Tehnoloģijas

Vēl draudzīgāki videi – drīzumā šķirosim arī bioloģiski noārdāmos atkritumus. Kā tam sagatavoties jau šodien

Šķirosim arī bioloģiski noārdāmos atkritumus

Foto: Paweł Czerwiński on Unsplash

Informāciju sagatavoja Jurģis Ugors, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija (LASA).

Latvijas atkritumu apsaimniekotāji pakāpeniski gatavojas no Eiropas Savienības direktīvām izrietošo prasību īstenošanai. Mērķis – nākotnē atkritumu poligonos apglabāt arvien mazāk atkritumu. Šādi līdz 2035.gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu plānots palielināt vismaz līdz 65%, vērtējot pēc masas. Lai maksimāli samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, jau 2023.gadā būs jānodrošina bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) savākšana, savukārt no 2025.gada par obligātu ikdienas daļu atkritumu apsaimniekotājiem kļūs tekstilmateriālu šķirošanas sistēmas nodrošināšana. Kā gatavoties pārmaiņām šodien un kā sasniegt starptautiski definētus mērķus bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanā? Skaidro LASA (Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana privātīpašumos Latvijā nav nekas jauns. Šo atkritumu izmantošanu saimnieciskām vajadzībām visā valsts teritorijā izmanto jau izsenis: lauksaimniecībā un mēslošanā, augsnes struktūras uzlabošanai u.c. Vairāku LASA veikto pētījumu rezultāti liecina jau šķietami nojaušamo, ka atsevišķu valsts reģionu iedzīvotāji šī veida atkritumu šķirošanā aktīvi iesaistās ikdienā, izmantojot resursus savā labā un pēc iespējas piekopjot šo atkritumu individuālo apsaimniekošanu savās mājsaimniecībās. Tāpat vairs pārsteigumu neizraisa arī fakts, ka lielāko daļu virtuves un dārza atkritumu rada tieši pilsētu iedzīvotāji, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, nevis lauku privātmājās.

Pēdējā pusgada laikā dažādas vides aizsardzības organizācijas, kā arī privātie uzņēmēji un atkritumu apsaimniekotāji aktīvi pievērsušies BNA tēmas skaidrošanai, lai pastiprināti veicinātu iedzīvotāju izpratni par šķietami saprotamu tēmu. Tomēr izskaidrot to, kas 2023.gadā sagaidīs ikvienu iedzīvotāju un nozares spēlētāju, nemaz nav tik vienkārši. Pilnvērtīga šīs sistēmas ieviešana patiešām samazinās apglabāto atkritumu daudzumu, tomēr līdz tam ir jāņem vērā nozares ekspertu rekomendācijas, lai savlaicīgi sagatavotos arī šāda veida iesaistei kopējā atkritumu daudzuma mazināšanā.

“Bioloģiski noārdāmo atkritumu koncepts ir patiešām plašs – gan pēc šo atkritumu iedalījuma veidiem, gan neskaitāmajām prasībām to apsaimniekošanā, tāpat arī pēc šo atkritumu apsaimniekošanas stratēģijām,” skaidro LASA priekšsēdētājs Jurģis Ugors, norādot, ka maldīgs ir pastāvošais uzskats, ka šie ir tikai pārtikas atkritumi. “Tāpat, ja tas vēl nav darīts līdz šim, iespējams šķirot gan lauksaimniecības atkritumus, kas ir, piemēram, graudi, salmi, gan lopkopības, gan kokrūpniecības atkritumus. Arī dūņas no bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām klasificējamas kā bioloģiski noārdāmie atkritumi.” Ugors norāda, ka iepriekšminētais attiecināms ne tikai uz lauku reģionu iedzīvotājiem, jo jāņem vērā, ka procentuāli pilsētu iedzīvotāji uz lauksaimniecības procesā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu rēķina kompensē šo saražoto atkritumu daudzumu, līdzīgā daudzumā radot, piemēram, pārtikas atkritumus.

