ARM”. Tās pilnais nosaukums, starp citu, ir “Advanced RISC Machines”, tāpēc saīsinājums ir “ARM”. Tā izstrādā un licencē ARM procesoru arhitektūru. Un tādi uzņēmumi kā Qualcomm, Apple un Samsung izstrādā procesorus, balstoties uz ARM arhitektūru.
Mūsdienās praktiski visām maza izmēra ierīcēm ar akumulatoru ir procesori, kas ir balstīti uz ARM arhitektūru.
“ARM Holding” savām tehnoloģijām piedāvā divu veidu licences. Pirmā attiecas uz mikroshēmu dizainu: ražotājs maksā “ARM Holding” naudu, izmantojot galvenokārt ARM tehnoloģijas, ieskaitot dizainu. Šī ir vienkāršākā iespēja, ko izmanto daudzi viedtālruņu ražotāji. Otra iespēja ietver tikai ARM arhitektūras izmantošanu.
Kompānijai ir arī tiesības ražot savus procesorus ar savu dizainu un citām funkcijām. Tikai dažas kompānijas tā dara, viena no tām ir kompānija “Apple”, kas ražo ARM atbalstītus procesorus iPhone un iPad, un tagad mikroshēmas Mac datoriem (Apple Silicon).
Kāpēc Nvidia vēlas iegādāties ARM?
Diskusiju laikā par darījumu iegādāties ARM, uzņēmuma “Nvidia” amatpersonas sacīja, ka ARM galvenā biznesa stratēģija paliks neskarta. “Nvidia” daļēji pērk ARM, lai piekļūtu plašajam licencēšanas partneru lokam, un šie uzņēmumi var turpināt izmantot ARM intelektuālo īpašumu tāpat kā līdz šim. Bet vai “Nvidia” vajadzēja tikai ARM licenciātus? Protams, nē.
Pretēji izplatītajam uzskatam, Nvidia ražo ne tikai videokartes un mikroshēmas. Tas nodrošina arī mikroshēmas datu centriem, un mākslīgā intelekta skaitļošanas sistēmām. Uzņēmums ir pielāgojis savus GPU, lai apstrādātu milzīgu datu apjomu, un daudzējādā ziņā ir apsteidzis konkurentus, tostarp “Intel”.
“Nvidia” varēs izmantot ARM tehnoloģiju, vienlaikus integrējot savus risinājumus. Pēc darījuma noslēgšanas “Nvidia” plāno uzbūvēt milzīgu datu centru, lai pētītu mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kuras var izmantot dažādās jomās, ieskaitot uz ar ARM tehnoloģijas balstītu superdatoru.
Tomēr “Nvidia” mērķos ietilpst daudz kas vairāk kā tikai mākslīgā intelekta attīstība. ARM iegāde garantē tā dominējošo stāvokli pasaules tirgū – mākoņdatu centros. “Nvidia” ir palicis tikai viens konkurents – “Intel”, un ar ARM palīdzību tas varēs situāciju mainīt. Kā?
Mūsdienu viedtālruņi izmanto lielu datu apjomu, kam vislabāk piemērotas ir ARM mikroshēmas; tehnoloģiju un 5G attīstība tikai palielinās nepieciešamību pēc informācijas apstrādes, ARM šajā ziņā ir labāks nekā “Intel”.
Piemērs nav jāmeklē tālu: TSMC, procesoru ražotājs, kas pārgāja uz ARM, ir kļuvis par vienu no nozares līderiem, izvirzoties priekšplānā aiz “Intel”.
ARM iegāde atrisina visas “Nvidia” problēmas cīņā ar “Intel” un serveru tirgus pārņemšanu. Uzņēmums pārtrauks atkarību no “Intel” un AMD, un varēs nemanāmi apvienot augstas veiktspējas ARM procesorus ar saviem GPU.
Ne velti šis darījums tiek saukts par vienu no vissvarīgākajiem pēdējās desmitgades laikā. Pēdējo reizi līdzīgs darījums tika noslēgts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad tikko parādījās datoru tirgus.
