Tehnoloģijas

RTU zinātnieki rada pievienoto vērtību kafijas biezumiem – jaunus produktus no atlikumvielām

RTU zinātnieki rada pievienoto vērtību kafijas biezumiem - jaunus produktus no atlikumvielām

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieks Andrejs Šiškins.

Ik gadu tirdzniecībā Latvijā nonāk vairāk nekā seši miljoni kilogramu kafijas. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes zinātnieki izstrādā kompleksu atlikumu pārstrādes tehnoloģiju, kas no kafija biezumiem ļauj izgatavot dažādus produktus, tajā skaitā granulas notekūdeņu attīrīšanai.

«No kafija biezumiem varam iegūt ēteriskās eļļas, dažādas organiskās vielas, kafijas atlikumus varam gan granulēt, gan pirolizēt, gan iestrādāt polimērkompozītos,» norāda RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieks Andrejs Šiškins, uzsverot, ka kafijas biezumi ir izejvielas, nevis atkritumi. Turklāt tos izmantojot lietderīgi, nevis noglabājot atkritumu poligonā kopā ar citiem organiskajiem atkritumiem, samazinās kaitējums videi.

Sadarbībā ar kompāniju «Koffeco» jau radītas kafijas briketes apkurei, par kurām interesi izrādījis degvielas uzpildes staciju tīkls «Cirkle K Latvia». RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta laboratorijā top arī vairāku citu produktu prototipi, tajā skaitā granulu prototips notekūdeņu attīrīšanai.

Notekūdeņu attīrīšanai granulas tiek iegūtas, termiski ļoti augstā temperatūrā apstrādājot jeb pirolizējot granulētus kafijas biezumus. Tādējādi tiek izveidotas augsti porainas oglekļa granulas ar palielinātu īpatnējo virsmu un paaugstinātām sorbcijas īpašībām. Iegūto materiālu var salīdzināt ar aktivēto ogli tabletēs, ko iegūst, pirolizējot bērza koksni. «Bija liels izaicinājums radīt tehnoloģiju, lai no savstarpēji nelīpoša, birstoša materiāla iegūtu granulas, kas pēc pirolīzes būtu ar augstu porainību un pietiekami mehāniski izturīgas, lai notekūdeņu attīrīšanas procesā nesabirstu hidrauliskās slodzes ietekmē. Mēs to izdarījām,» par inovāciju stāsta A. Šiškins.

Iegūtās granulas zinātnieki jau ir testējuši naftas produktu radītā piesārņojuma likvidēšanai un notekūdeņu attīrīšanai no farmaceitiskām vielām. Turpinot pētniecību, granulas iecerēts modificēt, lai pārbaudītu to spēju attīrīt notekūdeņus arī no smagajiem metāliem. Meklējot labāko granulu pielietojumu veidu, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieki plāno sadarboties ar ūdens pētniecības speciālistiem.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Lasītākas ziņas

To Top