Pielāgošanās šīm jaunajām prasībām ļauj spriest arī par to, kā sabiedrība uzņems un palīdzēs īstenot pārmaiņas arī citu starptautisku prasību kontekstā, piemēram, jau no 2025.gada paredzētās tekstila atkritumu šķirošanas sistēmas ieviešanā. “Skaidrs, ka šis jaunais papildu informācijas slogs uzliek jaunu atbildību, tomēr jāsaprot, ka viena daļa iedzīvotāju to dara jau labu laiku, apzināti vai neapzināti, un, otrkārt, šķirojot vēl viena veida atkritumus, mēs visi varam ievērojami samazināt to atkritumu daudzumu, ko atkritumu apsaimniekotājs nogādātu poligonos.”

Šī veida atkritumu šķirošanai iespējamas divas realizācijas stratēģijas – vai nu centralizēta savākšana un tālāka nodošana pārstrādei no daudzdzīvokļu mājām, vai arī individuāla kompostēšana privātmājās. Protams, ka arī galvaspilsētā iespējams kompostēt, tomēr kompostējot jebkurā gadījumā ir jāņem vērā dažādas rekomendācijas par derīga komposta veidošanu, piemēram, ka kompostu veido tikai no atļautajiem bioloģiski noārdāmo atkritumu veidiem, tos sasmalcinot un sajaucot. Tāpat pārstrādājamais materiāls nedrīkst saturēt plastmasas, stiklu u.c. piemaisījumu materiālus.

“Tādējādi – gadījumā, ja par bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes metodi netiek izvēlēta aerobā pārstrāde jeb kompostēšana, šos atkritumus izmanto vai nu biogāzes ražošanā vai arī mehāniski – bioloģiskā pārstrādē. Pēdējais scenārijs nodrošina to, ka tiek samazināts tilpums atkritumu materiālam, tiek nodrošināta atkritumu stabilizācija, patogēnu samazināšana, biogāzes ražošana enerģijai. Bioreakciju produktus tāpat var izmantot kā augsnes mēslojumu, tās īpašību uzlabotājus, vai arī tie var tikt noglabāti.”

Tātad, ja iedzīvotājam nav sava privātīpašuma, kā arī nav iespējas veidot kompostu, jo tā dzīvesvieta ir, piemēram, Rīgā, tad no 2023.gada ir paredzēti vairāki risinājumi, lai iedzīvotāji varētu ērti savākt bioloģiski noārdāmos atkritumus un nodot pārstrādei biogāzes ražotnē. Prakse rāda, ka visbiežāk BNA apsaimniekošanā tiek izmantoti:

  • nelielu trauku ar vai bez vāka (atkārtoti lietojams);
  •  kraft papīra maisus (vienreizlietojami);
  •  speciālus bioloģiski sadalāmās plastmasas maisus, kas ražoti, kā saistvielu izmantojot bioloģisku materiālu – kukurūzu, kartupeļus (vienreizlietojami);
  •  atsevišķus konteinerus BNA savākšanai kompostēšanai.

“Ne mazāk svarīgi ir apzināties to, kāda ir šo atkritumu specifika un ko mums sagaidīt 2023.gadā – atšķirībā no stikla, plastmasas vai papīra bioloģiski noārdāmie atkritumi ir “kaprīzi”, jo siltā laikā, kā zināms, ir nepieciešama to operatīva apsaimniekošana, lai nebūtu jācieš, piemēram, no šo atkritumu radītajiem smakām,” uzmanību vērš Ugors. ” Bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru izvešanas biežums vasaras periodā starptautiskā praksē ir ne retāk kā 1 reizi 3 dienās, bet ziemas periodā – 1 reizi nedēļā. Savukārt Ministru kabineta noteikumi paredz, ka minimālais pieļaujamais atkritumu izvešanas biežums atkritumu savākšanas un šķirošanas vietās attiecībā pret bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem ir ne retāk kā vienu reizi divās nedēļās.”

Jau ar 2023.gada 1.janvāri atkritumu apsaimniekotājiem Latvijā būs jānodrošina pieejama bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Lai arī atkritumu apsaimniekotāji šobrīd aktīvi strādā, lai nodrošinātu šīs sistēmas konsekventu un precīzu ieviešanu, tostarp atbilstoša tehniskā nodrošinājuma iespējas, bez iedzīvotāju sapratnes neiztikt, jo šāda veida atkritumu apsaimniekošanas kārtības un ES direktīvu izpilde ir ļoti laikietilpīgs un sarežģīts process.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top