Populārs saldinātājs, kas veicina atmiņas pasliktināšanos
Aspartāms ir populārs saldinātājs, kas ir daudzu produktu sastāvā, piemēram, konditorejas un maizes izstrādājumos, šķīstošajā kafijā, bezalkoholiskajos dzērienos utt. Nesen par to sāka daudz runāt, jo Pasaules Veselības organizācija (PVO) to ir atzinusi par iespējamo kancerogēnu, t. i., vielu, kas var izraisīt vēzi. Taču, kā noskaidrots nesen veiktā pētījumā, tas nav vienīgais kaitējums, ko šis saldinātājs var nodarīt veselībai. Tas arī nopietni pasliktina atmiņu, negatīvi ietekmējot ne tikai tos, kuri lieto aspartāmu, bet arī nākamās paaudzes.
Saldinātāja aspartāma bīstamība
Saldinātājus saturoši pārtikas produkti var būt bīstami veselībai. Tomēr to ietekme uz organismu nav pilnībā zināma. Nesen veiktajā pētījumā, ko Floridas Universitātes darbinieki veica ar pelēm, darba autori vēlējās noskaidrot, kā aspartāma iedarbība var ietekmēt garīgās spējas un pēcnācējus.
Lai to izdarītu, zinātnieki sadalīja tēviņus divās grupās, kurām 16 nedēļas kopā ar dzeramo ūdeni deva aspartāmu. Aspartāma deva bija līdzvērtīga 7 un 15 procentiem no devas, ko FDA (ASV Pārtikas un zāļu pārvalde) iesaka cilvēkiem. Šī deva netika izvēlēta nejauši. Statistika liecina, ka vidēji cilvēks dienā uzņem 4,1 mg/kg aspartāma, kas ir 15 procenti no maksimāli pieļaujamās dienas devas.
Pētījumā tika izmantota arī peļu grupa, kurai tika dots tīrs dzeramais ūdens bez aspartāma. Pēc trim nedēļām visām trim peļu grupām veica kognitīvo funkciju testus. Rezultāti parādīja, ka pelēm, kas bija lietojušas aspartāmu, bija nopietni telpiskās mācīšanās traucējumi, turklāt tām bija ļoti traucēta arī atmiņa.
Pēc tam peļu tēviņus, kas lietoja aspartāmu, krustoja ar peļu mātītēm, kuras dzēra tīru ūdeni bez saldinātāja. Šo grauzēju pēcnācēji telpiskās mācīšanās un darba atmiņas testos uzrādīja sliktākus rezultātus nekā to peļu pēcnācēji, kuras nebija lietojušas aspartāmu.
Piemēram, vienā testā pelēm bija jāatrod viena no 40 kastēm ar izeju no telpas. Peles, kas nelietoja aspartāmu, to atrada daudz ātrāk. Tas nozīmē, ka grauzēji, kas lietoja aspartāmu, arī atrada pareizo kasti, bet tas prasīja daudz vairāk laika. Peles izmantoja atšķirīgu meklēšanas stratēģiju, proti, viņas domāja citādi nekā grauzēji, kas nebija pakļauti saldinātāja iedarbībai. Pētnieki par to ziņo žurnālā Scientific Reports.
Kā aspartāms ietekmē smadzeņu darbību
Pagājušajā gadā žurnālā PNAS tika publicēts vēl viens pētījums, kurā konstatēts, ka aspartāms izraisa trauksmi pelēm. Un šī trauksme tika nodota arī nākamajām paaudzēm.
Bet ar ko ir saistītas šīs izmaiņas un kā tieši aspartāms ietekmē smadzeņu darbību? Zinātnieki vēl tikai pēta tā ietekmi. Domājams, ka tas izraisa izmaiņas neirotransmiteru signalizācijā. Īpaši tas attiecas uz signāliem amigdālā. Tas varētu izskaidrot specifiskus traucējumus, kas saistīti ar prasmēm un atmiņu. Tomēr šķiet, ka ietekme ir selektīva, proti, tiek ietekmētas tikai atsevišķas smadzeņu funkcijas, bet ne kognitīvās spējas kopumā.
Kāpēc izmaiņas ir mantotas? Zinātnieki uzskata, ka aspartāms izraisa izmaiņas epigenētiskā līmenī, proti, tas modificē DNS, nemainot ģenētisko secību. Interesanti, ka kognitīvie traucējumi tiek nodoti tikai vienai paaudzei, savukārt trauksme ietekmē divas peļu paaudzes.
Vai aspartamam ir tāda pati ietekme uz cilvēka smadzenēm? Bieži vien zāļu iedarbība uz pelēm un cilvēkiem ir ļoti līdzīga, tāpēc tās vispirms tiek pārbaudītas ar grauzējiem. Tomēr ar pārliecību par citu saldinātāja kaitīgumu varēs teikt tikai pēc papildu pētījumiem. Taču, kā uzskata raksta autori, aspartāms var būt bīstamāka viela cilvēkiem, nekā pieņemts uzskatīt.
