Vai pēc 90 gadiem beidzot būs izdevies atrisināt Amēlijas Mērijas Erhartes un pazudušās lidmašīnas noslēpumu?
Foto – ilustratīvs
Amēlija Mērija Erharte 1932. gadā kļuva par pirmo sievieti piloti, kas pārlidoja Atlantijas okeānu. Tikai piecus gadus vēlāk viņa izvirzīja sev vēl ambiciozāku mērķi – aplidot pasauli ar nelielu divdzinēju Lockheed Model 10 Electra lidmašīnu. Lidojuma laikā viņas lidmašīna pazuda netālu no Hovlendas salas Klusajā okeānā. Meklēšanas operācija, kas tolaik bija lielākā un dārgākā ASV Jūras kara flotes vēsturē, bija bez rezultātiem. Lidmašīnas pazušanas noslēpums nav atrisināts un turpina piesaistīt pētniekus. Tomēr Deep Sea Vision pētnieku komanda apgalvo, ka viņiem, iespējams, ir izdevies pielikt punktu Marijas Erhartes traģiskajam ceļojumam.
Mērijas Erhartes lidojums apkārt pasaulei
Savas karjeras laikā sieviete uzstādīja daudzus pasaules rekordus. Viņa kļuva par pirmo cilvēku pasaulē, kas viena pati pārlidojusi Kluso okeānu no Havaju salām līdz Oklendai (Kalifornijā). Jāteic, ka agrāk visi šādi lidojumi beidzās traģiski. Turklāt bojā gāja tik daudz pilotu, ka mēģinājumi tos veikt bija pat aizliegti.
Tomēr Mērija Erharte neapstājās uz lauriem un sapņoja par lidojumu apkārt pasaulei. Lai piepildītu šo sapni, viņa nolēma izmantot lidmašīnu Lockheed Model 10 Electra, ko saņēma dzimšanas dienā no Purdue universitātes, kurā viņa pasniedza.
Pirmais mēģinājums tika veikts 1937. gada 17. martā. Kopā ar Erharti bija jālido diviem navigatoriem. Tomēr, pacelšanās laikā no Havaju salām, lidmašīnas šasija nespēja noturēt ar degvielu pārslogotās lidmašīnas svaru, un riepa plīsa. Lidmašīnas šasija nedarbojās, un lidmašīna “uz vēdera” nolaidās uz skrejceļa. Parasti šādas avārijas beidzās ar eksploziju, taču laimīgas sagadīšanās dēļ tas nenotika.
Amēlija Mērija Erharte
Neraugoties uz nopietnajiem lidmašīnas bojājumiem, tā paša gada maijā Mērija Erharte otro reizi devās lidojumā apkārt pasaulei ar lidmašīnu. Sievieti šoreiz pavadīja tikai viens stūrmanis – Freds Noonans. Līdz jūlija sākumam apkalpei bija izdevies pieveikt vairāk nekā 22 000 jūdžu, kas veidoja 80 % no maršruta, kas bija no rietumiem uz austrumiem (cik vien iespējams) pietuvināts ekvatoram.
Lidmašīnas pazušana
1937. gada 2. jūlijā apkalpe pacēlās no Jaungvinejas piekrastes un devās uz Haulenda salu Klusā okeāna centrālajā daļā, kur lidmašīnai bija jāuzpilda degviela pirms lidojuma uz Honolulu. Šis lidojums bija visgarākais un bīstamākais – tas ilga 18 stundas, bet visgrūtākais uzdevums bija atrast šo nelielu salu.
Uz salas apkalpi gaidīja amatpersonas un preses pārstāvji. Piekrastē atradās arī krasta apsardzes patruļkuģis, kas uzturēja radiosakarus ar lidmašīnu. Tas kalpoja kā radio bāka un ar dūmu signāla palīdzību nodrošināja arī vizuālu atskaites punktu.
Pazudusī Lockheed Model 10 Electra divdzinēju lidmašīna
Sakari ar lidmašīnu bija nestabili. Mērija Erharte uz īsu brīdi parādījās ēterā, bet pēc tam savienojums pārtrūka. Pēdējās radiogrammas laikā pilots ziņoja, ka viņa atrodas 157-337. līnijā, šķērsojot salu. Spriežot pēc signāla stipruma, bija gaidāms, ka lidmašīna jebkurā brīdī parādīsies virs salas, taču tas nenotika. Arī apkalpe vairs nesazinājās savā starpā.
Marijas Erhartes lidmašīnas meklējumi
Lidmašīnas meklēšanā bija iesaistīti daudzi kuģi, kā arī 66 lidmašīnas. Tā bija patiesi bezprecedenta operācija, kas ilga divas nedēļas. Šajā laikā tika rūpīgi apsekotas 220 000 kvadrātjūdžu ūdens virsmas. Turklāt glābēji izpētīja daudzas neapdzīvotas salas un rifus, taču avārijas pēdas netika atrastas.
Visu šo laiku ir turpinājusies neoficiāla lidmašīnas meklēšana, ko veica dažādas entuziastu grupas. Nesen Deep Sea Vision komanda paziņoja, ka lidmašīna atrasta 4900 metru dziļumā 160 kilometru attālumā no Haulenda salas, kā ziņo LiveScince. Tas nozīmē, ka tā atrodas vairāk nekā kilometru dziļāk, nekā “Titānika” vraks.
Meklēšanā tika izmantots sonārs. Pētnieki ziņo, ka Marijas Erhartes lidmašīnas unikāla iezīme bija divi vertikālie stabilizatori uz astes. Sonāra attēlā redzamas divas spēcīgas atbalsis no “astes” sāniem.
Ar sonaru iegūtais attēls
Var pieņemt, ka apkalpe lidoja pa 157-337 līniju, meklējot salu, līdz beidzās degviela. Lidmašīna galu galā avarēja un nogrima. Tomēr daudzi eksperti apšauba šo versiju. Pēc viņu domām, lidmašīna bija konstruēta tā, ka tās spārni nevarēja “salocīties atpakaļ”, kā redzams attēlā.
Saskaņā ar Starptautiskās vēsturisko lidaparātu restaurācijas grupas (International Group for the Restoration of Historic Aircraft) sniegto informāciju Marija Erhārte nokļuva Nikumaroro salā. To apstiprina daži uz salas atrastie artefakti, tostarp lidotājas jakas paliekas, spogulis, kosmētikas krēms un pat kauli.
Pastāv arī versija, ka Mēriju Erhārti kopā ar viņas navigatoru sagūstīja japāņi. Bija pat liecinieki, kas apgalvoja, ka 1941. gadā redzējuši lidmašīnas pilotus – baltādainu sievieti un vīrieti, kuri Saipanas salā esot atradušies gūstā.
Mērija Erharte un stūrmanis Freds Noonans
Savukārt Deep Sea Vision komanda apgalvo, ka attēla izkropļojumi, tostarp “salocītie spārni”, ir saistīti ar dziļūdeni. Tātad, visticamāk, tās ir lidmašīnas atliekas. Taču jebkurā gadījumā Marijas Erhatas un viņas navigatora pazušana joprojām ir noslēpums.