Kas notiks ar citiem uzņēmumiem pēc ARM iegādes
“Nvidia” – šobrīd kā ARM klients – atzīmē, ka uzņēmums saglabās savu darbības neatkarību. Tādā ziņā, ka “Nvidia” turpinās darboties kā meitasuzņēmums. Citiem vārdiem sakot, darījums nekaitēs citiem uzņēmumiem vai ARM darbiniekiem. Tas ir svarīgi, jo ARM galvenais IP licencēšanas bizness paliks nemainīgs. Dažādi partneri, kas pašlaik licencē ARM tehnoloģiju, piemēram, mobilie giganti Apple un Qualcomm, to var turpināt darīt. Tomēr mēs vēl nezinām, vai “Nvidia” nākamajos patentētajos projektos izmantos ARM tehnoloģiju.
Cits jautājums ir, vai šis darījums vispār notiks. ARM ir daudz partneru Ķīnā, un, ja uzņēmums nonāks amerikāņu rokās, ASV teorētiski varētu noteikt sankcijas un pārtraukt Ķīnas pārdevēju piekļuvi ARM tehnoloģijām. Jā, viņi to var. Tāpēc darījums jāapstiprina ASV, Lielbritānijas un Ķīnas pretmonopola iestādēm.
Pagaidām ARM pieder japāņu investīciju firmai “SoftBank”. “ARM Holding” tā iegādājās 2016. gadā par 32 miljardiem ASV dolāriem. Nākamajos gados pieprasījums pēc ARM mikroshēmām palielinājās; līdz 2016. gada beigām visā pasaulē tika pārdoti vairāk nekā 95 miljardi šo mikroshēmu (tikai 2016. gadā – 17,7 miljardi). 2020. gada marta beigās kopējais pārdoto ARM mikroshēmu skaits pārsniedza 160 miljardus. Interešu konflikts nebija, kad uzņēmums piederēja “SoftBank”. Ar “Nvidia” ir pavisam cita lieta.
Kā mainīsies viedtālruņi pēc “Nvidia” ARM iegādes
Visi mūsdienu viedtālruņu procesori (sistēmas uz mikroshēmas, jeb SoC) ir veidoti, izmantojot ARM un citas tehnoloģijas, tāpēc šim darījumam būs nopietna ietekme uz nākotnes mobilajiem procesoriem. Arm partneri ir Apple, Qualcomm, Samsung un daudzi citi. Šie uzņēmumi var turpināt piekļūt esošajiem un nākamajiem ARM komponentu dizainiem, kā arī savām arhitektūras licencēm. Bet kur ir garantija, ka vienā brīdī “Nvidia” nepārdomās un nepārņems visas tehnoloģijas sev? Šajā gadījumā viedtālruņu tirgus saskarsies ar milzīgu triecienu. Šis scenārijs ir maz ticams, taču to nevar pilnībā izslēgt.
Ir arī vērts atzīmēt, ka Qualcomm ir sava GPU izstrādes komanda Adreno, bet “Samsung” ir noslēdzis līgumu ar AMD attiecībā uz nākotnes mikroshēmu izstrādi. Tāpēc viedtālruņiem ar “Nvidia” grafiku pašlaik nav acīmredzama partnera.
ARM un GeForce, iespējams, paliks atsevišķas “Nvidia” biznesa jomas. Mēs varēsim izjust ARM iegādes ietekmi uz kopējo uzņēmuma budžetu, jo šķiet, ka “Nvidia” cer izmantot savus GPU, lai licencētu augsta budžeta klientus, kuri tagad ir ARM partneri. Bet šis potenciālais finanšu process, visticamāk, notiks tikai tad, kad ARM sāks atmaksāt savus ieguldījumus. Līdz šim “Nvidia” nav teicis, ka ARM pirkums kaut kā ietekmēs tā videokartes.
Protams, tā ir ilgtermiņa perspektīva, kas tiks realizēta nākamajā desmitgadē. Tikmēr “Nvidia” būs jāsabalansē esošo ARM klientu cerības ar centieniem iekarot nākotnes tirgu, sākot no datu apstrādes līdz AI un grafikai viedtālruņos. Tas var būt sarežģīts uzdevums, ja esošie partneri nolems pārrunāt savas vienošanās, ņemot vērā šo pirkumu. Tagad regulatoriem ir jāizlemj, vai šis pirkums atbilst plašākām tehnoloģiju nozares interesēm.
